Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību, stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta attīstītāja un būvuzņēmēja SIA "Zeninvest" prasība atļaut novākt nozāģētā aizsargājamā dižozola stumbru un dzēst ziņas par koku dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols".Kā aģentūru LETA informēja AT, "Zeninvest" lūdza tiesu uzlikt pienākumu Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) atļaut minētās darbības.DAP šos lūgumus noraidīja, norādot, ka sabiedrības interesēs ir kultūrvēstures un dabas vērtību saglabāšana un aizsargāšana. Arī koka stumbrs normatīvo aktu izpratnē ir atzīstams par aizsargājamu koku, kura saglabāšanas nepieciešamība katrā gadījumā tiek izvērtēta.Konkrētajā situācijā dižozols ticis nocirsts noziedzīga nodarījuma rezultātā, un tā stumbrs nav zaudējis īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vērtību, turklāt to apdzīvo īpaši aizsargājamas sugas, uzsver DAP.AT konstatēja, ka sūdzībā norādītie argumenti nerada šaubas par apelācijas tiesas sprieduma tiesiskumu.AT skaidro, ka likumdevēja mērķis jau sākotnēji bijis aizsargāt visus par dabas pieminekļiem atzīstamos dabas veidojumus, kuriem ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība, un pārsūdzētajā spriedumā pamatoti secināts, ka arī nozāģētajam dižozolam šāda vērtība joprojām piemīt.AT atgādināja, ka no Senāta judikatūras izriet, ka lietās, kas skar vides aizsardzību, šaubu gadījumā priekšroka dodama vides aizsardzības interesēm, nevis privātpersonas tiesību ievērošanas principam.AT norādīja, ka tiesa pārsūdzētajā spriedumā pamatoti atzinusi, ka nav pieļaujams, ka pēc pretlikumīgas dižkoka nociršanas tiktu nodarīts vēl lielāks kaitējums dabai, iznīcinot arī īpaši aizsargājamas sugas, kuru dzīvotne bija dižkoks.Savukārt citi "Zeninvest" kasācijas sūdzībā ietvertie argumenti ir vērsti uz iestādes rīcības un lietā esošo pierādījumu pārvērtēšanu, kas nav kasācijas instances tiesas uzdevums.Kā vēstīts, ziņas par nozāģēto dižozolu policija saņēma 2022. gada oktobrī. Projekta "Dižozolu nami" attīstītājs un būvuzņēmējs ir "Zeninvest"."Zeninvest" līdzīpašnieks un valdes loceklis Oskars Kalniņš pēc dižozola nozāģēšanas aģentūrai LETA noliedza saistību ar šo noziegumu un apgalvoja, ka rindu māju būvlaukumā būvnieki neesot bijuši kopš 2022. gada aprīļa, kad projektam anulēta būvatļauja.Kalniņam un Jegoram Gulbim pieder katram pa 50% "Zeninvest" kapitāldaļu, liecina "Firmas.lv" informācija.Administratīvā apgabaltiesa pērn 12. novembrī nolēma, ka rindu māja Mārupē pie nozāģētā dižozola nav nojaucama, un uzlika Mārupes novada būvvaldei pieņemt lēmumu par jaunu projektēšanas nosacījumu iekļaušanu. Tomēr prokurors šo lēmumu pārsūdzējis, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.Vienlaikus Rīgas pilsētas tiesa notiesājusi vienu no personām, kas bija iesaistīta dižozola nozāģēšanā, piespriežot viņam probācijas uzraudzību uz diviem gadiem un uzliekot pienākumu atlīdzināt valstij 27 500 eiro. Prokurors ar apsūdzēto noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.Vīrietis darbojās personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar personām, pret kurām kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā.Nolūkā prettiesiski nozāģēt Mārupē augošo dižozolu vīrietis iegādājās motorzāģa sliedi, ķēdi un velkošo zvaigznīti un nodeva šos priekšmetus citiem grupas locekļiem. 2022. gada 26. oktobrī vīrietis kopā ar vienu no personām devās uz Mārupi, kur novietoja automašīnu stāvvietā ar skatu uz īpašumu, kur auga aizsargājamais koks. Viens no vīriešiem devās pārliecināties, vai nav šķēršļu noziedzīgajai darbībai, bet notiesātais pie transportlīdzekļa novēroja apkārtni. Tikmēr otrs grupas loceklis ar motorzāģi nozāģēja ozolu.Tāpat Rīgas rajona tiesa bijušajai Mārupes novada būvvaldes vadītājai Aidai Skalbergai piespriedusi 7800 eiro naudas sodu un 11 088 eiro kaitējuma kompensāciju valsts labā saistībā ar būvatļauju rindu mājas būvniecībai Mārupē blakus minētajam dižozolam.Viņa, apzinoties, ka būvdarbu teritorijā augošais parastais ozols "Quercus robur" ir dabas piemineklis un aizsargājamais koks jeb dižkoks, akceptēja būvprojektu rindu mājas būvniecības sākšanai. Būvatļauja tika izdota 2021. gada 27. jūlijā un pēc tam blakus dižozolam tika sākti rindu māju projekta "Dižozolu nami" būvniecība, radot dižkoka saknēm bojājumus un daļēji iznīcinot to. Tādējādi videi tika nodarīts zaudējums 11 008 eiro apmērā.

Mārupe

Sabiedrība

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību, stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta attīstītāja un būvuzņēmēja SIA "Zeninvest" prasība atļaut novākt nozāģētā aizsargājamā dižozola stumbru un dzēst ziņas...

Mārupē nozāģētā dižozola stumbru nedrīkstēs pārvietot un tam būs jāpaliek savā vietā

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...