Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas aptuveni vienu miljonu eiro papildu finansējumu valsts aizsardzības dienesta (VAD) beidzēju studijām, taču Aizsardzības ministrija (AM) aicina vispirms apkopot datus par studiju izmaksām un vietu sadalījumu, trešdien izskanēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.IZM pārstāve komisiju informēja, ka šogad valsts budžeta finansētās studiju vietās uzņemti 297 VAD beidzēji. Kopumā VAD pabeigušo, par budžeta finansējumu studējošo, skaits ir ap 500, norādīja IZM.IZM pārstāve komisijas sēdē norādīja, ka ir jādomā par veidiem, kā VAD iesaistīt jauniešus, kuru veselība nav pilnīgi perfekta, kā arī kā iesaistīt sievietes. IZM bažījas par to, ka, VAD beidzēju skaitam pieaugot, tas mainīs studējošo īpatsvaru un "nodarīs pāri" tiem jauniešiem, kuriem nav tik laba veselība vai kuras ir sievietes.Tāpat esot bažas no augstskolām saistībā ar to, ka notiek pāreja uz institucionālās finansēšanas modeli, kurā lielāka nozīme būs valsts pasūtījumam un sasniegtajiem rezultātiem. Proti, augstskolām tiks noteikts sagatavot absolventus nozarēs, taču vairāk nekā trešdaļa no VAD beidzējiem iestājušies sociālajās zinātnēs, komerczinībās, tiesību zinātnē. Līdz ar to augstskolām esot grūtāk plānot sasniedzamos rezultātus.Tāpat IZM pārstāve norādīja, ka VAD beidzēji reizēm izvēlas studēt dārgās programmās, kas bieži radot problēmas universitāšu pusē.IZM pārstāve sacīja, ka šajā jautājumā IZM vēlētos papildu finansējumu. Pašlaik runa esot par aptuveni vienu miljonu eiro.Atbildot uz jautājumu, vai Aizsardzības ministrijai (AM) nevajadzētu iesaistīties šo studiju finansēšanā, AM parlamentārā sekretāre Karina Ploka pauda, ka no IZM puses nākot emocionāli argumenti bez datiem. Pašlaik AM neredzot kopējo budžeta vietu skaitu visās augstskolās, sadalījumu starp augstskolām un programmām, izmaksas un studējošo atbirumu. Viņa pauda, ka tas, ka IZM maina augstskolu finansēšanas modeli, nevar būt par pamatu tam, ka patlaban kādā veidā nepietiek finansējums VAD izgājušajiem studentiem. Lai šo jautājumu risinātu, IZM esot jāpiestrādā pie datiem, lai noskaidrotu, cik liela problēma tā ir un kā to atrisināt, pauda Ploka.Ploka sacīja, ka aizsardzības finansējums primāri ir domāts, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku spējas un valsts aizsardzības funkcijas. Ministrija saņem daudz lūgumu finansēt dažādas ar aizsardzību saistītas vajadzības, taču vispirms esot jānodrošina bruņoto spēku vajadzības.AM Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktors Kristers Grauze norādīja, ka ministrijas prognozes rāda, ka, dienestam sasniedzot pilno kapacitāti - aptuveni 4000 jauniešu gadā -, uz augstskolām varētu doties ap 550 jauniešiem. Viņš sacīja, ka, ņemot vērā kopā pieejamo budžeta vietu skaitu, ministrijas ieskatā IZM to varot absorbēt.Deputāts Andris Sprūds (P) sprieda, ka AM tomēr esot jāuzņemas līdzatbildība. Kā vienu no risinājumiem Sprūds piedāvāja dienestam izsniegt jaunietim studiju vaučeru vidējās studiju maksas apmērā - aptuveni 3000 eiro gadā. Tad jaunietis varētu izvēlēties augstskolu, bet, ja studiju maksa būtu lielāka, starpību segtu pats. Tam nepiekrita komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS), kā arī viņa biedrs Jānis Dinevičs (ZZS), norādot, ka cilvēki ir iedrošināti pievienoties VAD, taču patlaban tiek mēģināts to apšaubīt ar piemaksu.Latvijas Universitātes (LU) pārstāvis sēdē informēja, ka LU 2024. gadā studijas sāka 13 jaunieši, kuri bija pabeiguši dienestu, 2025. gadā - 55, bet šogad - 119. LU prognozē, ka nākamgad tie varētu būt apmēram 230 jaunieši. Pašlaik universitātē kopumā studē 162 VAD beiguši jaunieši.No šogad uzņemtajiem budžeta vietas ar saviem vidējās izglītības rezultātiem būtu ieguvuši apmēram 10% VAD beidzēju. Tas nozīmē, ka, ja šie 90% būtu atnākuši kā maksas studenti, tad LU būtu ienesuši apmēram 450 000 eiro.Aptuveni 68% šo studentu LU izvēlējušies sociālās zinātnes, 15% - dabaszinātnes, bet pārējie studē citās jomās. Tāpēc LU redz risku, ka, pieaugot šim kopējam VAD beidzēju skaitam, notiks vietu pārdale ne tā, kā to iecerējusi valsts politika.Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāve Ieva Rācenāja minēja, ka RTU šogad uzņēmusi 88 VAD beidzējus, kas samērīgi izvietojušies pa studiju programmām, tomēr šajos gados redzama zināma interese par sociālajām zinātnēm. Viņa piekrita, ka tā varētu būt problēma.Rācenāja atsaucās uz IZM minēto, ka ir redzama interese par RTU Rīgas Biznesa skolas programmu, kas esot dārga. RTU par šo jautājumu komunicējusi ar IZM, un šīs studijas VAD beidzējiem apmaksātas no universitātes līdzekļiem.Viņa arī kā potenciālu problēmu iezīmēja, ka studentiem ir iekšēja kvalitātes konkurence - ja kāds neizpilda eksāmenu vai pārbaudes darbu, viņš tiek atskaitīts vai zaudē budžeta finansējumu. Savukārt VAD beidzēji pēc eksāmena nokārtošanas tiek uzņemti atpakaļ budžetā.Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārstāve minēja, ka 2024. gadā RSU bija seši VAD beidzēji, 2025. gadā - 22, šogad - 28. Iepriekšējos gados jaunieši sadalījās pa visām studiju programmām, taču šogad pusi no budžeta vietām fizioterapijas programmā aizņēma VAD studenti. Viņa minēja, ka nākotnē, ja šo jauniešu skaits pieaug, var rasties situācija, ka visas budžeta vietas tiek atdotas VAD jauniešiem.Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks stratēģijas, izglītības un pārtikas nekaitīguma jautājumos Juris Zīvarts norādīja, ka Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) problēmas esot stipri līdzīgas kā citās augstskolās, taču apjoms katrā augstskolā ir atšķirīgs. LBTU tas esot neliels - 2024. gadā pabeiguši pieci VAD beidzēji, katrs atšķirīgā studiju programmā.Bergmanis rosināja pirms kādām rīcībām un potenciālām iespējām, ko pārskatīt, AM un IZM sagatavot un nosūtīt komisijai datus un tendences saistībā ar VAD beidzējiem, kas studē valsts budžeta vietās.Kā ziņots, likums paredz, ka valsts augstskolas un koledžas finansē studijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā, pirmā cikla augstākās izglītības programmā un otrā cikla augstākās izglītības programmā, kura īstenojama pēc vidējās izglītības ieguves, pilsonim, kurš brīvprātīgi pieteicies dienestam un, beidzoties dienesta termiņam, atvaļināts rezervē, un atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas prasībām.Latvijā VAD tika ieviests 2023. gadā. Sākotnēji dienests bija tikai brīvprātīgs, jo pietiekams skaits pilsoņu pieteicās labprātīgi. Pirmais obligātais iesaukums ar atlasi notika 2025. gadā.

Valsts aizsardzības dienests (VAD)

Izglītības un zinātnes ministrija

Aizsardzības ministrija

Politika

Studijas

Sabiedrība

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas aptuveni vienu miljonu eiro papildu finansējumu valsts aizsardzības dienesta (VAD) beidzēju studijām, taču Aizsardzības ministrija (AM) aicina vispirms apkopot datus par studiju izmaksām un...

Ministrija lūdz papildu finansējumu VAD beidzēju budžeta vietām universitātēs

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...