Kampaņas "Mana jūra" Zaļā ekspedīcija ir
noslēgusies, un ir apkopoti 2025. gada vasaras jūras piesārņojošo atkritumu
monitoringa rezultāti. 30 dienu laikā, ar brīvprātīgo dalībnieku iesaisti
dienas posmos, veikti 44 jūras piesārņojošo atkritumu monitoringi.

Saskaņā ar "Mana jūra" veikto jūras piesārņojošo
atkritumu monitoringu 2025. gadā, Latvijas piekrastes pludmalēs vidēji katros
100 metros tiek atrastas 306 atkritumu vienības, savukārt katrā pludmalē tiek
identificēti vidēji 33 dažādi atkritumu veidi. Tas nozīmē, ka piesārņojuma
līmenis ir samazinājies par 8%, salīdzinot ar 2024. gadu, kad 100 metros
pludmales tika konstatētas 334 atkritumu vienības.

No kopējā atkritumu daudzuma, izvērtējot materiālu īpatsvaru
pludmalēs, 77,6% veido dažādi plastmasas izstrādājumi un polimēru materiāli,
tiem seko papīrs un kartons (8%), metāls (4%), zemāk ierindojas - gumija,
stikls un keramika, pārtikas atkritumi, tekstils un apģērbs, koks un ķīmiskās
vielas. Savukārt, atkritumu veidu topa augšgalā ierindojas smēķēšanas atkritumi
(26,4%), plastmasas pārtikas iepakojumi (12,3%), neidentificējamie plastmasas
gabali (12,1%), identificējamie papīra un kartona gabali (7,2%). No visvairāk
piekrastē atrastajiem 15 atkritumu veidiem, 9 ir plastmasas atkritumi.

Vērtējot pašvaldību griezumā, vispiesārņotākās pludmales
šosezon ir Liepājas valstspilsētā (839 atkritumi katros 100 pludmales metros),
savukārt tīrākās - Limbažu novadā (111 atkritumu vienības 100 pludmales
metros).

Šogad, vērtējot individuālās pludmales, tīrāko pludmaļu
saraksts ir sarucis, kopumā sasniedzot četru pludmaļu skaitu gandrīz 500
kilometru garajā Latvijas piekrastē. No tām tikai viena atbilst ES Labas jūras
vides stāvokļa kritērijiem – Limbažu novada Lauču akmens pludmale (16 atkritumu
vienības 100 metros). Tai seko Abragciems (50 vienības), Engures centra
pludmale (75 vienības) un Ziemupe (77 vienības).

Savukārt, par šī gada vispiesārņotāko individuālo pludmali
atzīta Liepājas Karostas pludmale, kur 100 metros pludmales tika konstatētas
1522 atkritumu vienības. Netīrāko pludmaļu saraksta augšgalā ierindojusies arī
Jūrmalas Majoru pludmale (848 vienības) un Liepājas centra pludmale (754
vienības).

Kampaņas ietvaros pirmo reizi veikts mezoplastmasas un
plastmasas granulu monitorings Latvijas piekrastē. Plastmasas granulas tika
konstatētas 16 jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa laukumos, kopumā skarot
jau 36% Latvijas piekrastes. Lai gan piesārņojuma apjoms pagaidām nav liels,
iegūtie dati liecina, ka plastmasas granulu problēma ir aktuāla gan Latvijas
piekrastē, gan visā Baltijas jūrā.

Kampaņas “Mana jūra 2025” kopējie rezultāti meklējami <a target="_blank" href="https://drive.google.com/file/d/1Sw28EoTp2H3XwVxdrw5qo4z1SGxA7S0m/view?usp=sharing">šeit</a>.

Kampaņu “Mana jūra” īsteno nodibinājums Vides izglītības
fonds, sadarbībā piekrastes aizsardzībā ieinteresētajām pašvaldībām un
uzņēmumiem. Kampaņas "Zaļā ekspedīcija" vides izglītības aktivitātes tiek
īstenotas Eiropas Savienības Vides un klimata pasākumu programmas "LIFE" 2018. –
2020. gada projekta ietvaros "Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās
ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas
koncepciju”.

Baltijas jūra

Liepāja

Sabiedrība

Kampaņas "Mana jūra" Zaļā ekspedīcija ir noslēgusies, un ir apkopoti 2025. gada vasaras jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa rezultāti. 30 dienu laikā, ar brīvprātīgo dalībnieku iesaisti dienas posmos, veikti 44 jūras...

Monitoringā noskaidrots – vispiesārņotākās pludmales šosezon atrodas Liepājā

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...