Magone, viesojoties pie savas mammas Priekulē, atklāj ļoti personisku un sāpīgu dzimtas stāstu – viņu ģimenes sievietes jau veselas četrās paaudzēs ir spiestas cīnīties vienas. Šī atziņa nāk sarunā ar mammu, daloties pārdomās par dzīvi un to, cik reizēm smagi paliek ap sirdi šīs vientuļās cīņas dēļ.

Magone skaidro, ka šis dzimtas liktenis ir redzams jau no vecvecāku paaudzes un turpinās līdz pat viņai un, iespējams, tālāk. Viņa uzsver praktisko slogu, kas gulstas uz sieviešu pleciem.

Saproti, mums, sievietēm, četrās paaudzēs uz vieniem pleciem gulstas slodze,"spriež Magone

un uzskaita praktiskās lietas, ko sievietēm nākas darīt:"Mēs nevaram ne art, ne pļaut, ne ar traktoru braukt, ne ar mašīnu. Un tad ir tāda situācija, "kad nākas dzīvot šādās suņu būdās". Salst nulle grādos un dzīvo kā tu gribi." Sarunā ar māti Magone pauž, ka arī viņai nav viegli visu vienai pašai uzturēt un vienlaikus audzināt bērnus un rūpēties par viņiem.

Magones mamma norāda, ka mazbērnu tēvi īsti nekam derīgi nav, bet Magone piebilst, ka "bērnus jau ir dāvājuši, bet vairāk cita goda nedod".

Aizkadrā Magone uzsver, ka cilvēkiem būtu jāuzmanās no savām vēlmēm jo ne vienmēr viss ir tā kā cilvēki to iztēlojas. "Tas tev ir piepildījies, bet tas tev ir atņēmis kaut ko citu – dzīvi un laiku," saka Magone.

Sarunā atklājas arī cits sāpīgs temats – emocionālā vēsums un fizisku pieskārienu trūkums. Gan Magone, gan viņas mamma atzīst, ka ir augušas bez ierastajām mīļošanās un bučošanās izpausmēm.

Magones mamma pat raksturo viņu ģimeni kā "vēsu".

Magone dalās savās bērnības atmiņās: "Nu redz, kopš bērnības neatceros maiguma izpausmes savā ģimenē, līdz ar to māte arī raksturo mūsu ģimeni kā vēsu, kura nav pratusi izrādīt [jūtas] uz āru." Viņa piebilst, ka "kaut kādas bučošanās, apskāvieni... Mūsu ģimenē tas nebija ierasts".

Tomēr Magone ir apņēmības pilna lauzt šo dzimtas modeli un nevēlas, lai šis emocionālais vēsums turpinātos. Viņa vēlas saviem bērniem sniegt to tuvību un maigumu, kas viņai pašai pietrūcis. Magone uzskata, ka bērni ienāk ģimenē, lai mācītu vecākus, un viņas meita jau tagad ir viņas skolotāja šajā jomā.

"Redzi, mana meita māca mani. Es jūtu mīlestību. Viņa mani kā princesi māca pat nagus lakot, lūpas krāsot, visu kaut ko. Lien klēpītī bučoties, tu vislabākā bučoties," stāsta Magone un piebilst: "Bērni ģimenē ienāk, lai mācītu vecākus un otrādi. Kā saka, vecāks pēc likuma māca bērnu, bet bērniņš, kas ir tai ģimenē dzimis, ir tavs skolotājs."

Lasi arī!

Magone saskumusi Mātes dienā: "Drausmīgi ir novērot otra cilvēka novecošanu"

"Dīvaina sajūta..." Magone Liedeskalna komentē dēla attiecības ar Venti

"Paši vecāki apzog savus bērnus!" Magone nikna uz Venti par pārmetumiem, kamēr dēlam uzturlīdzekļus maksā valsts