Satversmes tiesa (ST) šodien, 29. jūnijā, par neatbilstošām Satversmei atzina
normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, noskaidroja
tiesā.

Normas
atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajiem
tiesiskās vienlīdzības principiem.

ST
bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam
atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas,
rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības
iestādēs strādājošiem pedagogiem.

Pieteikuma
iesniedzēju ieskatā, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91.panta
pirmajam teikumam un 107.pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas
likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās
izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

ST
secināja, ka izskatāmās lietas pamatjautājums ir par to, vai šāds regulējums
atbilst Satversmē ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam. Lai noskaidrotu
šīs Satversmes normas saturu un pārbaudītu, vai vispārējās izglītības pakāpē
nodarbinātos pedagogus vieno kopīga un būtiska tiem piemītoša pazīme, ST ņēmusi
vērā Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām
7.panta "a" punkta "i" apakšpunktā noteikto, ka ikvienam ir
tiesības uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem, kas citstarp ietver
nodarbināto tiesības saņemt vienlīdzīgu atlīdzību par vienādas vērtības darbu.

Tiesa
uzsvēra, ka vienādas darba samaksas princips ir atzīts par vienu no sociālā
taisnīguma elementiem, un ir attiecināms ne tikai uz vienādu vai līdzīgu darbu,
bet arī vienādas vērtības darbu. Savukārt vienādas vērtības darba novērtējumā
ST analizēja tādus Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas
izstrādātus kritērijus kā veicamajam darbam nepieciešamās prasmes, atbildība un
darba apstākļi.

Pirmsskolas
izglītība ir vispārējās izglītības pirmā pakāpe, un Latvijas izglītības sistēma
ir organizēta tā, lai katras izglītības pakāpes ietvaros tiktu nodrošināta
sekmīga zināšanu un prasmju apguve, kas nepieciešama, lai bērns no pirmsskolas
izglītības pakāpes veiksmīgi pārietu un iekļautos pamatizglītības pakāpē un pēc
tam arī vidējās izglītības pakāpē. Vērtējot pirmsskolas izglītības pedagoga
darba veikšanai nepieciešamās prasmes, atbildību un darba apstākļus, Satversmes
tiesa atzina, ka konstatētās atšķirības pirmsskolas izglītības pedagoga un
pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbināto pedagogu darbā ir saistītas
ar mācību organizācijas formu, izmantojamām metodēm un paņēmieniem.

Vienlaikus
tiesa atzina, ka šīs atšķirības nav uzskatāmas par būtiskām, jo visu pedagogu
darbs neatkarīgi no tā, kurā vispārējās izglītības pakāpē viņi strādā, ir
vērsts uz vienu kopīgu mērķi - nodrošināt kvalitatīvas vispārējās izglītības
ieguvi. Savukārt šā darba veikšanai nepieciešamās prasmes, atbildība un darba
apstākļi ir līdzvērtīgi, neraugoties uz katrā izglītības pakāpē izglītojamo
vecuma posma īpatnībām. Tāpēc pirmsskolas izglītības pedagogi, vispārējās
pamatizglītības pedagogi un vispārējās vidējās izglītības pedagogi veic
vienādas vērtības darbu un atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem
salīdzināmos apstākļos.

Vērtējot,
vai atšķirīgai attieksmei pret šīm personu grupām ir objektīvs un saprātīgs
pamats, ST konstatēja, ka Ministru kabinets (MK) ir izveidojis vispārējās
izglītības pedagogu darba samaksas sistēmu, kurā pedagogu darba samaksa
nodrošināma ne tikai no valsts budžeta līdzekļiem un mērķdotācijām, bet arī no
pašvaldību budžeta.

Lai
arī MK ir nolēmis nevienlīdzību pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba
algas likmes ziņā novērst līdz 2025.gada 1.janvārim un vairākkārt grozījis
apstrīdēto regulējumu, pakāpeniski izlīdzinot pirmsskolas izglītības pedagogu
zemāko darba algas likmi, tomēr tā joprojām atšķiras no pārējās vispārējās
izglītības pakāpēs pedagogiem noteiktās zemākās darba algas likmes,
konstatējusi tiesa.

ST
atzina, ka šādas pakāpeniskas pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba
algas likmes izlīdzināšanas pamatā var būt apsvērumi, kas saistīti ar
nepieciešamību nodrošināt valsts un pašvaldību budžeta stabilitāti. Tomēr šādi
argumenti nav pietiekami, lai pamatotu atšķirīgas attieksmes leģitīmo mērķi.
Valsts un pašvaldību budžeta stabilitāte pati par sevi nevar tikt izmantota kā
attaisnojums atšķirīgai attieksmei pret personu grupām, kas atrodas vienādos un
pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Līdz
ar to ST atzina MK noteikumu normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu
zemāko darba algas likmi, par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā
ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam un par spēkā neesošām no 2024.gada
1.janvāra.

Izglītība

Satversmes tiesa (ST)

Satversme

Pirmsskola

Sabiedrība

Satversmes tiesa (ST) šodien, 29. jūnijā, par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, noskaidroja tiesā. Normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā...

Par neatbilstošu Satversmei atzīst pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes regulējumu

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...