Uzņēmēja un bijusī politiķe Linda Mūrniece jau trešo ziemu aizvada savā lauku īpašumā Vecpiebalgā, kur viņai ir ne tikai gandrīz 200 gadus veca māja, bet arī viesu namiņš. Ņemot vērā, ka ziema spēj nest izaicinājumus ikvienam, 1188.lv sazinājās ar Lindu, lai uzzinātu, kā viņai šobrīd klājas, kad laukā ir ziema, un visu pārklājusi sniega kārta.

Pats galvenais Lindas secinājums par šī gada ziemu – tā beidzot ir baudāma: "Pirmās divas ziemas man iedeva iespēju paskatīties, cik slikti viss var būt, tagad ir iespēja drusku atpūsties. Sniegs ir baudāmā apjomā, kad atliek vien nedaudz ar lāpstu pastrādāt. Iepriekšējās divas ziemas man bija jārok ārā kubls no sniega. Tas bija līdz vākam aizpūsts. Bija dienas, kad nevarēja tikt no mājām ārā, viesi bija jāstumj un jāvelk ārā.

Esmu daudz kam izgājusi cauri, tāpēc šo ziemu es vienkārši baudu.

Galvenais padoms, ko Linda ņēmusi vērā, nomainot dzīvi Rīgā pret laukiem, bija ieteikums nodrošināties ar lāpstu un labiem kaimiņiem. Šobrīd jau Linda sakrājusi pieredzē balstītus faktus: "Es pati mācos no savām kļūdām, kā ir jādara. Piemēram, mašīna ir jāatstāj ceļgalā, ja gribas tikt ārā, jo ceļu tīra pašvaldība. Te, starp citu, salīdzinot ar Rīgu, mūsu pašvaldība izcili iztīra ceļus, kad viņi ir piesniguši.

Varētu sarakstīt grāmatu, kas te jāiemācās.

Protams, cilvēki, kuri te dzīvo, to visu zina. Es to izdzīvošanu mācījos no sevis un zvanoties apkārt, ko man darīt kādā situācijā."

Kā lielākos izaicinājumus Linda izceļ dažādas sadzīviskas nebūšanas, piemēram, ūdens un elektrības zudumu, ko tad arī nākas pašai risināt, vai nu piesaistot kādu palīgu vai pašai meklējot, kāds ir problēmas iemesls.

Kad kļūst par grūtu un nepieciešams rast jaunu motivāciju, Linda dodas uz Rīgu: "Paņemu suni, iekāpju mašīnā un aizbraucu uz Rīgu satikt bērnus, draugus vai uz kādu koncertu, teātra izrādi. Tad jau atkal skatos uz visu citām acīm un gaidu pavasari, jo vasarā viss ir izcili.

Ziemā vēl ir tie tumšie vakari, kad viss ir nomācoši.

Esmu komunikabls cilvēks un ziemas vakaros man pietrūkst komunikācijas. Vecpiebalga nav tā vieta, kur tu ziemas vakaros vari aizbraukt un atrast, ko darīt. Es sākumā mēģināju."

Kā vienīgo īsto sarunu biedru šobrīd Linda izceļ savu borderkollija šķirnes suni vārdā Viljams. Jāsaka, ka arī suns mēģināja iesaistīties sarunā ar Lindu un vien piekrītoši apstiprināja saimnieces sacīto, omulīgi parunājot savā valodā.

Linda atzīst, ka dzīve laukos nav viegla un bieži vien nākas veikt pat vīrišķīgus darbus, piemēram, skaldīt malku, cirst āliņģus un pļaut zāli ar trimmera palīdzību, kā rezultātā viņai nākas piedzīvot sāpes rokās.

Nav noslēpums, ka Linda laukos dzīvo viena un līdz šim viņai ir bijusi raiba pieredze attiecībās ar vīriešiem, esot gan trīs laulībās, gan pēc tam cenšoties atrast savu īsto partneri. Šobrīd viņa nonākusi pie kāda īpaša secinājuma: "Es par savu privāto dzīvi nesūdzos.

Es citreiz tai vīra meklēšanai pieeju kā darbam, jo, jā, fiziski strādāt vienai nav prāta lieta – līdz rudenim es tikšu pie vīra!

Tā ir mana apņemšanās. Nav tā, ka es meklētu kādu, kurš visu izdarītu manā vietā, jo es daudz ko pati protu, bet gan vairāk tas ir kā atbalsta plecs, sarunas – viss, kas jebkuram cilvēkam ir svarīgs."

Kopumā pie dzīves laukos Linda ir apmierināta un atzīst, ka šobrīd vairāk spējusi iemācīties, kā plānot savu laiku, lai lieki netērētu savu enerģiju, bet tajā pašā laikā laukos justos komfortā un mierā ar paveikto.

Lasi arī:

Linda Mūrniece pārliecināta: "Esmu gatava senioru dzīvei!"

Linda Mūrniece dalās ar sēru vēsti – mūžībā aizgājis ģimenes mīlulis Valdis