<div>Saeima ceturtdien noraidīja "Progresīvo" deputātu iesniegtos grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas paredzēja precizēt kārtību, kā sabiedriskie mediji pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma drīkst veidot saturu svešvalodās, tajā skaitā mazākumtautību valodās.Autori skaidroja, ka likuma mērķis ir, ievērojot ST nospriesto, novērst regulējuma par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu satura veidošanu mazākumtautību valodās neatbilstību Satversmei.Deputāti aicināja noteikt, ka, nodrošinot latviešu valodas kā valsts valodas konstitucionālo funkciju īstenošanu pilnā apjomā, it sevišķi rūpējoties, lai tā kalpo par visu Latvijas iedzīvotāju kopējo savstarpējās saziņas valodu, sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var veidot saturu arī svešvalodās, tajā skaitā mazākumtautību valodās.Politiskais spēks rosināja noteikt, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) satura veidošana svešvalodās jāpamato katru gadu sabiedriskā pasūtījuma plāna izstrādes gaitā. Tas jādara, ievērojot valsts valodas statusu, vēsturisko mazākumtautību valodu aizsardzības nepieciešamību un valsts drošības kontekstu."Progresīvie" aicināja likumā paredzēt - ja Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) veido vairākas programmas, tad daļu vienas radio un vienas televīzijas programmas raidlaika var atvēlēt raidījumiem svešvalodās, tikai ievērojot likuma normu, kas paredz sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem veidot raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.Šajā raidlaikā varētu ieskaitīt arī valsts valodā subtitrētas kinofilmas vai teātra izrādes. Tas būtu attiecināms arī uz citiem pakalpojumiem, ko sniedz LSM sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.Jau ziņots, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti iepriekš pēc garām diskusijām atbalstīja skatīšanai pirmajā lasījumā grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem tiek solīts nodrošināt likuma atbilstību ST spriedumam un nostiprinātu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu sabiedrisko mediju darbībā.Grozījumus virzīja toreizējās opozīcijas partijas "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), bet zem tiem bija parakstījušies arī atsevišķi "Jaunās vienotības" (AS) deputāti.Likumprojekts izstrādāts pēc ST 2026. gada 30. marta sprieduma, ar kuru vairāki spēkā esošie likuma regulējumi par sabiedriskā medija saturu mazākumtautību un svešvalodās atzīti par neatbilstošiem Satversmei un noteikti par spēkā neesošiem no 2027. gada 1. maija.Grozījumi paredz, ka sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būs tiesības, nevis pienākums, veidot raidījumus "mazākumtautību valodās, kuras nav pašpietiekamas", ievērojot samērīguma principu un sabiedrības integrācijas mērķus. Savukārt raidījumu veidošana "mazākumtautību valodās, kuras ir pašpietiekamas", būtu pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos - ārkārtējā situācijā, izņēmuma stāvokļa laikā vai mērķtiecīgi atspēkojot maldīgu un demokrātiju apdraudošu informāciju. Kas ir šīs "pašpietiekamās valodas", likumprojektā nav konkretizēts, bet noprotams, ka runa varētu būt par krievu valodu.Vienlaikus grozījumi paredz sašaurināt sabiedriskā medija iespējas raidlaikā atvēlēt saturu svešvalodās, nosakot, ka no 2027. gada 1. maija daļu no vienas radio programmas un daļu no vienas televīzijas programmas varēs atvēlēt raidījumiem svešvalodās un mazākumtautību valodās, neparedzot iespēju veidot veselas atsevišķas programmas šādās valodās.Jau vēstīts, ka ST atzinusi, ka regulējums par sabiedrisko mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās neatbilst Satversmei.Kā aģentūrai LETA uzsvēra tiesā, tieši likumdevējam, respektējot sabiedrisko mediju neatkarību un redakcionālo brīvību, ir jānodrošina, lai sabiedrisko mediju satura veidošanā līdzsvaroti tiktu aizsargāta gan latviešu valoda, gan pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības, gan valsts drošība.ST norādīja, ka Latvijas valsts pamatus un nacionāli kulturālo identitāti nosaka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, bez kuras nav iespējama Satversmē nostiprinātā valsts pastāvēšana. "Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu valodas un līdz ar to pamatnācijas pastāvēšana un attīstība cauri laikiem," uzsvēra ST.Sabiedrisko mediju konstitucionālā misija ir stiprināt demokrātiskai valstij raksturīgās vērtības, tai skaitā arī gādāt par latviešu valodu, veicinot iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijas valstij, akcentēja ST.Tiesā papildināja, ka no Latvijas valsts konstitucionālās identitātes būtības izriet princips, ka sabiedrisko mediju saturam pamatā jābūt latviešu valodā, lai tā patiesi kalpotu par visas sabiedrības, tostarp mazākumtautību, kopējo saziņas un demokrātiskās līdzdalības valodu. Savukārt atkāpe no šā principa ir pieļaujama vienīgi tādēļ, lai pildītu citus valstij no Satversmes izrietošos pienākumus, un tikai tādā apjomā, kas neapdraud valsts valodas statusu un funkcijas.Vienlaikus, kā uzsvēra ST, Latvija kā demokrātiska tiesiska valsts ciena mazākumtautības un to tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu un kultūru, kas ir nostiprinātas Satversmē.Tiesā norādīja, ka valstij ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu nacionālo minoritāšu pieeju medijiem, veicinātu toleranci un kultūru daudzveidību. Tomēr valsts pienākumu apjoms attiecībā uz mazākumtautību tiesību nodrošināšanu ir atkarīgs no konkrētās mazākumtautības faktiskās situācijas valstī, piemēram, skaitliskā sastāva, valodas izplatības, mediju pieejamības, vēlmes un spējas patstāvīgi nodrošināt piekļuvi informācijai savā valodā, kā arī citiem apstākļiem, paskaidroja ST.Konkrētajā lietā ST konstatēja, ka krievu valoda Latvijas plašsaziņas līdzekļos ir pašpietiekama, jo joprojām ir plaši pieejami komerciālie mediji krievu valodā. Turklāt pastāv drukātie, audiovizuālie un digitālie mediji, kā arī desmitiem citu valstu elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotu programmu, kas piedāvā saturu krievu valodā."Līdz ar to attiecīgās mazākumtautības valodas pastāvēšana un nacionālās identitātes saglabāšana un attīstīšana nav apdraudēta un pie krievu mazākumtautības piederošās personas spēj efektīvi īstenot savas tiesības mediju telpā bez īpaša valsts atbalsta," secināja ST.</div>

"Progresīvie"

Latvijas Sabiedriskais medijs

krievu valoda 

Aktuāli

Saeima ceturtdien noraidīja "Progresīvo" deputātu iesniegtos grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas paredzēja precizēt kārtību, kā sabiedriskie mediji pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma drīkst veidot saturu...

Noraidīts "Progresīvo" likumprojekts par sabiedrisko mediju saturu krievu valodā

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...