Zema temperatūra, sniegoti laikapstākļi un īsākas dienas -
ziemā āra aktivitātēm ir grūti atrast motivāciju. Ja esi dedzīgs skrējējs, kurš
meklē papildu iedrošinājumu, lai izrautos no mājas, suns var kalpot kā stabils
treniņu partneris un iedvesmas avots. Taču, pirms dodies skrējienā kopā ar
suni, If Apdrošināšana kopā ar veterinārārsti Iritu Cirīti dalās padomos, kā
mīluli pareizi sagatavot fiziskai slodzei.

Ziema ir laiks, kad bieži kārdinājums ieritināties dīvānā
zem segas ir lielāks par došanos sportiskās āra aktivitātēs. Taču suņu
saimnieki lieliski zina, ko nozīmē brīdis, kad suns ar luncinošu asti un
priekpilnu skatienu stāv pie durvīm un aicina savu saimnieku uz rotaļu svaigā
gaisā. Ja vēlies pastaigu iemainīt pret skrējienu svaigā gaisā, suns var būt
labs sabiedrotais.

"Pirms doties skrējienā, svarīgi ir kritiski izvērtēt
gaisa temperatūru. Suņu saimniekiem iesakām, lai gaisa temperatūra nav zemāka
par -5 °C, ja skrien kopā ar nepieredzējušu suni, bet, piemēram, tādām suņu
šķirnēm, kam ir īpaši īss apmatojums, ir ieteicama pat augstāka gaisa
temperatūra, lai suns āra aktivitātēs justos komfortabli. Lai būtu pārliecība,
ka suns ar tevi vēlēsies kopā skriet, viņam ir jābūt pietiekami labi apmācītam
staigāt pie pavadas un ir jāatsaucas uz saimnieka komandām, piemēram,
"blakus" vai "šurp". Tad saimnieks var būt drošs, ka varēs
izbaudīt skrējienu, tostarp arī bez pavadas vietās, kur tas ir atļauts,"
stāsta veterinārārste Irita Cirīte.

Jāņem vērā arī dzīvnieka vecums un veselības stāvoklis,
piemēram, kucēns noteikti nebūs labs skriešanas partneris, jo viņa kauli vēl ir
augšanas un veidošanās fāzē, tāpēc veterinārārste I.Cirīte iesaka nogaidīt
vismaz līdz pusotra gada vecumam, un tas attiecas uz pilnīgi visām suņu
šķirnēm. Ja vien suns nav gigantiskas šķirnes, nelielu distanču skrējienus
(aptuveni 800 m) var uzsākt 8-9 mēnešu vecumā, kamēr kucēns skrien blakus
(svarīgi - viņu nedrīkst vilkt). Tāpat rūpīgi ir jāizvērtē dzīvnieka veselības
stāvoklis, vai nav locītavu problēmu, un skriešanu, iespējams, ir labāk aizstāt
ar nelielu pastaigu.

Der zināt, ka ir suņu šķirnes, kas būs vairāk piemērotas
sprinta distancēm, citas demonstrēs savu izturību garākās distancēs. Sprinta
distancēs sevi lieliski apliecina tādas šķirnes kā afgāņu kurts, itāļu kurts,
saluki un vipets. Savukārt, ja padomā ir ikdienā skriet garākus attālumus, tam
kā radīts būs borderkollijs, dalmācietis vai Sibīrijas haskijs. Taču tādu
šķirņu kā, piemēram, angļu buldogs, mopsis vai korgijs, pārstāvji būs
piemērotāki kā pastaigu biedri, jo nav ģenētiski radīti doties skrējienā.

<h3>Padomi drošam skrējienam</h3>

Izplāno maršrutu. Ja līdz šim esi pieradis skriet bez suņa,
vispirms būtu prātīgi veikt maršruta plānošanu, lai skaidri zinātu, ka tas ir
pieveicams kopā ar suni. Pilsētas vide nav tā labākā izvēle nevienā gadalaikā,
jo skriešana pa cietu virsmu negatīvi ietekmē locītavu veselību, bet ziemā ielas
vēl var būt slidenas un kaisītas ar sāli. Tāpēc labāk būtu doties skriet ar
suni ārpus pilsētas burzmas, piemēram, pa meža takām. Ja ir vēlme izvēlēties
reljefu maršrutu, jāatceras, ka ir suņu šķirnes, kas ir vairāk piemērotas
šķēršļu pārvarēšanai un skriešanai pa nelīdzenu reljefu, savukārt citas - labāk
piemērotas tam, lai trauktos pa līdzenām virsmām un atklātiem laukiem.

Izvēlies atbilstošu distances garumu. Suņi tāpat kā cilvēki
bez iepriekšējas pieredzes nevar uzreiz noskriet 5, 10 un vairāk kilometrus, un
tas nozīmē, ka skriešana ir jāuzsāk pakāpeniski. Iesākumā dodies kopā ar suni,
piemēram, pastaigās, kuru laikā kādu no posmiem velti īsam skrējienam, kura
garumu ar katru reizi pakāpeniski pagarini. Ieteicamās slodzes kāpināšanas
temps ir 10-20% nedēļā. Pāris nedēļu garumā suns būs pieradis skriet viņam ērtā
ātrumā, un tev būs jāpielāgojas šim tempam. Citiem vārdiem sakot, ja plāno
sasniegt personīgo rekordu, labāk suni atstāt mājās.

Pārliecinies par pavadas veidu. Apsver iespēju iegādāties
skriešanai draudzīgu pavadu, piemēram, ap vidukli piestiprinātu brīvroku
gumijas siksnu, vēlams, ar platu jostas vietu, kas palīdzēs saglabāt brīvu roku
kustību, un garāku, lai tā dod iespēju sunim brīvi skriet un manevrēt pa sniegu
un reljefu. Svarīgs ir arī piemērots apģērbs, lai pasargātu suņa kažokādu no
sāls un ledus, kā arī vēlams, lai uz tā būtu atstarotāji, kas nodrošina
redzamību krēslas stundās. Ja nedod priekšroku apģērbam, noteikti ir
jāparūpējas par atstarojošu siksnu, apkaklīti vai redzamības vesti arī gadījumā,
ja skrējiens tiek uzsākts dienas gaismā. Skriešanas apģērbam ir jābūt plānam un
elpojošam. Suņi nesvīst, tāpēc kategoriski nedrīkst skriet, būdami tērpti siltā
apģērbā. Siltais mētelis ir jāuzvelk uzreiz pēc skrējiena, lai dzīvnieks pārāk
ātri neatdzistu.

Ievēro īsus pārtraukumus. Suņa oža ir tūkstošiem reižu asāka
nekā cilvēkam, un mēs tikai varam iedomāties, ar kādām smaržām suns regulāri
saskaras pastaigā vai skrienot. Izpētīts, ka suņa deguna darbs palielina viņā
optimismu - tas arī ļauj viņam paust dabisku uzvedību un būt autonomākam, kas
pozitīvi ietekmē suņa labbūtību. Tāpēc, kad dodies skrējienā ar savu suni,
atvēli tam kādu laiku, lai viņš varētu brīvi apošņāt un izpētīt apkārtni. Sunim
tāpat kā cilvēkam ir svarīgi pirms fiziskām aktivitātēm iesildīties, un
pastaiga pirms skrējiena ir labs iesildīšanās veids, kas ir īpaši svarīgi
aukstā laikā.

Seko līdzi kustībām. Skriešanas laikā uzmanīgi seko līdzi
suņa kustībām, lai būtu drošs, ka viņš jūtas ērti un priecīgi. Nedrošības un
baiļu pazīmes var būt pieglaustas ausis vai nolaista aste. Ja suns kļūst
satraukts un sāk izrādīt nepatiku vai dusmas, piemēram, neklausa un stāv uz
vietas, tā ir zīme, ka viņš nevēlas turpināt darbību. Suns var sākt lēkāt un
mēģināt iekost pavadā, tad labāk būtu pārtraukt skrējienu.

Parūpējies par sava mīluļa ķepām! Esi vērīgs un izvērtē ielu
un ceļu segumu, vai tas nav kaisīts ar sāli. Sāls var būt toksisks - iekļūt
ķepu spilventiņos un izraisīt kairinājumu. Nereti dzīvnieks mēģina laizīt
ķepas, lai to noņemtu, tāpēc, kad atgriežaties mājās, nekavējoties notīri sunim
ķepas. Tam noteikti var noderēt speciāli ķepām paredzēts vasks, kas pasargā no
auksta laika, ledus un sāls. Ir pat tāds vasks, ko dzīvnieks var laizīt un kas
nesabojās grīdu, kad būsiet atgriezušies mājās.

Pievērs uzmanību ēdienam. Siltuma uzturēšanas rezultātā suņi
ziemas laikā sadedzina papildu enerģiju un īpaši tādas aktivitātes laikā kā
skriešana. Sazinies ar sava mīluļa veterinārārstu un noskaidro, kā pielāgot
suņa ikdienas kaloriju daudzumu ziemas treniņu rutīnai. Un, lai gan aukstā
laikā slāpes kļūst mazāk pamanāmas, sunim ir pietiekami daudz jāuzņem ūdens,
kas ir svarīgs komponents ādas veselības uzturēšanā.

Suņi

Skriešana

Sports

Veselība

Esi formā

Dzīvnieki

Zema temperatūra, sniegoti laikapstākļi un īsākas dienas - ziemā āra aktivitātēm ir grūti atrast motivāciju. Ja esi dedzīgs skrējējs, kurš meklē papildu iedrošinājumu, lai izrautos no mājas, suns var kalpot...

Padomi, kā ziemas laikā izbaudīt drošu skrējienu kopā ar suni

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...