Lai rūpētos par sirds veselību, nav obligāti jāsāk ar
intensīviem treniņiem. Nozīme ir arī ikdienas kustībām, uzsver “Veselības
centru apvienības” fizikālās medicīnas un rehabilitācijas virziena vadītāja,
fizioterapeite Elīna Bergmane.

Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir viens no
būtiskākajiem priekšlaicīgas mirstības iemesliem Latvijā un pasaulē. Līdztekus
medicīniskai aprūpei būtiska loma to profilaksē ir dzīvesveidam – tostarp
regulārām fiziskajām aktivitātēm.

“Fiziskajām aktivitātēm ikdienā ir ļoti nozīmīga loma.
Fizioterapeita uzdevums nav tikai sastādīt ārstnieciskās vingrošanas programmu
– tikpat svarīgi ir palīdzēt cilvēkam saprast, kādas aktivitātes viņam ir
piemērotas, pieejamas un interesējošas, lai kustēšanās kļūtu par ilgtspējīgu
ikdienas paradumu,” saka VCA fizikālās medicīnas un rehabilitācijas virziena
vadītāja, fizioterapeite Elīna Bergmane.

<h2>Sirds veselībai – vismaz 150 minūtes kustību nedēļā</h2>

Pasaules Veselības organizācija pieaugušajiem rekomendē
nedēļā vismaz 150–300 minūtes mērenas intensitātes aerobas fiziskās aktivitātes
vai 75–150 minūtes augstas intensitātes aktivitātes. Papildu ieguvumu sniedz
muskuļus stiprinoši vingrinājumi vismaz divas dienas nedēļā.

“Tomēr nevajadzētu domāt – ja nevaru sasniegt 150 minūtes
nedēļā, tad nav vērts neko darīt. Jebkura kustība ir labāka par mazkustīgumu.
Ja cilvēks šobrīd nav aktīvs, arī neliela ikdienas aktivitātes palielināšana ir
labs sākums,” uzsver fizioterapeite.

Ātra iešana, nūjošana, kāpšana pa kāpnēm, riteņbraukšana,
peldēšana, ūdens aerobika, skriešana vai distanču slēpošana – tās visas ir
aktivitātes, kas trenē sirds un asinsvadu sistēmu. Tāpat nozīmīgi ir spēka
vingrinājumi, īpaši tādi, kuros tiek iesaistīti lielie muskuļi.

"Profilakse nolūkos ieteicamas nodarbības, kuru laikā
sirdij jāstrādā spēcīgāk, paātrinās pulss un pastiprinās elpošana. Tas liecina,
par aktīvu sirds un asinsvadu sistēmas iesaistīti. Arī svaru cilāšana,
pietupieni var vienlaikus pozitīvi ietekmēt sirdi un asinsvadus," stāsta
fizioterapeite.

<h2>Galvenais – nepārspīlēt</h2>

Vēlme ātri sasniegt labu fizisko formu dažkārt var radīt
pretēju efektu. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kuri pēc ilgāka pārtraukuma
pēkšņi sāk intensīvi trenēties.

“Ja cilvēks ilgstoši nav sportojis un pēkšņi sāk intensīvi
trenēties, piemēram, ar mērķi noskriet pusmaratonu vai maratonu, pārslodzes
risks ir augsts. Var rasties traumas ceļos, potītēs, Ahileja cīpslās un
muskuļos. Arī sirds un asinsvadu sistēmai nepieciešams laiks, lai pielāgotos
lielākai slodzei,” stāsta Elīna Bergmane.

Tāpēc fiziskās aktivitātes jāuzsāk pakāpeniski, īpaši
cilvēkiem, kuri ilgstoši bijuši mazkustīgi, kuriem ir liekais svars vai zināmas
sirds un asinsvadu veselības problēmas.

<h2>Ja ir riska faktori, slodzi labāk pielāgot kopā ar
speciālistu</h2>

Paaugstināts asinsspiediens, holesterīna līmenis, liekais
svars, cukura vielmaiņas traucējumi, smēķēšana un mazkustīgs dzīvesveids ir
tikai daļa faktoru, kas var palielināt sirds un asinsvadu slimību risku.

“Ja cilvēkam jau ir kādi riska faktori, fiziskajām
aktivitātēm var būt ļoti nozīmīga loma, taču slodze jāpielāgo individuāli.
Piemēram, sākumā var izvēlēties intervālu iešanu, mainot ātrākus un lēnākus
posmus un pakāpeniski palielinot slodzi,” skaidro fizioterapeite.

Ja cilvēks lieto medikamentus, kas ietekmē asinsspiedienu
vai pulsu, par to noteikti jāinformē fizioterapeits. Slodzes izvērtēšanai
fizioterapeits var izmantot arī dažādus funkcionālos testus, piemēram, sešu
minūšu iešanas testu, kad tiek mērīts attālums, ko pacients var veikt, ātri
ejot pa gludu, horizontālu, cietu virsmu. Tas ļauj izvērtēt dažādu orgānu
sistēmu atbildi uz fizisku slodzi, ieskaitot plaušu un kardiovaskulāro sistēmu.
Dodoties pie fizioterapeita, jāpaņem līdzi arī pēc kardiologa ieteikuma veiktie
padziļināto sirds un asinsvadu sistēmas izmeklējumi, piemēram,
veloergometrijas, rezultāti. 

<h2>Pēc infarkta vai insulta kustība kļūst par rehabilitācijas
daļu</h2>

Fizioterapija ir būtiska ne tikai profilaksē, bet arī pēc
pārciesta insulta vai miokarda infarkta, sirds operācijām. Rehabilitāciju
iespējami agrīni sākt jau slimnīcā, tiklīdz pacienta stāvoklis ir stabils,
slodze tiek atjaunota pakāpeniski un speciālistu uzraudzībā.

“Pēc insulta īpaši svarīga ir agrīna mobilizācija. Ja tas ir
droši, pacientu pakāpeniski aktivizē – palīdz piecelties, staigāt, veikt
līdzsvara un spēka vingrinājumus, kā arī palielināt slodzi. Mērķis ir palīdzēt
cilvēkam pēc iespējas ātrāk atgūt funkcijas un atgriezties ikdienas dzīvē,”
stāsta Elīna Bergmane.

Fizioterapeite Elīna Bergmane pastāsta, ka līdzīgi kā
Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari" arī Veselības centru
apvienības klīnikā “Aura” ir izveidota kardioloģiskās rehabilitācijas programma
pacientiem ar sirds un asinsvadu saslimšanām. Tās mērķis – pakāpeniski atjaunot
organisma spēkus un izturību, stiprinot kardiovaskulāro sistēmu.

<h2>Katra kustība skaitās</h2>

“Būtiskākais, ko vēlos uzsvērt – katra kustība skaitās.
Fiziskajām aktivitātēm nav obligāti jābūt stundu garam treniņam sporta zālē.
Ļoti vērtīgas ir arī mazas, ikdienā veicamas izvēles – lifta vietā izmantot
kāpnes, dažas sabiedriskā transporta pieturas noiet kājām vai pēc ilgākas
sēdēšanas piecelties un izkustēties,” saka fizioterapeite. Tāpēc, lai sāktu
rūpēties par savu sirds un asinsvadu veselību, nav jāgaida pirmdiena, jaunais
gads vai īpašs treniņu plāns. Sākt var ar vienu papildu pastaigu, kāpnēm lifta
vietā vai dažām aktīvām minūtēm dienas laikā. Galvenais – kustēties regulāri un
slodzi palielināt pakāpeniski.

Veselības aprūpe

Fizioterapija

Sports

Veselība 

Lai rūpētos par sirds veselību, nav obligāti jāsāk ar intensīviem treniņiem. Nozīme ir arī ikdienas kustībām, uzsver “Veselības centru apvienības” fizikālās medicīnas un rehabilitācijas virziena vadītāja, fizioterapeite Elīna Bergmane. Sirds...

Nav laika sportot? Fizioterapeite skaidro, kā ar ikdienas kustību uzlabot sirds veselību

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...