Raidījumā "Slavenības. Bez filtra" dalībnieces Magones Liedeskalnas un viņas kavaliera Edgara starpā uzvirmo asas domstarpības par bērnu audzināšanu. Magone ir pārliecināta, ka Edgars īsti neizprot, ko nozīmē būt vecākam, jo pašam bērnu nav, un viņas pacietība pamazām tuvojas robežai. Arī Edgars neklusē – viņš uzskata, ka Magones bērniem pietrūkst disciplīnas un līdzdalības mājas darbos.

Kamēr abi rosās Magones saimniecībā, paralēli darbiem noris asa diskusija – Edgars vaicā, ko īsti viņam darīt, un aizrāda Magonei par bērnu audzināšanu. "Braucu no Rīgas uz šejieni – kaut kādu taču tas tev vēstījumu sūta?" viņš saka. Magone atbild, ka Edgars cenšas, taču "sistēmu viņa izmainīt nevar".

Kad Edgars piebilst, ka "nav prasījis, lai viņa atver savas kājas", Magone saglabā mieru, taču viņas tonis kļūst arvien stingrāks:

Vai nu meklē bez bērniem, vai arī pieņem mani tādu, kāda esmu.

Viņa uzsver, ka nevienam nav tiesību viņai pārmest par to, ka viņai ir bērni, un Edgara pamācības viņu tikai kaitina.

Saruna kļūst spriegāka, kad Edgars uzskaita, ko viņaprāt Magone varētu mainīt – piemēram, "ierobežot laiku, kas tiek pavadīts telefonā" bērniem un biežāk likt viņiem palīdzēt mājas darbos. Magone piekrīt, ka to var izdarīt, bet nesaprot, kā tas mainītu Edgara dzīvi. "Manuprāt, Edgaram pietrūkst izpratnes par bērnu audzināšanu un mūsdienīgu audzināšanu kā tādu. Viņam pašam bērnu nav, ko viņš var zināt?" viņa prāto aizkadrā.

Magones ieskatā Edgars vēl aizvien dzīvo "padomju sabrukuma izglītības sistēmā", kura mūsdienu sabiedrībā vairs nestrādā. "Tas, kā audzināja pirms 30 gadiem, šodien vairs nav aktuāli," viņa uzsver.

Pēc brīža Magone sarunā kļūst atklāta: "Visgudrākie ir tie, kam bērnu nav – gan komentāros, gan dzīvē. Kad piedzemdēsi, izskolosi un izbarosi vienu, tad mēs par šo vēlreiz runāsim." Viņa norāda, ka jau piecus gadus viena pati rūpējas par saviem četriem bērniem un nevēlas, lai kāds viņai diktētu noteikumus.

Edgars turpina stāstīt par "vecākiem, kas nolaiž rokas" un "bērniem, kas dara, ko grib". Viņš apgalvo, ka, ja tēvs pasaka vienu, bet māte saka pretējo, tad audzināšana nevar sanākt. Magone strikti atbild:

Tas nav mans gadījums. Katrai ģimenei sava lieta, un nevar mērīt citus pēc mūsu.

Viņa neslēpj, ka Edgara vispārinājumi viņu kaitina. "Kāpēc tu tik ļoti esi ieciklējies uz citiem cilvēkiem? Tas nav mūsu stāsts," uzsver Magone.

Kad Edgars uzstāj, ka "tā notiek pasaulē", Magone paliek pikta:"Nu labi, ej pie visiem citiem! Ko tu mani lamā? Es neesmu vainīga ne pie telefona, ej pie Īlona Maska un pasaki, lai viņš atslēdz internetu visai pasaulei!"

Lai nesaasinātu situāciju, viņa mēģina novērst sarunu: "Man gribas ēst – ejam ēst." Taču Edgars turpina: "Tad, kad mamma iet pie trušiem, bērniem būtu jājautā, kā palīdzēt, nevis – kur ir mans telefons. Tas ir greizi un nepareizi." Viņš pauž, ka bērni ir vienkārši jāaudzina.

Labi, audzini tad. Piedzemdē savu, izbaro viņu, un tad vari komandēt citam, kā audzināt,

nošauj Magone un atgādina, ka viņai ir četri bērni, par kuriem rūpējas viena, un viņa nepieļaus, lai viņu kāds nosoda.

Kad Edgars piebilst, ka Magone "esot izpumpējusies", viņa stingri nosprauž robežas: "Vai tas ir iemesls, kāpēc tu man pārmet?" Viņa pauž, ka neviens viņai nespieda ar varu dzemdēt bērnus un rūpēties par tiem. Tā bija viņas pašas izvēle, taču līdzās viņai nav gadījušies īsti vīrieši. Vardarbību viņa arī nevēlas paciest – Magones ieskatā labāk būt vienai, nekā paciest to, ka kāds viņu aiztiek.

Edgars mēģina precizēt: "Vai tu runā par vardarbību vai audzināšanu?" Magone atbild, ka runā par attiecībām ar vīriešiem, nevis par attiecībām ar bērniem. Abu asā vārdu pārmaiņa beidzas ar to, ka Edgars un Magone dodas baudīt maltīti mājā.

Lasi arī!

Magone pirms pirmā lielā koncerta atzīstas: "Dievs dod nepinkšķēt!"

Edgars ar skarbu viedokli par intīmajām attiecībām pārsteidz Magoni

Misija – notvert neģēli! Magone un Edgars izstrādā plānu, lai konfrontētu mūrnieku