Viena pate Jāņa zāle
Brīžam gulu, brīžam stāvu;
Kad ierauga jaunas meitas,
Stāvu vien slaistījās.

Visas labas tās zālītes
Līgo dienas vakarā,
Vēl labākas tās vālītes,
Kas meitiņai rociņā.

Jāņu meita atnākusi,
Vālīti tā Jānim tver,
Jāņu puisi nopērusi,
Mīlas rozi vaļā ver.

Lai mīlēja, kas mīlēja,
Jānītis – tas gan mīlēja,
Viņam ir tie lielie zvani,
Lielās biksēs zvana skaļi.

Mīlas naktī alu dzēru,
Līdz pašam’i galiņam,
Tagadam’i nevarēju
Tikt līdz meičas maciņam.

Ak, tu krupi, tautu meita,
Tavu smuku pupu šņoru!
Man iztrūka bikšu kņope,
Uz tevim raugoties.

Jānīts savu stīvu bībi
Ar dūrēm sadūrēja,
Kam rāmi negulēja
Melnajās biksītēs.

Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Tavs Jānīt’s nebēdnieks:
Vakar dzina blusai pēdas
Pār meitiņas vēdergalu.

Viena pate Jāņu zāle
Brīžam liela, brīžam maza:
Siltumā izstiepās,
Aukstumā sarāvās.

Danco, puika, cik tu gribi,
Neplēs manu lindraciņu;
Es tev došu, cik gribēsi,
Kad māmiņa neredzēs.

Alu, alu, alus puisi!
Kur palika alus puisis?
Alus puisis pagrabā
Ar meitām biksas maina!

Jānītim, brālītim,
Liela skāde notikuse:
Glāza pauti saplīsuši,
No kumeļa nolecot.

Jānīšam zili pauti,
Pēteram puspelēki.
Jānīts savus zilus pautus
Iešauj ziedu cekulā,
Pēters savus puspelēkus
Iesien rudzu kūlītī.

Es ar Jāni dancot gāju,
Māte sauca launagā,
Jānīšam bij samta bikses,
Man bij zīda kapatiņa.

Vecais mani jaunu ņēma,
Bet raženi turējās:
Trīs reiziņas naksiņā
Kā līgot nolīgoja!

Ak, tu mazais Pēterīti,
Tev ir švaka pederīte;
Atnāks lielais vēršu Jānis,
Tam ir labs velkamais.

Es puisītis, tu meitiņa,
Iesim abi velēties:
Tev ir laba sārmu sile,
Man ir laba bungu vāle.