Aizvadītajā gadā 18% Latvijas iedzīvotāju ir jutušies
depresīvi vai piedzīvojuši izdegšanu darba vietā, liecina "Mana aptieka
&amp; Apotheka" astotā ikgadējā Veselības indeksa pētījuma dati.

Saskaņā ar aptauju katrs desmitais respondents (10%) izjutis
depresiju, bet 8% - izdegšanu profesionālajā jomā.

Mentālās saslimšanas nešķiro savus upurus ne pēc vecuma, ne
dzimuma vai turības, tomēr Veselības indeksa dati liecina, ka izšķiroša nozīme
var būt personas dzīvesveidam. Saskaņā ar datiem iedzīvotāji, kuri uzskata, ka
kopumā dzīvo veselīgi, depresiju un izdegšanu piedzīvojuši daudz retāk (12%),
kamēr aptaujātie ar neveselīgiem paradumiem - krietni biežāk (30%). Tāpat
psiholoģisks diskomforts biežāk piemeklē tos, kuri pārāk maz laika atvēl
fiziskajām aktivitātēm (21%), kamēr sportiski aktīvos respondentus - retāk
(10%).

Kā skaidro sabiedrības veselības speciāliste Ineta Vanaga,
cilvēkiem ar neveselīgu dzīvesveidu biežāk rodas depresīvi stāvokļi, jo nepilnvērtīgs
uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums var izraisīt aptaukošanos un citas
veselības problēmas, kas savukārt veicina depresijas attīstību.

Pērn depresija vai izdegšana profesionālajā jomā skārusi
katru piekto aptaujāto sievieti (21%), kamēr vīriešus krietni retāk (14%).
Hormonālās izmaiņas, kas saistītas, piemēram, ar menstruāciju ciklu,
grūtniecību un menopauzi, var būtiski ietekmēt sieviešu emocionālo stāvokli un
veicināt depresijas attīstību. Arī sociālais spiediens un sabiedrības diktētās
lomas var palielināt stresu un emocionālo slogu, kas savukārt veicina
depresijas risku, skaidro Vanaga.

Depresiju visbiežāk piedzīvo iedzīvotāji vecuma grupā no 35
līdz 44 gadu vecumam, kamēr izdegšanu profesionālajā jomā - aptaujātie no 55
līdz 64 gadu vecumam.

Depresija nedaudz biežāk skar arī iedzīvotājus ar
pamatizglītību, zemiem ienākumiem un Rīgā dzīvojošos, kamēr profesionālā
izdegšana - aptaujātos ar augstāko izglītību un vidēji augstiem ienākumiem.

Ja fiziskas kaites lielākoties cilvēki pamana ātri, tad
mentālās saslimšanas nereti sākas pakāpeniski, tās veicina vairāki atsevišķi
cēloņi, kā rezultātā tās var būt grūtāk pamanāmas.

Vanaga norāda, ka reizēm ilgstoši drūmu garastāvokli un
neapmierinātību cilvēki attaisno ar laikapstākļiem, neizgulēšanos, bērnu
saslimšanām un citiem faktoriem, lai gan patiesībā tas var būt pirmais
brīdinājuma signāls izdegšanai. Tāpēc ir svarīgi pašam sevi pieskatīt, ik pa
laikam paņemt kādu brīvu dienu un vērsties pie speciālista jau tad, kad rodas
pirmās sajūtas par pārlieku biežu nomāktību.

"Mana Aptieka &amp; Apotheka Veselības indekss" ir
Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču
mērījums, kas tiek veikts jau astoņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus
un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek
aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18
līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu
veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam.
Pētījums veikts 2023.gada augustā.

Garīgā veselība

Veselība

Depresija

Sabiedrība

Aizvadītajā gadā 18% Latvijas iedzīvotāju ir jutušies depresīvi vai piedzīvojuši izdegšanu darba vietā, liecina "Mana aptieka &amp; Apotheka" astotā ikgadējā Veselības indeksa pētījuma dati. Saskaņā ar aptauju katrs desmitais respondents...

Pērn teju katrs piektais iedzīvotājs piedzīvojis depresiju vai izdegšanu

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...