<p></p><p>Īpaši satraucoša situācija ir hronisko slimību jomā, jo,
vairoties no saslimšanas ar vīrusinfekciju - Covid-19, pacienti daudz retāk
apmeklē speciālistus, informē Zane Kazāka, Projektu vadītāja Divi gani -
veselīgas sabiedriskās attiecības. </p>

<p>Tāpēc onkologi ceļ trauksmi un aicina sabiedrību pievērst
lielāku uzmanību savai veselībai. Kampaņā "Olnīcu vēzis uz sarkanās
līnijas" izceļ vienu no izplatītākajiem audzēju veidiem sievietēm - olnīcu
vēzi. To Latvijā ik gadu atklāj 250-300 sievietēm. </p>

<h2>Olnīcu vēzis - cik sen zināms? </h2>

<p>Medicīnā olnīcu vēzis ir zināms jau vairāk nekā 150 gadus.
1809.gadā tika fiksēts pirmais olnīcu audzēja izņemšanas gadījums, kurš
medicīnas vēsturē ir ļoti nozīmīgs, jo audzēja lielums bija sasniedzis 22
mārciņas. Vēsturiski olnīcu vēzis tika klasificēts cistiskajos un cietajos
audzējos, izšķirot tos pēc lieluma un rakstura. 1961.gadā šī klasifikācija tika
aizstāta ar olnīcu morfoloģisko histopatoloģisko verifikāciju. Tas noteica, ka
no terapeitiskās statistikas par olnīcu epitēlija audzējiem ir jāizslēdz pirmie
neoplazmas gadījumi, kas radušies hormonu, dzimumšūnu audzēju un metastātisku
karcinomu gadījumos. 1970.gadā kā viena no ārstēšanas metodēm bija medikamenta
melfalāma lietošana, diemžēl tas izrādījās neefektīvs. Vēlāk Apvienotajā
Karalistē sāka jaunas medikamentu grupas izstrādi, kuras sastāvā ir aktīvā
viela cisplatīns. Tas ļāva strauji attīstīties ķīmijterapijai. 1971.gadā
Pasaules Veselības organizācija (PVO) izdeva audzēju klasifikāciju, kurā olnīcu
audzējus iedalīja serozās vai mucinozās cistās, endometrija audzējos,
mezonefriskajos audzējos, karcinomās un neklasificētās karcinomās. 1999.gadā
PVO šo klasifikāciju nedaudz mainīja, pievienojot papildu grupas un mainot
atsevišķus nosaukumus. Pirmās ziņas par to, ka ir panākts progress olnīcu vēža
diagnostikā un ārstēšanā, tika saņemtas 1983.gadā. Ārstēšanā tika izmantota
ķīmijterapija un ķirurģiskā terapija, kā arī testēta radioterapija. Pēdējo 30
gadu laikā gūtie panākumi olnīcu vēža skrīningā, diagnostikā un ārstēšanā
liecina, ka esošās metodes ir veicinājušas progresu cīņā ar šo slimību. </p>

<h2>Ārstēšana </h2>

<p>Olnīcu vēzim nav specifisku simptomu, tāpēc vairums pacienšu
ar šo diagnozi pie ārsta nonāk vēlīnā stadijā. Pirmās pazīmes, kas varētu
liecināt par olnīcu vēzi, ir traucēta kuņģa uz zarnu trakta darbība, vēdera
pūšanās un samazināta apetīte. Var parādīties sāpes vēderā vai neskaidra vēdera
apjoma palielināšanās, kam iemesls ir šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā, ko
producē olnīcu audzējs. Šie simptomi parasti tiek ignorēti un netiek saistīti
ar <a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/katalogs/ginekologs-3711">ginekoloģisku </a>saslimšanu. Tāpēc ļoti svarīgas ir regulāras vizītes pie
ginekologa, ultrasonogrāfijas izmeklējums, asins analīzes, ārsta apmeklējums,
līdzko parādās kaut mazākie simptomi. </p>

<p>Ja rodas aizdomas par olnīcu vēzi, sievietei veic asins
analīzes, nosaka arī onkoloģiskos marķierus (CEA, CA125, HE4), kas ir
bioloģiski aktīvas vielas, kuras izstrādājas organismā, un palielināta to
produkcija var liecināt par audzēja klātbūtni. Taču jāatceras, ka olnīcu
audzēja marķieri ir tikai papildu informācija ārstam. Ir arī dažādas citas
situācijas, kuru gadījumos šo marķieru rādītāji var būt nedaudz paaugstināti.
Piemēram, fizioloģiski CA125 palielinās grūtniecības laikā, pirms mēnešreizēm
vai pēc tām, kā arī ja ir hroniski iekaisumi. Olnīcu vēža gadījumā CA125
pieaugums var būt vairākos simtos. </p>

<p>Ja sievietei ģimenē kādai asinsradiniecei - vienalga,
mammai, māsai, vecaimātei, mammas māsai - bijis olnīcu vai krūts vēzis, tad
pasaules vadlīnijās iesaka veikt ģenētiskās analīzes, lai noteiktu gēnu - BRCA1
un BRCA2 - mutāciju. Mūsdienās olnīcu vēzis tiek pielīdzināts hroniski
ārstējamai slimībai. Ja vēzis tiek diagnosticēts laikus, ir iespējams
nodrošināt mērķtiecīgu un inovatīvu terapiju, kas pagarina dzīvildzi. </p>

<p>Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja Aija
Geriņa-Bērziņa: "Ārstēšana ir atkarīga no audzēja stadijas un lokālās
izplatības. Ja audzējs ir lokāls, tad ārstēšana tiek sākta ar operāciju. Pēc
operācijas izoperētais materiāls tiek nosūtīts patologam, kur notiek detalizēta
vēža šūnu analīze, pēc kuras var noteikt audzēja šūnu sastāvu, potenciālu un
aktivitāti. Patologs ir viens no svarīgākajiem speciālistiem vēža diagnozes
noteikšanā, kas būtiski var ietekmēt tālāko ārstēšanas taktiku un slimības
prognozi. Pēc operācijas ārstu konsilijs atkarībā no audzēja stadijas lemj par
pacientei piemērotu tālāko sistēmisku terapiju. Paciente tiek nosūtīta pie
onkologa ķīmijterapeita, jo bieži nepietiek tikai ar audzēja izoperēšanu. Pēc
šī slēdziena pacientei tiek sākta ķīmijterapija. Onkologs ķīmijterapeits,
nozīmējot sistēmisko terapiju, ņem vērā iegūtos operācijas materiāla
histoloģiskos datus un slimības stadiju. Mūsdienās terapijas izvēli nosaka arī
gēnu BRCA1 un BRCA2 mutāciju klātbūtne vēža audos, īpaši, ja slimība ir
izplatītā stadijā vai ir konstatētas attālas metastāzes. Mērķis ir izvēlēties
precīzāko, individuāli piemērotāko un efektīvāko terapiju slimības izskaušanā
un dzīvildzes pagarināšanā, domājot arī par pacientes dzīves kvalitāti." </p>

<h2>Dzīvildze Latvijā un Eiropā </h2>

<p>Diemžēl prognozētā dzīvildze olnīcu vēža gadījumā ir zema.
Eiropā 60% pacienšu pēc slimības atklāšanas nomirst tuvāko piecu gadu laikā,
30% - pirmā gada laikā. </p>

<p>Sievietēm, kurām ir olnīcu vēzis un konstatēta pozitīva BRCA
gēna mutācija, ļoti efektīvi darbojas PARP inhibitorus saturoši medikamenti,
kas ļauj pilnībā apturēt slimības attīstību pat uz vairākiem gadiem. Tie ir
pieejami sievietēm gan Lietuvā, gan Igaunijā, taču Latvijā pacientēm nākas
samierināties vien ar ķirurģisku ārstēšanu un ķīmijterapiju. "Situācija,
kurā ir nonākušas olnīcu vēža pacientes, ir absurda un absolūti nepieļaujama.
Saskaņā ar starptautiskajām vadlīnijām ārstēšana ar PARP inhibitorus saturošiem
medikamentiem tiek uzskatīta par standarta terapiju, ko saņem pacientes visā
Eiropā. Šos medikamentus saviem pacientiem šobrīd var izrakstīt mūsu kolēģi
kaimiņvalstīs, un nav skaidrs, kāpēc sievietēm Latvijā tie tiek liegti. Šīs
zāles mums ļautu no drošas nāves glābt vairākus desmitus jaunu sieviešu katru
gadu," stāsta onkoloģe ķīmijterapeite Aija Geriņa-Bērziņa. Lielākā daļa
olnīcu vēža pacienšu ir gados jaunas sievietes no 30 līdz 60 gadiem darbspējīgā
vecumā, kas maksā nodokļus un būtu tiesīgas saņemt palīdzību no valsts. </p>

<p>Veselības ministrija (VM) savukārt informē, ka pašlaik visām
pacientēm ar olnīcu vēzi zāļu iegādes kompensācijas sistēmā ir pieejama
ķīmijterapija un inovatīvā terapija ar bevacizumabu, liposomālo doksorubicīnu,
savukārt pacientēm ar BRCA mutāciju - inovatīvās zāles niraparibs. VM
parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis: "Nav korekti uzskatīt, ka Latvijā
olnīcu vēža pacientes nav nodrošinātas ar inovatīvas terapijas ārstēšanas
iespējām. Nacionālajā veselības dienestā (NVD) ir saņemts iesniegums arī
medikamenta olapariba iekļaušanai Kompensējamo zāļu sarakstā (KZS) olnīcu vēža
pacientēm ar pozitīvu BRCA mutāciju. Vienlaikus VM informē, ka iesniegumi par
zāļu iekļaušanu KZS ir iesniegti arī tām diagnozēm, kurām nav iekļauti
inovatīvie medikamenti, piemēram, dzemdes kakla ļaundabīgs audzējs, mīksto audu
ļaundabīgie audzēji, un šie pacienti atrodas daudz diskriminējošākā situācijā.
NVD ir iesniegti un izvērtēti iesniegumi par 30 jauniem medikamentiem ar jaunu
vispārīgo nosaukumu onkoloģisko pacientu ārstēšanai. NVD ir aprēķinājis, ka,
lai iekļautu inovatīvus onkoloģiskos medikamentus Kompensējamo zāļu sarakstā,
papildus nepieciešamie budžeta līdzekļi ir aptuveni 28 miljoni EUR pirmajā
iekļaušanas gadā." </p>

<p>Geriņas-Bērziņa komentē VM sniegto informāciju: "Kā
minēja I. Dūrīša kungs, bevacizumabs (monoklonāla antiviela) un liposomālais
doksorubicīns (ķīmijpreparāts) ir pieejami olnīcu vēža ārstēšanā. No šī gada
janvāra zāļu kompensācijas sarakstā ir iekļauts arī PARP inhibitors niraparibs,
kas ir domāts tikai kā otrās līnijas medikaments, ja attīstījusies slimības
progresija, kā tas ir definēts Eiropas vadlīnijās. Šeit ir sajaukta lietu
kārtība, jo ar olaparibu ir jāsāk ārstēt pirmā līnijā pēc pirmā slimības
recidīva. Pēc jaunākiem pētījumu datiem, terapijai ar olaparibu ir pierādīta
efektivitāte, to lietojot, slimības bez progresijas laiks ir 4-5 gadi, tas ir
milzīgs ieguvums, ja zinām, ka pēc parastās ķīmijterapijas 70% no pacientēm
slimība progresē pirmajos trīs gados pēc diagnozes noteikšanas. Ņemot vērā
izrakstīšanas nosacījumus, vispirms ir jābūt pirmās līnijas efektīvākajai
terapijai, un tikai tad, ja slimība progresē, tiek piemērota otrā līnija. </p>

<p>Mani kā onkoloģi ķīmijterapeiti, kas ikdienā strādā ar vēža
pacientiem, urda jautājums, kāpēc Latvijas valsts joprojām nevar atrast
līdzekļus vēža ārstēšanā, lai kaut nedaudz "noķertu" vismaz kaimiņvalstis.
I. Dūrīša minētie 28 miljoni EUR onkoloģisko inovatīvo medikamentu
kompensācijai Lietuvā tika piešķirti jau 2020.gadā, tad salīdzināšanai Latvijā
tie bija tikai 1,6 miljoni EUR! Un minētie NVD aprēķini vēl nebūt negarantē, ka
šo naudu pacientu ārstēšanai mēs patiešām dabūsim tuvāko gadu laikā. Mēs,
onkologi ķīmijterapeiti, Latvijā esam kā ķīlnieki starp pacientu, valsts
kompensācijas sistēmu un ārstēšanas vadlīnijām. Bieži vien vienīgā pacientu
cerība saņemt mūsdienu vadlīnijām atbilstošu ārstēšanu ir lūgt finansējumu
Ziedot.lv organizācijai, kas, pēc maniem uzskatiem, ir pilnīgs absurds." </p>

<h2>Kad un kā celt trauksmi? </h2>

<p>Olnīcu vēža ārstēšanā laiks ir viens no galvenajiem
faktoriem, tāpēc terapija jāsāk pēc iespējas ātrāk. Ārsti vēlreiz un vēlreiz
atgādina, ka jāmeklē ģimenes ārsta vai ginekologa palīdzība gadījumos, ja
pastāvīgi ir uzpūties vēders un ēdot ātri rodas sāta sajūta. Ja vēders pūšas
regulāri un tas nebeidzas vismaz trīs nedēļas, tā var būt viena no olnīcu vēža
pazīmēm. Arī sāpes vēdera lejasdaļā un mazajā iegurnī, kā arī bieža urinēšana
var būt slimības signāls. Katrā ziņā aicinām darba ikdienas skrējienā neaizmirst
par sevi un ieplānot ginekologa un mazā iegurņa ultrasonogrāfijas apmeklējumu
vienu reizi gadā, bet tām sievietēm, kurām ģimenē ir bijuši vēža gadījumi, pat
divas reizes gadā. </p><p>Vairāk lasi:</p><p></p><ul><li>Ar kādām<a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/ar-kadam-intimas-veselibas-problemam-saskaras-sievietes-kadi-ir-risinajumi/3955"> intīmās veselības problēmām</a> saskaras sievietes? Kādi ir risinājumi?</li><li>Veselības pārbaude - visa<a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/veselibas-parbaude-visa-organisma-izmeklesana-sunu-limeni-biorezonanse/3003"> organisma izmeklēšana šūnu līmenī. Biorezonanse</a>.<br></li></ul><ul><li>Kur saņemt <a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/kur-sanemt-ginekologa-palidzibu-covid-19-arkartas-situacija/2706">ginekologa palīdzību COVID 19 ārkārtas situācijā</a>?</li></ul><p></p>

Vēzis

Sieviete

Veselība 

Īpaši satraucoša situācija ir hronisko slimību jomā, jo, vairoties no saslimšanas ar vīrusinfekciju - Covid-19, pacienti daudz retāk apmeklē speciālistus, informē Zane Kazāka, Projektu vadītāja Divi gani - veselīgas sabiedriskās...

Olnīcu vēzis - kā to ārstē Latvijā

Tev varētu patikt

Ielādējam...