Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā noteikt 10% slieksni, kad preventīvi būtu jāsāk vērtēt skolēnu kavējumi, lai savlaicīgi identificētu gadījumus, kuros ilgstoša mācību stundu kavēšana var ietekmēt skolēna mācību sasniegumus, trešdien izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.Jo vairāk skolēns kavē mācību stundas, jo zemāki ir viņa mācību sasniegumi, liecina ministrijas apkopotie dati. Neattaisnotu kavējumu gadījumā skolēnu atzīmes visbiežāk pazeminās matemātikā, latviešu valodā un sociālajās zinībās. Līdzīga tendence konstatēta arī attiecībā uz centralizēto eksāmenu un monitoringa darbu rezultātiem.IZM piedāvā 10% slieksni izmantot kā pamatu preventīvai izvērtēšanai. Tas nozīmētu, ka, skolēnam sasniedzot šo kavējumu apjomu, skolai būtu jāizvērtē situācija un nepieciešamības gadījumā jānodrošina skolēnam atbalsts. IZM norāda, ka sliekšņa mērķis būtu agrīna risku identificēšana, nevis automātiska sankciju piemērošana.Kavējumu apjoms, kas atbilst 10% slieksnim, dažādās klasēs atšķirtos. Pirmajā klasē tās būtu aptuveni 75 mācību stundas gadā, otrajā klasē - 81 stunda, bet 7. klasē - 112 stundas. 8. un 9. klasē 10% atbilstu 119 stundām, savukārt 10.-12. klasē - 126 stundām gadā. Profesionālās vidējās izglītības programmās tas būtu 144 stundas.Atsevišķa pieeja paredzēta obligātajā pirmsskolas izglītības vecumā, kur kavējumus skaitītu dienās, nevis mācību stundās. IZM aprēķinājusi, ka 10% būtu aptuveni 19 dienas, ņemot vērā, ka mācību gadu veido vidēji 185 darba dienas. IZM piedāvā noteikt 20 dienas, kuras obligātajā pirmsskolas vecumā varētu kavēt no septembra līdz maijam bez papildu vienošanās. Vasaras mēnešus šajā aprēķinā neieskaitītu.Jauno pieeju nākamā gada sākumā plānots izmēģināt septiņās dažāda profila Latvijas izglītības iestādēs, lai pēc tam precizētu vadlīnijas.Līdztekus piedāvāts pārskatīt kavējumu kvalifikāciju, ko izmantotu preventīvajā izvērtēšanā. IZM arī rosina pilnveidot starpinstitucionālo sadarbību un sociālā dienesta un bāriņtiesas rīcības algoritmus gadījumos, kad ilgstoša kavēšana turpinās.Izmaiņas skartu arī normatīvo regulējumu. IZM norāda, ka nepieciešams precizēt deleģējumu, lai Ministru kabineta noteikumi par skolēnu kavējumiem varētu attiekties ne tikai uz neattaisnotiem, bet arī uz attaisnotiem kavējumiem. Pašlaik noteikumi paredz konkrētu rīcību gadījumos, kad skolēns bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi. Ja skolēns bez attaisnojoša iemesla vienā semestrī kavējis vairāk nekā 20 mācību stundas un skolai nav zināms kavējumu iemesls, skolai informācija par skolēna kavējumiem jāievada Valsts izglītības informācijas sistēmā.

Izglītības un zinātnes ministrija

Politika

Sabiedrība

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā noteikt 10% slieksni, kad preventīvi būtu jāsāk vērtēt skolēnu kavējumi, lai savlaicīgi identificētu gadījumus, kuros ilgstoša mācību stundu kavēšana var ietekmēt skolēna mācību sasniegumus,...

Ministrija vēlas noteikt skaitu, no kura būtu jāsāk izvērtēt skolēna kavējumi

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...