Sabiedrībā plašu rezonansi nesen izraisīja situācija, kurā bijušais militārists Dāvids Krūmiņš sociālajos tīklos publiski pauda sašutumu par to, ka viņam esot liegta iespēja satikt savu meitu, kamēr bērna māte Arnita Oliņa atradās darba darīšanās ārpus Latvijas. Pēc paša Dāvida teiktā, bērns uzturējās aukles aprūpē, kura, atsaucoties uz līgumu ar bērna māti, noteica tēva saskarsmes laiku un kārtību. Iesaistījās arī policija.
Ņemot vērā, ka vecāku savstarpējās attiecības tiek risinātas publiskajā telpā un situācija skar bērna tiesību un aizsardzības jautājumus, 1188.lv lūdza bāriņtiesas komentāru, lai noskaidrotu, kādos gadījumos un kādā apjomā bērna saskarsmi ar vienu no vecākiem drīkst ierobežot, vai auklei šādā situācijā vispār ir tiesības noteikt, kad un kā tēvs drīkst satikt savu bērnu, un arī lai šis gadījums kalpotu kā padoms citiem vecākiem, kuriem neizdodas vienoties vai pastāv strīdi un nesaskaņas.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesa (turpmāk – Bāriņtiesa), atbildot uz 1188.lv uzdotajiem jautājumiem, pauda, ka nevar komentēt konkrētās ģimenes situāciju, "jo tā ir personu privātā dzīve, un pat ja bērna vecāki to vēlas padarīt publisku, jāņem vērā, ka bērnam arī ir tiesības uz privātumu."
Taču Bāriņtiesa paskaidro, ka viss ir atkarīgs no ļoti daudziem aspektiem, kuri ir vērtējami individuāli katrā konkrētajā gadījumā.
Gadījumos, kad starp vecākiem ir domstarpības
"Policijai ir sava kompetence, atbilstoši normatīvajiem aktiem, Bāriņtiesa nav kompetenta vērtēt policijas veiktās darbības.
Savukārt auklīte, visticamāk, ir rīkojusies atbilstoši noslēgtajam līgumam, bērna mātes norādījumiem, jo pašai no sevis viņai nav tiesību jebkādā veidā ierobežot vai ietekmēt otra vecāka tiesību apjomu.
Gadījumos, ja starp vecākiem ir domstarpības bērna aizgādības jautājumos, tad tās ir jārisina vecākiem sava starpā, vēršoties pēc konsultācijas bāriņtiesā vai pēc palīdzības pie speciālistiem (psihoterapeita, mediatora) nevis jāceļ iebildumi pret auklītes darbībām vai jāiesaista situācijas risināšanā policija (ja vien situācija neattiecās uz policijas kompetenci).
Vecākam ir tiesības nodot bērnu citas personas aprūpē (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 45.1 pants). Ja bērns atrodas abu vecāku aizgādībā, tad nodošanai būtu jānotiek ar abu vecāku piekrišanu. Jebkura situācija un jo īpaši emocionālā drošība ir vērtējama atkarībā no situācijas faktiskajiem apstākļiem.
Jārīkojas bērna labākajās interesēs
Jāatceras, ka primārās personas, kuras atbild par bērna emocionālo drošību, tiesību un interešu nodrošināšanu, ir tieši abi vecāki, līdz ar to viņiem ne tikai jārīkojas sava bērna labākajās interesēs, bet arī jāatturas no jebkurām darbībām, kuras var bērnu negatīvi ietekmēt.
Bāriņtiesa vērš uzmanību, ka bērna interesēs ir ģimenes konfliktsituācijas risināt mierīgā ceļā, pieaugušajiem savstarpēji vienojoties un atrodot konstruktīvu konflikta risinājumu. Ikviena bērna interesēs ir arī sakārtotas abu vecāku savstarpējās attiecības.
Bērnu psiholoģijā secināts, ka vecāku savstarpējās attiecības un jo īpaši veidi, kādos vecāki spēj rast risinājumus un kompromisus, ir tieši saistīts ar to, kā bērni ikdienā veido attiecības ar līdzcilvēkiem un vēlāk arī savā ģimenē – ar savu laulāto un bērniem.
Profesionāls atbalsts vecākiem
Tādēļ strīdu gadījumos un vecāku savstarpējās komunikācijas uzlabošanai ieteicams izmantot profesionālu speciālistu palīdzību (psihoterapeitu, psihologu, ģimenes konsultantu, sociālo darbinieku u.c.). Lai izmantotu attiecīgo speciālistu atbalstu personas, tai skaitā, var vērsties savas dzīvesvietas Sociālajā dienestā. Tāpat, lai uzlabotu savstarpējas attiecības un mēģinātu pārrunu ceļā atrisināt ģimenē izveidojušos situāciju, ir iespējams izmantot mediācijas pakalpojumu, kas ir ārpus tiesas konfliktu risināšanas metode, kurai jāpiekrīt abām pusēm.
Mediācija ir brīvprātīgs un konfidenciāls sadarbības process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas palīdzību, pašas mēģina atrast konstruktīvu konflikta risinājumu. Saskaņā ar Mediācijas likuma 14.pantu, vienošanās ir panākta, ja puses savas domstarpības ir atrisinājušas. Mediators pēc pušu lūguma var piedalīties rakstveida vienošanās noformēšanā. Mediācijā panāktu vienošanos puses izpilda labprātīgi un savstarpēji saskaņotā termiņā, ja tāds ir paredzēts. Ja mediācija tiek izbeigta ar vienošanos, mediators pēc puses lūguma izsniedz apliecinājumu par mediācijas rezultātu. Tādējādi, mediācijas rezultāts var būt rakstveidā noslēgta vienošanās par bērna aprūpes un saskarsmes jautājumiem. Iesaistītajām pusēm ir tiesības vērsties pie jebkura sertificēta mediatora, lai risinātu izveidojušos situāciju.
Gadījumā, ja labprātīga vienošanās ar otru bērna vecāku netiek panākta, tad var vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā un celt prasību par saskarsmes tiesības ar bērnu kārtības noteikšanu.
Dāvids satraukuma pilno ziņu nu ir dzēsis, kā arī pēc notikušā publiski nav izteicis, kā plāno risināt turpmāk situāciju, tikmēr Arnita savus soctkīlus turpina izmantot darba vajadzībām, ik pa laikam daloties ar savu ikdienu un pārdomām par dzīvi.
Lasi arī!
Dāvids Krūmiņš dalās pārdomās par dzīvi: "Bērnībā nespēju iedomāties, ka nākotne būs šāda"
Ekrānuzņēmums no šova "Slavenības. Bez filtra", Arnita Oliņa/Facebook, ilustratīvs foto/Unplash, 1188.lv kolāža