Veselības ministrijai (VM) iepriekš nav bijusi informācija par Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētajiem speciālistiem, kas it kā strādā neiespējamas slodzes, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.VK revīzijā ir secinājusi, ka virkne mazāko slimnīcu uztur uzņemšanas nodaļas, lai to darba nodrošināšanai piešķirtos līdzekļus izlietotu citu slimnīcas vajadzību apmierināšanai, tādējādi pacients akūtā situācijā var nonākt slimnīcā, kur nepieciešamais pakalpojums realitātē netiek sniegts. Virkne slimnīcu nespējot nodrošināt darbiniekus uzņemšanas nodaļās, kā rezultātā veidojas "neiespējamas situācijas", kad speciālisti it kā strādā neiespējamas slodzes, piemēram, 452 stundas mēnesī vai četras diennaktis nepārtrauktā dežūrā.Janka norādīja, ka pirms VK revīzijas ziņojuma VM informācija par šādiem gadījumiem nebija. Esot bijusi informācija no Nacionālā veselības dienesta, ka tikušas veiktas pārbaudes un netika nostrādātas stundas, kuras tika apmaksātas.Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) norādīja, ka vērsies prokuratūrā, lai noskaidrotu, vai policija un prokuratūra pēdējos gados strādājusi šī jautājuma risināšanā. Savukārt prokuratūra pēc tam vēstuli pārsūtījusi Valsts policijai.Prokuratūras pārstāvji uz sēdi nebija ieradušies, taču Valsts policijas pārstāve, atbildot uz jautājumu, vai piecu gadu laikā par šādiem jautājumiem ir bijuši kādi kriminālprocesi, sacīja, ka policija izskata jebkuru iesniegumu, bet tā nekontrolē jebkuras iestādes tabeles un atbilstību tam, cik kurš strādā vai nestrādā. "Tas ir iestādes vadības atbildības uzdevums," sacīja policijas pārstāve, norādot, ka, ja kādā pārbaudē konstatēts pārkāpums, tad iestādei būtu pienākums par to paziņot policijai.Policijas pārstāve norādīja, ka viņas rīcībā nav informācijas par iepriekšējos gados sāktiem līdzīgiem procesiem, bet policija to varot apkopot un nosūtīt komisijai.Tieslietu ministrijas pārstāve, atbildot uz jautājumu, vai esošais krimināltiesiskais regulējums ir pietiekams, lai reaģētu uz gadījumiem, kad ir pamats domāt par fiktīvu cilvēku nodarbinātību, norādīja, ka ir grūti pateikt, vai regulējumā kas trūkst.Viņa sacīja, ka TM Krimināllikuma darba grupā nav saņēmusi indikācijas no izmeklētājiem vai kriminālprocesu virzītājiem par to, ka trūktu normatīvā regulējuma un nebūtu iespējams kādas situācijas risināt.Judins pauda uzskatu, ka problēma nav tā, ka "nav pantu", bet, ka informācija par šiem gadījumiem tiek uztverta citādi. Proti, netiekot skatīts atbildības aspekts, bet runāts par to, ka "cilvēki ir spiesti strādāt tik daudz". "Mēs saprotam, ka 450 stundas mēnesī nestrādā šis cilvēks," sacīja Judins, norādot, ka nauda tiek maksāta par to, ka cilvēks vienkārši skaitās nodarbināts.Deputāte Inese Kalniņa (JV) norādīja, ka, viņasprāt, Krimināllikumā ir plašas iespējas šādos gadījumos vainīgos sodīt. Vienlaikus viņa no valsts puses saskata nepietiekamu uzraudzību pār slimnīcām, ko īsteno VM kā kapitāldaļu turētāja.Deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) sacīja, ka, viņaprāt, nebūtu jāsāk ar cilvēku sodīšanu, bet gan jādomā par to, kā nodrošināt, lai slimnīcās ir speciālisti, un viņi nebūtu jāpieraksta uz "pilno maiņu".Judins rosināja atgriezties pie šīs diskusijas komisijā, TM apkopojot viedokļus par Krimināllikuma normu piemērošanu praksē, bet Valsts policijai apkopojot informāciju par kriminālprocesiem šajā jautājumā.Kā vēstīts, VK revīzijā secinājusi, ka slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas.Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība pēc iepazīšanās ar VK revīzijas ziņojumu par stacionārās veselības aprūpes plānošanu konstatējusi tajā daudzus "būtiskus trūkumus", aģentūru LETA informēja arodbiedrībā.Pēc arodbiedrības paustā, ziņojumā esot atrodama vien atziņa, ka "ierobežotais stacionārās veselības aprūpes finansējums ir galvenais faktors, kas neļauj plānot pakalpojumus atbilstoši pacientu vajadzībām", taču tas nav traucējis revidentiem apgalvot, ka stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus plāno un apmaksā, neņemot vērā pacientu vajadzības.Arī Latvijas Slimnīcu biedrība nepiekrīt VK revidentu kritikai par ārstniecības iestāžu darbu. Biedrība pārmetumus pamatā noraida, apgalvojot, ka VK izdarījusi secinājumus par stacionārajām ārstniecības iestādēm, neveicot padziļinātu izpēti kopsakarā ar citām veselības aprūpes sistēmas struktūrām un komponentēm. Slimnīcu tīkls esot jāvērtē kopsakarībās ar citām veselības aprūpes komponentēm un struktūrām, primārās un ambulatorās aprūpes pieejamību valstī kopumā, kā arī iedzīvotāju veselības, ienākumu, mobilitātes un citiem rādītājiem.VM Valsts kontroles revīzijā konstatētās problēmas slimnīcu darbībā sola risināt ar slimnīcu tīkla un sniegto pakalpojumu groza pārskatīšanu.Kā aģentūru LETA informēja VM, tiek plānota slimnīcu tīkla pārskatīšana, lai izveidotu vienotu, funkcionālu un sadarbībā balstītu slimnīcu tīklu. Tajā klīniskās universitātes slimnīcas kalpotu kā vadošie centri ar metodisko vadību un kvalitātes kontroli, slimnīcās būtu skaidri definēti pakalpojumu grozi un ārstniecības profilu kvalitātes kritēriji, kā arī būtu "attīstīta psihiskās veselības ekosistēma", hronisko pacientu aprūpe, rehabilitācija un hospisa pakalpojumi.Ņemot vērā VK revīzijas un pilotprojekta secinājumus, VM plāno pārskatīt stacionāro pakalpojumu profilus, definēt prasības stacionārajiem pakalpojumiem, tostarp izstrādāt slimnīcu sadarbības tīkla modeli, balstoties uz citu valstu pieredzi.Tāpat plānota arī finansējuma modeļa pārskatīšana, lai veicinātu efektivitāti un kvalitāti, sola VM.

Darbs

Politika

Veselības ministrija

Veselība 

Veselības ministrijai (VM) iepriekš nav bijusi informācija par Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētajiem speciālistiem, kas it kā strādā neiespējamas slodzes, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē sacīja...

Ministrija pirms revīzijas ziņojuma nav zinājusi par ārstiem, kas slimnīcās strādā "neiespējamas slodzes"

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...