<div>Pievienošanās Stambulas konvencijai atjaunoja ticību, ka no vardarbības ir izeja, savukārt centieni denonsēt pievienošanos tai ir ne tikai nepārdomāti, bet arī bīstami, jo šķeļ sabiedrību un apdraud cilvēku drošību, aģentūrai LETA sacīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV).Ministre norāda, ka pagājuši vairāk nekā divi gadi kopš traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī, kad bijušais partneris bērna un mātes priekšā noslepkavoja sievieti, kura vairākkārt bija meklējusi valsts aizsardzību. Viņa uzsver, ka šis gadījums parādīja milzīgas sistēmas nepilnības un kļuva par spēcīgu impulsu virzīties uz starptautiski atzītiem risinājumiem vardarbības apkarošanā."Diemžēl šobrīd jāsecina, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, ir politiskie spēki, kas grib atmest mūs atpakaļ un izstāties no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas," uzskata ministre.Ministre ir pārliecināta, ka Stambulas konvencijas ratificēšana bija ilgi gaidīts notikums daudzām sievietēm, vīriešiem un bērniem, kuri cietuši no vardarbības ģimenē, bija vērsušies pēc palīdzības un vairs neticēja, ka valsts sniegs atbalstu.Ministre uzsver, ka konvencijas nozīme nav tikai simboliska, bet tā ir devusi pamatu būtiskām izmaiņām likumos, kas pasargā cilvēkus no vardarbības. Tā ir radījusi Latvijā sistēmu, kas ļauj reaģēt ātrāk un efektīvāk, norāda Lībiņa-Egnere.Turklāt starptautisku saistību uzņemšanās nozīmē, ka Latvijai par padarīto vardarbības apkarošanā ģimenē un pret sievietēm ir jāatskaitās citām dalībvalstīm, un tas garantē, ka, arī mainoties valdībām Latvijā, nemainās prioritātes - Latvija ir apņēmusies apkarot vardarbību ilgtermiņā, norāda politiķe.Ministre ir pārliecināta, ka šodien varmāka vairs nevar tik viegli izvairīties no atbildības. "Ja agrāk vardarbībā cietušie bieži palika vieni ar savām bailēm, tagad valsts reaģē - policijas rīcība ir aktīvāka un iestādes strādā daudz ciešākā sadarbībā, kā arī ir pieaugusi arī sabiedrības izpratne, ka vardarbība nav privāta lieta, bet nopietns noziegums," pauž ministre.Cilvēki arvien biežāk ziņo par piedzīvoto, saprotot, ka tā nav norma un valsts rīkosies, lai aizsargātu, pauž ministre, piebilstot, ka arī tiesneši, prokurori, policisti regulāri apgūst mācības rīcībai vardarbības gadījumos.Tā kā daļā sabiedrības bija neskaidrības par dažiem Stambulas konvencijas terminiem, Saeima, to ratificējot, pievienoja īpašu deklarāciju, atgādina ministre.Tajā skaidri norādīts, ka Latvijā konvencija tiks piemērota saskaņā ar Satversmē noteiktajām vērtībām un principiem. Īpaši tika uzsvērts, ka konvencijā lietotais termins "sociālais dzimums" nenozīmē, ka Latvijai būtu jāmaina izpratne par dzimumu kā sievieti un vīrieti. Tas arī neuzliek pienākumu mainīt Satversmē noteiktās normas vai Latvijas tiesību un izglītības sistēmu.Šodien, divus gadus pēc Stambulas konvencijas ratifikācijas, ir skaidri redzams - neviens no izplatītajiem "draudu scenārijiem" nav piepildījies, pārliecināta Lībiņa-Egnere, uzsverot, ka tas tikai apliecina, ka runas par it kā negatīvām sekām bija politiski motivētas, balstītas uz nepamatotām bailēm un sabiedrības maldināšanu, nevis uz faktiem un realitāti. Savukārt centieni denonsēt Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai ir ne tikai nepārdomāti, bet arī bīstami - tie šķeļ sabiedrību un apdraud cilvēku drošību, norāda politiķe.Ministre uzsver, ka konvencija ir radīta, lai pasargātu no vardarbības, un Latvija, to ratificējot, ir būtiski stiprinājusi tiesisko aizsardzību ģimenēs un sabiedrībā. Atkāpšanās no šī ceļa nozīmētu ignorēt cietušo vajadzības, graut valsts reputāciju un vairot iekšpolitisko nestabilitāti, viņa norāda, aicinot apzināties, ka šādi populistiski aicinājumi lielā mērā saskan ar agresorvalsts Krievijas propagandas mērķiem.Ministre atgādina, ka konvencijas ratificēšana ļāvusi tiesā par prioritāri izskatāmu noteikt kriminālprocesu, kurā tiek izmeklēta vardarbība ģimenē, kā arī cietušajiem nodrošināta speciālā procesuālā aizsardzība pret vajāšanu un draudiem.Tāpat kriminālprocess par vardarbību ģimenē uzsākams arī bez cietušā iesnieguma un ir noteikti bargāki sodi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu ģimenē.Noteikti arī bargāki sodi par ar vardarbību saistītiem noziegumiem - tīšu miesas bojājumu nodarīšanu, draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus, vajāšanu, nelikumīgu brīvības atņemšanu, nolaupīšanu, novešanu līdz pašnāvībai.Krimināllikums papildināts ar jaunu pantu "Cietsirdība un vardarbība pret tuvinieku". Paplašināta vardarbības definīcija - tā attiecas arī uz bijušajiem laulātajiem un intīmo attiecību partneriem.Kriminalizēta arī emocionālā vardarbība un atcelts sabiedriskais darbs un naudas sods kā soda mērs varmākām, kā arī noteikta administratīvā atbildība par seksuālu uzmākšanos.Pieņemts "Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.-2029.gadam", kā arī pilnveidota pagaidu aizsardzības pret vardarbību kārtība, lai tā būtu ātrāka un efektīvāka - saīsināts kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai iziešanas laiks, samazināta iespēja vērsties tiesā ar nepamatotiem lūgumiem atcelt vai aizstāt pagaidu aizsardzību.Tāpat ir vienkāršota aizsardzības pret vardarbību iesnieguma forma un ieviesta elektroniskā uzraudzība vardarbīgām personām augsta riska gadījumos.Vienlaikus darbs Stambulas konvencijas kontekstā turpinās, uzsver ministre. Labklājības ministrijas sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām un nevaldības organizācijām izstrādātajā plānā līdz 2029.gadam ir vēl izpildāmi mērķi - jāveido palīdzības centri seksuālās vardarbības upuriem, jānodrošina ātra piekļuve tiesu medicīnas ekspertīzēm un jāstiprina atbalsta pasākumi visiem cietušajiem.Jau vēstīts, ka Stambulas konvencija stājās spēkā Latvijā 2024.gada 1.maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.</div><div><ul><li>P</li></ul></div>

Vardarbība

Stambulas konvencija

Vardarbība ģimenē

Aktuāli

Pievienošanās Stambulas konvencijai atjaunoja ticību, ka no vardarbības ir izeja, savukārt centieni denonsēt pievienošanos tai ir ne tikai nepārdomāti, bet arī bīstami, jo šķeļ sabiedrību un apdraud cilvēku drošību, aģentūrai...

Ministre par Stambulas konvenciju: "Tagad policijas rīcība ir aktīvāka"

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...