Par depresiju sabiedrībā joprojām
bieži dzirdami dažādi aizspriedumi un mīti. Taču patiesībā tā ir saslimšana,
par kuru noteikti ir jārunā: gan ar draugiem un ģimenes locekļiem, gan
speciālistiem, gan arī sabiedrībā, lai kliedētu mītus, kas saistās ar depresiju.
Kāpēc tas ir tik svarīgi? Pēc Pasaules Veselības Organizācijas prognozēm,
stress un depresija jau 2030. gadā būs vadošais slimību izraisītājs. Kā mazināt
risku saslimt ar depresiju? 

 <h3>Biežāk
izplatītākie mīti par depresiju</h3>

 Nereti dzirdami apgalvojumi, ka
depresija – tā nemaz nav slimība, bet rakstura vājums vai gribasspēka trūkums. Dažreiz
vienkārši negatīvas emocijas un pārejoši nomākts garastāvoklis arī tiek jaukts
ar depresiju; depresija – esot vienkārši skumjas.

Taču mīti par depresiju sastopami
ne tikai starp tiem, kuri tai gluži vienkārši netic. Arī ar depresiju jau
sirgstoši vai tie, kuriem ir risks ar to saslimt, mēdz dzīvot ar stereotipiem
par šo diagnozi. Piemēram, to, ka tā ir apkaunojoša psihiskās veselības pazīme,
un, ja kādam atklās savas sajūtas, tikai padarīs visu sliktāku. Vīriešiem
nereti šķiet, ka ar depresiju sirgst tikai sievietes, un viņus šāds jūtu vājums
neskar. Vēl mēdz būt bail no depresijas ārstēšanas, jo nav izzudis mīts, ka tā
tiek ārstēta ar atkarību izraisošiem medikamentiem, kuri būs jālieto visu mūžu. 

<h3>Kā
ir patiesībā? </h3>

 Kas īsti ir depresija? Kā skaidro
<a target="_blank" href="https://www.vivendicentrs.lv/specialists/dr-marina-vegere-psihiatre">psihiatri</a>,
jēdziens “depresija” attiecas uz plaša spektra psihiskās veselības
traucējumiem, ko raksturo labvēlīgu emociju trūkums, proti, prieka un intereses
zudums ikdienišķās lietās un pieredzēs, pastāvīgs pasliktināts garastāvoklis un
dažādi saistīti emocionāli, kognitīvi, fiziski un uzvedības simptomi. Depresija
nav tikai nomākts garastāvoklis, bet gan ķermeņa un prāta ilgstoša nespēja tam
pretoties. Tās izpausmes un faktori, kas to izraisījuši, gan var būt dažādi,
tādēļ arī piemērojamā terapija atšķirsies katram pacientam un tiks piemeklēta
individuāli.

Depresija ir diagnosticēta
aptuveni 121 miljonam pasaules iedzīvotāju. No tās cieš 2,3-6 % iedzīvotāju. Tā
var skart ne tikai sievietes, bet arī vīriešus. Dzīves laikā ar depresiju
sastopas līdz 25% sieviešu un līdz 12% vīriešu. Depresija nav jauna parādība, turklāt
tā var būt iedzimta. Ja pirmās pakāpes radinieki sirgst vai ir sirguši ar
depresiju, tad risks ar to saslimt ir pat trīsreiz augstāks. Pateicoties
iepriekš minētajiem sabiedrībā eksistējošajiem mītiem, tā ģimenē var nebūt
diagnosticēta, tādēļ katram sevi jāvēro pašam un nepieciešamības gadījumā nav
jākautrējas vērsties pie speciālista. Var sākt ar vizīti pie ģimenes ārsta vai <a target="_blank" href="https://vivendicentrs.lv/lv/services/psihologa-konsultacijas-izpete/psihologs">psihologa</a>,
kuri varēs palīdzēt ar padomu, ko darīt tālāk. 

<h3>Kā
izpaužas depresijas simptomi?</h3>

 Ir normāli just nomāktību,
satraukumu, raizes, piemēram, saskaroties ar problēmām darbā, pirms eksāmena
vai nonākot svarīgas izvēles priekšā. Taču, ja cilvēks bieži izjūt šāda veida
satraukumu bez pamatota iemesla, un tas negatīvi ietekmē ikdienas aktivitātes,
tad var runāt par trauksmes traucējumiem.

Savukārt, depresijas kā diagnozes
galvenā kritika pētījumos bieži ir vērsta uz to, ka ar diagnozi “klīniskā
depresija” var apzīmēt ļoti dažādus stāvokļus - kā psihoemocionālu
uzbudinātību, tā apātisku nomāktību, kā palielinātu ēšanu, tā apetītes trūkumu,
kā bezmiegu, tā pastiprinātu miegainību utt. 

 Kādos gadījumos vērsties pie <a target="_blank" href="https://vivendicentrs.lv/lv/services/psihiatrija-psihoterapija#psihiatrijas-un-psihoterapijas-pakalpojumi">psihiskās
veselības speciālistiem</a>? Pazīmes, kuras var liecināt par depresijas
klātbūtni, ir ļoti dažādas. Tas var būt jau minētais nomāktais garastāvoklis –
taču jāņem vērā, ka tad noskaņojums ir slikts neatkarīgi no ārējiem apstākļiem.
Ja zudis dzīvesprieks, līdzšinējās intereses, enerģija, parādās grūtības
koncentrēties, domas par dzīves bezjēdzību, izteikta vainas apziņas parādīšanās
– tie visi ir vienlīdz būtiski signāli, ka kaut kas nav kārtībā.

Depresijas simptomi var būt arī
fizioloģiski: parādās ilgstoši miega traucējumi (bezmiegs, grūtības iemigt,
mošanās nakts vidū – vai gluži pretēji, nepārvarama miegainība), samazinās
fizisko aktivitāšu daudzums un motivācija kustēties, rodas nespēks pat pēc
minimālas piepūles. Salīdzinot ar veseliem cilvēkiem, cilvēki, kas cieš no
psihoemocionālās veselības traucējumiem, ir mazāk fiziski aktīvi un daudz
biežāk nesasniedz minimālo ieteicamo fizisko aktivitāšu apjomu, kas ir 150
minūtes mērenas slodzes fiziskās aktivitātes nedēļā.

 

<h3>Kas
palīdz izvairīties no saslimšanas ar depresiju? </h3>

Lai gan depresijas skartajiem var
tikt nozīmēta arī medikamentozā terapija, tomēr ārstēšana parasti ir kompleksa,
un tajā vēlams iekļaut arī citas metodes, tai skaitā psihoterapiju un fiziskus
treniņus. Pēdējos iesaka lietot kā pirmās izvēles monoterapiju pacientiem ar
vieglu līdz vidēji smagu klīnisko depresiju. Fiziskus treniņus kā
papildterapiju iesaka lietot pacientiem ar vidēji smagu līdz smagu klīnisko
depresiju, jo fiziskā aktivitāte statistiski būtiski veicina vidēju depresijas
simptomu mazināšanos un samazina nelielu trauksmes līmeni. Fiziski treniņi
vieglas depresijas gadījumā var būt tikpat efektīvi kā farmakoterapija un psihoterapija.
Par optimālo ārstēšanas plānu kopīgi vienojas ārstējošais ārsts – psihiatrs vai
psihoterapeits ar pacientu un fizioterapeitu. 

Kāpēc fiziski treniņi palīdz
justies labāk? Treniņi var darboties kā sabiedrotais pašefektivitātes un
paštēlā uzlabošanā, jo saistīti ar jaunu prasmju apgūšanu un izkopšanu. Fiziskās
aktivitātes rada prieku sajūtu tīri fizioloģiski – treniņi rada izmaiņas
endorfīnu un monoamīnu līmeņos, kā arī stresa hormona kortizola līmeņa
samazināšanos. Lai arī fiziski treniņi nebūs brīnumlīdzeklis ar tūlītēju ietekmi
uz depresijas simptomiem, pati piedalīšanās fiziskās aktivitātēs uzlabo
rezultātu, jo uzlabo paštēlu. 

Gan <a target="_blank" href="https://vivendicentrs.lv/lv/services/psihologa-konsultacijas-izpete/psihologs">psihologi</a>,
gan <a target="_blank" href="https://vivendicentrs.lv/specialists/dr-marina-vegere-psihiatre">psihiatri</a>,
gan <a target="_blank" href="https://vivendicentrs.lv/lv/services/fizioterapija">fizioterapeiti</a>
ir vienisprātis, ka depresijas un citu psihoemocionālās veselības traucējumu
profilaksei ir svarīgi nodarboties ar fiziskām un garīgām aktivitātēm, parūpēties
par savām vajadzībām un labsajūtu ikdienā. Tās ir regulāras fiziskās
aktivitātes, kas palīdz uzturēt fizisko formu, garīgās spējas un uzlabot
garastāvokli, kvalitatīvs astoņu stundu miegs, savlaicīgas rūpes par veselību
un regulāra šķidruma uzņemšana. Tāpat palīdzēs arī pozitīvu emociju radīšana,
labi pavadot laiku ar citiem cilvēkiem, pilnveidojot un attīstot esošos hobijus
un intereses, kā arī jaunu prasmju apgūšana.

"Veselības centrs VIVENDI" SIA

Vivendi Galvassāpju centrs (Migrēnas centrs)

Psihiatrs

Garīgā veselība

Veselība 

Par depresiju sabiedrībā joprojām bieži dzirdami dažādi aizspriedumi un mīti. Taču patiesībā tā ir saslimšana, par kuru noteikti ir jārunā: gan ar draugiem un ģimenes locekļiem, gan speciālistiem, gan arī...

Mīti par depresiju – ko saka speciālisti?

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Mīti par depresiju – ko saka speciālisti?

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt

Ielādējam...