1188.lv sarunu ciklā "Un tā tas sākās" juriste Ieva Brante dalījās savā redzējumā par vecāku lomu. Viņasprāt, vecāku uzdevums nav turēt bērnus pie sevis, bet gan iemācīt viņiem dzīvot patstāvīgi. Tajā pašā laikā būt blakus, kad vajadzīgs padoms, atbalsts vai vienkārši plecs, uz kura atbalstīties.
Ieva ir specializējusies ģimenes lietās – viņas ikdiena ir cieši saistīta ar stāstiem par vardarbību, sāpēm un sarežģītām attiecībām. Katru dienu viņa uzklausa sievietes, kuras cīnās par cieņpilnu dzīvi un drošību sev un saviem bērniem.
Arī Ieva pati savulaik piedzīvojusi vardarbību. Viņai ir meita. Un tieši tāpēc urdīja jautājums – kā tas ir, ik dienu dzīvot ar šo realitāti, zinot, ka no tā nav pasargāts neviens? Vai viņa par šīm tēmām runā ar savu meitu? Kā mācīt drošību, pašcieņu un spēju atpazīt brīdi, kad jāiet prom?
"Patiesībā šo argumentu, ko tu jautā – es bieži izmantoju meitenēm, kuras pie manis nāk. Un bieži vien sievietes nav gatavas šķirt laulību. [...] Tādos gadījumos es saku: "Saulīt, tu esi sajaukusi kabinetus. Psihoterapeits ir blakus, šeit ir jurists. Es neārstēju kāju, es griežu kāju.
Es nepieņemšu lēmumus tavā vietā! Tu gribi šķirt laulību, darām tā, tu gribi glābt laulību, es tev varu ieteikt, ko darīt, bet, ja tu nezini šķirt vai glābt – tas nav stāsts pie manis."
Es nebūšu tā, kas stāstīs, kā dzīvos savu dzīvi. Ikdienā es ļoti bieži atgādinu – dzīvojiet savu, nav citas!
Un šādās situācijās es lieku iedomāties – "okey, tu negribi šķirt laulību, bet tev ir meita. Tad tagad iztēlosimies, ka meitai ir šāds ģimenes modelis kā tev".
Ieva teic, ka brīdī, kad šādi tiek pasniegta situācija, sievietes nespēj to iztēloties, viņas atsakās noticēt, ka tā var būt. Ieva gan liek atcerēties, ka vecāki ir piemērs – bērni spoguļo.
"Redzi, mēs bieži vien domājam, ka bērni var darīt to, ko mēs sakām, nevis to, ko mēs darām. Tā tas nestrādā. Bērni vienmēr darīs to, ko mēs darām, nevis sakām. Nevar būt situācija, ka tētis smēķē un saka, ka smēķēšana ir slikta. Bērni vecākus kopē."
Pie Ievas bijuši uz konsultāciju arī pāri, kuriem ir kopīga meita. Arī kungam Ieva uzdod šo pašu jautājumu – kā būtu, ja meitas topošais vīrs viņu sistu.
"Viņš uz mani skatās un saprot, ko es runāju. Un viņš saprot, kas viņam uz mēles, bet arī saprot, ko pats dara.
Mūsu kā vecāku uzdevums ir iemācīt bērniem dzīvot – dzīvot dzīvi bez mums, kļūdīties bez mums, mēs neesam mūžīgi.
Ja mēs domājam, ka zinām, kad tā "x" stunda būs, tad mēs ļoti smagi kļūdamies. Mēs nezinām, kad, kur un kā."
Mana meita strādā divos darbos un vienlaikus mācās, ne tāpēc, ka nevarētu viņai palīdzēt, noteikti, ka varētu – kā mamma, kā draudzene, kā domubiedrs.
Bet es skatos un viņu un esmu pa rokai, ja vajag, tāpēc, ka mīlu, tāpēc, ka mans uzdevums ir viņai iemācīt dzīvot bez manis."
Pilnu interviju ar Ievu Branti skaties 1188play sadaļā "Un tā tas sākās", spiežot šeit.
Lasi arī!
"Štrunts ar mani – viņam bija jāiztur!" Ieva Brante par mīļoto Māri un attiecību cenu
"Tas ir nedalīts laiks." Ieva Brante ar vīru par savu deju skolu, kurai ir īpaša nozīme
1188.lv