"Slavenības. Bez filtra" dalībniece Magone dodas ciemos pie mīlas nometnē iepazītā kavaliera Edgara. Šķietami romantisks vakars drīz vien pārtop par negaidītu pārbaudījumu – starp abiem sākas nelielas, bet zīmīgas domstarpības, kas atklāj, cik ļoti viņi atšķiras ikdienas paradumos un skatījumā uz dzīvi.

Magone ierodas Edgara mājās ar cerību uz omulīgu vakaru un sarunām, tomēr jau pirmajās minūtēs atklājas, ka abu priekšstati par mājīgumu ir visai atšķirīgi. Magone ieskatās apkārt un neviļus sāk komentēt redzēto. "Edžu, gaismu drusku te pie datora – nav uguns nekādas? Svecīte nav"” viņa vaicā, meklējot ar svecīti.

Edgars atbild: "Es nepīpēju – man nav ne šķiltavu, ne sērkociņa.

Magone turpina iepazīt viņa mājokli, uzmanīgi pētot katru detaļu. "Kas tas ir? Knaģīši. Sieviešu krēmiņš – kāpēc?" viņa jautā, uz ko Edgars mazliet aizkaitināti atbild: "Tas ir mans krēms. Mans." Magone jautā, kur viņš to smērē, bet Edgars atcērt: "Pak*ļā!" Viņš jautā vai Magone taisās sēsties ēst, bet viņa turpina pētīt viņa mitekli.

"Mājvieta detalizēti raksturo īpašnieka raksturu – vai viņš ir kārtīgs, haotisks, vai daudz lietu, maz lietu..." aizkadrā pārdomās dalās Magone.

Tu ēdīsi vai neēdīsi?" Edgars vēlreiz jautā un Magone atbild: "Ēdīšu." Edgars pauž, ka viņa iepriekš sūdzejusies, ka viņai vēders burkšķ: "Bet, kad tevi pieliek klāt - tad tev pannas svilst, tad vajag mobilitāti, vēl kaut kas...Visur ir deguns jāiebāž – kad tad tu ēdīsi?

Vakariņu laikā saruna iegriežas negaidītā virzienā – Magone vaicā, kāpēc Edgars dzīvo kopā ar istabas biedrenēm, nevis viens pats. "Kāpēc tu dzīvo ar svešiem?" viņa jautā tieši. Edgars paskaidro savu skatījumu: "Man ir nauda, lai noīrētu veselu dzīvokli un dzīvotu kā kungs. Bet pēc tam – viss. Naudai dzīvoklim. Tā vietā man ir sava istaba, par ko maksāju katru mēnesi." Magonei šāda dzīves kārtība šķiet nesaprotama. "Mājai jābūt drošai videi. It kā mājas ir komforta zona – savs un pazīstams. Kāpēc tādi cepieni?" aizkadrā secina Magone.

Brīžiem abu saruna kļūst par nelielu vārdu dueli, kur katrs cenšas palikt pie sava. Magones ieskatā Edgara vienkāršība robežojas ar vientulību. "Garlaicīgi… ne puķu, ne sveču... Baigā vecpuišu dzīve,"saka Magone, bet Edgars aizrāda, ka nav vecpuisis.

Es tev lūdzu nesaukt mani par vecpuisi - man tas ir nepatīkami. I’m a single man (Esmu brīvs vīrietis)," Edgars uzsver Magonei un tūlīt palabo: " Es biju brīvs vīrietis.

Tikmēr Magone prāto par to, ka romantikai jāsākas ar sīkumiem – gaismu, smaržu, svecīti. Viņa skaidri norāda: "Sievietēm svarīgs katrs moments." Viņa jautā vai Edgaram ir televīzors, bet viņš atbild, ka tas viņam nav nepieciešams.

Edgars pauž, ka drīz nāks viena no viņa dzīvokļa biedrenēm mājās un viņš negrib ar viņu kasīties, jo vakar jau abu starpā ir uzvirmojis strīds. Magone ir nesaprašanā - vai tas nozīmē, ka līdz viņas nākšanai abiem ar Edgaru ir jāpazūd no dzīvokļa, bet viņš atbild, ka nezina.

Edgars piebilst, ka ir informējis savas dzīvokļa biedrenes un saimnieci par randiņu ar Magoni un filmēšanu. Viņš atklāj, ka vakar izcēlies strīds par citu tēmu, nesaistītu ar Magoni. Viņš arī bilst, ka strīdi šajā mājoklī ir izplatīti: "Nekad visiem neizdabāsi. Toties lēti."

Lasi arī!

Romantikas dzirksts Magones dzīvē – vai viņa ļausies jaunam sākumam, vai tomēr nē?

Edgara dāvinātās rozes izdzen dzinumus – Magones sekotāji saka: "Laikam beidzot īstais!"

Randiņā ar Edgaru Magone atklāj, ka, viņasprāt, kosmoss soda skopus vīriešus