<div>Pēc mēnešiem garām diskusijām Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu izmaiņu paketi, kas paredz no nākamā gada nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai, tādējādi iekļaujot šo segmentu vienotā finanšu sektora uzraudzības sistēmā.Latvijas Banka pārņems patērētāju kreditētāju licencēšanu un uzraudzību, kredīta starpnieku un to pārstāvju reģistrēšanu un uzraudzību, finanšu pakalpojumu reklāmas un negodīgas komercprakses kontroli, kā arī patērētāju sūdzību izskatīšanu un palīdzības sniegšanu strīdu risināšanā. Latvijas Banka uzraudzīs arī patērētāju kolektīvās intereses finanšu pakalpojumu jomā un varēs lemt par pārkāpumu novēršanu.Pēc parlamenta paustā, tāpat grozījumi ļaus ieviest jaunu pieeju patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanai. Speciālās atļaujas jeb licences turpmāk izsniegs uz nenoteiktu laiku, un Latvijas Banka noteiks licences izsniegšanas, grozīšanas, darbības apturēšanas, atjaunošanas un anulēšanas kārtību, kā arī prasības pakalpojumu sniedzējiem. Arī atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzēju uzraudzība tiks nodota Latvijas Bankai.Tiks izveidota arī vienota ziņošanas sistēma par iespējamiem pārkāpumiem finanšu pakalpojumu jomā, nodrošinot ziņotāju datu aizsardzību un konfidencialitāti. Latvijas Banka varēs piemērot sankcijas par būtiskiem pārkāpumiem, tostarp par kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu bez licences vai nereģistrētu kredīta starpniecības pakalpojumu sniegšanu.Izmaiņas likumā nosaka arī jaunu maksājumu kārtību. Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju un kredīta starpnieku uzraudzības maksājumi turpmāk būs veicami Latvijas Bankai.Lielākā daļa grozījumu stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Pārejas periodā visas PTAC izsniegtās licences un veiktās reģistrācijas saglabās spēku.Pieņemtās izmaiņas paredz, ka no 2027. gada 1. janvāra Latvijas Banka no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārņems nebanku patēriņa kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkcijas, kā arī visa finanšu sektora patērētāju tiesību aizsardzības funkcijas un negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā.Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile norāda, ka nebanku patēriņa kreditēšanas segments strauji aug, tādēļ pieaug arī riski, kuru pārvaldībai nepieciešama sistemātiska pieeja. Viņa uzsver, ka lielākajā daļā Eiropas valstu darbojas integrēts un centralizēts uzraudzības modelis, un 17 valstīs šo funkciju īsteno finanšu sektora uzraugošā iestāde.Pēc reformas Latvijas Bankas uzraudzībā līdztekus aptuveni 200 jau uzraudzītiem finanšu tirgus dalībniekiem nonāks 38 nebanku patēriņa kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji un 36 kredītu starpnieki un to pārstāvji. Savukārt jau no šā gada 20. novembra centrālās bankas pārraudzībā nonāks arī atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzēji.Latvijas Banka turpmāk izskatīs arī patērētāju sūdzības finanšu pakalpojumu jomā, sniegs palīdzību strīdu risināšanā, uzraudzīs patērētāju kolektīvās intereses un varēs lemt par pārkāpumu novēršanu. Tāpat banka pārņems finanšu pakalpojumu reklāmas un negodīgas komercprakses kontroli, kā arī kredīta starpnieku un to pārstāvju reģistrēšanu un uzraudzību.Latvijas Bankā uzsver, ka reformas mērķis ir mazināt uzraudzības sadrumstalotību, efektīvāk izmantot valsts resursus un samazināt birokrātiju, vienlaikus stiprinot finanšu pakalpojumu saņēmēju tiesību aizsardzību un nodrošinot godīgākus konkurences apstākļus nozarē.Paredzēts, ka līdz 2028. gada 1. janvārim tiks pilnveidota nebanku patēriņa kreditēšanas segmenta uzraudzības pieeja, un Latvijas Banka sadarbībā ar Fintech Latvija Asociāciju un tirgus dalībniekiem izstrādās nepieciešamos normatīvos aktus, lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz jauno kārtību.Latvijas Banka norāda, ka patērētāju tiesību aizsardzība arī pēc reformas saglabāsies viens no prioritārajiem uzdevumiem un pārņemtās funkcijas tiks īstenotas pilnā apmērā.Nebanku kreditētāju uzraudzības reformas virzība sākās 2025. gada nogalē, bet valdība reformu atbalstīja 17. martā.Pret likumprojektu pakotni visu tās virzības laiku iebilda Ekonomikas ministrija (EM), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kā arī "Fintech Latvija" asociācija.Viens no būtiskākajiem asociācijas iebildumiem attiecās uz ieceri noteikt juridisko personu valdes locekļu personisko administratīvo atbildību par atsevišķiem pārkāpumiem patērētāju kreditēšanas jomā. Asociācija uzskata, ka likumprojekta anotācijā nav pietiekami pamatota šādas normas nepieciešamība, nav izvērtētas alternatīvas un pastāv risks, ka atbildība praksē tiktu saistīta ar personas amatu, nevis konkrētu vainojamu rīcību. Tāpat organizācija norādīja uz iespējamiem tiesiskās noteiktības un principa "ne bis in idem" riskiem.EM ieskatā reforma samazinās valsts budžeta ienākumus par 1,5 miljoniem eiro gadā, bet nebanku kreditētāju uzraudzības izmaksas divkāršosies līdz 880 000 eiro. Tāpat EM ieskatā reforma nebija virzāma, jo līdzekļu ietaupījuma budžetā nav, bet patērētāju aizsardzība paliek neskaidra.Savukārt PTAC iebilda, ka ar reformu patērētājiem tiek izveidotas divas par viņu aizsardzību atbildīgas iestādes, kas radīšot lielu slogu un apjukumu. PTAC pauda šaubas, ka Latvijas Banka aizsargās patērētājus. Tāpat PTAC neapmierināja, ka ar reformu PTAC tiks likvidētas visas štata vietas, kas strādā ar nebanku kreditētājiem, bet uzņemtās saistības pret patērētājiem paliks PTAC.Ziņa papildināta plkst. 17.11.</div>

Nauda

Kredīts

Ekonomika

Latvijas Banka

Sabiedrība

Pēc mēnešiem garām diskusijām Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu izmaiņu paketi, kas paredz no nākamā gada nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai, tādējādi iekļaujot šo segmentu vienotā finanšu...

Nebanku kreditētāju uzraudzību nodod Latvijas Bankai

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...