Pētnieki Itālijā apgalvo, ka ir identificējuši individuālās īpašības un ārējos faktorus, kas var ietekmēt izredzes no rīta pamosties ar iespaidiem un atmiņām no sapņu pieredzes.

“Mūsu atklājumi liecina, ka sapņu atcerēšanās nav tikai nejaušības jautājums, bet gan atspoguļo personiskās attieksmes, kognitīvo iezīmju un miega dinamikas mijiedarbību,” teica pētījuma vadošais autors Džiulio Bernardi, vispārējās psiholoģijas profesors no IMT Augstāko studiju skolas Lucca.

Sapnis ir attēlu, domu, emociju un sajūtu virkne, ko mūsu prāts ģenerē miega laikā. Mēs visi sapņojam katru nakti.

Tiek uzskatīts, ka sapņošana palīdz mums apstrādāt emocijas, saglabāt atmiņas, stiprināt smadzeņu nervu savienojumus, mazināt stresu, risināt problēmas un domāt radoši.

Visbiežāk spilgti sapņi notiek ātru acu kustību (REM) miega fāzē, kad smadzenes ir īpaši aktīvas.

Daži cilvēki, īpaši sievietes, apgalvoja, ka COVID-19 pandēmijas laikā viņi biežāk atcerējās savus sapņus, ko pētnieki skaidroja ar lielāku stresu, depresiju un miega traucējumiem.

IMT pētījums tika veikts no 2020. līdz 2024. gadam. Vairāk nekā 200 dalībnieku vecumā no 18 līdz 70 gadiem pirms un pēc pētījuma veica psiholoģiskus testus un atbildēja uz anketas jautājumiem, lai noteiktu viņu trauksmes līmeni, interesi par sapņiem un tieksmi novērst uzmanību. Viņiem tika dots diktofons, lai 15 dienas katru dienu ziņotu, vai viņi sapņoja vai nesapņoja, un aprakstītu sapni, ja sapņoja.Katrs dalībnieks nēsāja arī aktigrāfu - ierīci, kas nosaka miega ilgumu, kvalitāti un traucējumus.

Pētnieki ierosināja, ka cilvēki visbiežāk atceras sapņus:

• ir pozitīva attieksme pret sapņiem
• mēdz ļaut savam prātam klejot
• ilgāku laiku pavada vieglā miegā
• dzīvo siltākos laikapstākļos - dalībnieki ziņoja, ka ziemā sapņus atceras mazāk.
• ir jaunāki - vecākiem cilvēkiem bieži ir “baltie sapņi”, neskaidra sajūta, ka viņi ir sapņojuši, bet nav konkrētu pierādījumu.

“Šīs atziņas ne tikai padziļina mūsu izpratni par sapņošanas mehānismiem, bet arī ietekmē sapņu nozīmi garīgās veselības un cilvēka apziņas izpētē,” teica Bernardi.