57% autovadītāju atzīst, ka nebūtu gatavi sniegt pirmo
palīdzību, ja rastos tāda nepieciešamība - 43% no viņiem norāda, ka atceras
pirmās palīdzības kursos apgūto, taču nebūtu gatavi to pielietot, bet 14%
atzīst, ka neatceras apgūto. 37% norāda, ka labi atceras apgūto un būtu gatavi
sniegt pirmo palīdzību, bet vēl 5% atzīst, ka ir jau snieguši pirmo palīdzību
un būtu gatavi to darīt atkal, liecina "Carlsberg 0.0 atbildīgas
braukšanas indeksa" dati.

Salīdzinot ar pērno gadu, ir palielinājies to autovadītāju
skaits, kuri atzīst, ka neatceras apgūto par pirmās palīdzības sniegšanu (pērn
šādu atbildi sniedza tikai 9%). Vienlaikus ir pieaudzis arī to autovadītāju
skaits, kuri norāda, ka labi atceras pirmās palīdzības iemaņas un būtu gatavi
tās likt lietā - pērn šādu atbildi sniedza 32%.

Pirmo palīdzību biežāk ir gatavi sniegt vīrieši - 42%
vīriešu norāda, ka labi atceras kursos apgūto un ir gatavi to likt lietā, šādu
atbild sniedz arī 32% sieviešu. Arī iepriekšējā pieredze pirmās palīdzības
sniegšanā biežāk ir vīriešiem (7%), nekā sievietēm (3%).

Lai autovadītāji būtu gatavi sniegt pirmo palīdzību, ir
svarīgi regulāri atjaunot zināšanas un iemaņas, lai varētu būt droši, ka
sniedzot palīdzību, cietušajam netiks nodarīts pāri. Tā var gadīties, ja pirmās
palīdzības apmācības bijušas pirms desmit vai divdesmit gadiem un daudzas
iemaņas ir aizmirstas. Tāpēc regulāri strādājam pie tā, lai mūsu autovadītāji
ne tikai atjaunotu braukšanas iemaņas un uzlabotu spēju braukt ekstremālos
apstākļos, bet arī atsvaidzinātu zināšanas par pirmās palīdzības
sniegšanu," stāsta "Carlsberg Baltic" izpilddirektors Rolandas
Viršilas.

"Ņemot vērā augsto ceļu satiksmes negadījumu skaitu,
katram autovadītājam būtu jāspēj sniegt pirmo palīdzību, vismaz pamata lietas,
kas reizēm var būt izšķirošas, un tiek veiktas zibenīgi, var palīdzēt glābt
dzīvības. Situācijas uzlabošanai, iespējams, būtu jādomā par prasību
autovadītājiem regulāri atjaunot zināšanas un prasmes pirmās palīdzības
sniegšanā. Gana aktuāls jautājums ir arī par pirmās palīdzības kursu saturu -
vai pasniedzēji izstāsta tikai minimumu, lai potenciālie autovadītāji var
nokārtot pārbaudījumus, vai arī sniedz jēgpilnus padomus, kas noderēs
negadījuma brīdī paaugstināta stresa apstākļos. Līdzīgi ir arī ar auto
braukšanas instruktoriem - ir tādi, kuri māca vadīt auto, un tādi, kuri iemāca
nokārtot eksāmenu," piebilst Drošas Braukšanas Skolas direktors Jānis
Vanks.

Ceļu satiksmes negadījumi joprojām ir aktuāla problēma -
2022.gadā Valsts policijā reģistrēti 19 165 ceļu satiksmes negadījumi, no tiem
3 381 bijuši ar cietušajiem. 113 cilvēki gājuši bojā, bet 4 028 - ievainoti.
Daļā no negadījumiem tieši citu autovadītāju prasmes un gatavība sniegt pirmo
palīdzību var būt izšķiroša, jo traģiskākās avārijas nereti notiek ārpus
pilsētas, kas nozīmē, ka neatliekamajai medicīniskai palīdzībai nepieciešams
ilgāks laiks, lai ierastos notikuma vietā.

Analizējot datus reģionu griezumā, iespējams secināt, ka
autovadītāji no Zemgales biežāk norādījuši, ka ir jau snieguši pirmo palīdzību
un būtu to gatavo darīt vēlreiz (8%), kamēr šādu atbildi sniedza tikai 1%
autovadītāju no Vidzemes. To, ka viņi labi atceras pirmās palīdzības kursos
apgūto un ir gatavi likt lietā iegūtās zināšanas, visbiežāk apstiprinājuši
autovadītāji no Latgales (47%) un Vidzemes (41%), bet visretāk - no Pierīgas un
Zemgales (33%).

Automašīnas

Veselība

Satiksme

57% autovadītāju atzīst, ka nebūtu gatavi sniegt pirmo palīdzību, ja rastos tāda nepieciešamība - 43% no viņiem norāda, ka atceras pirmās palīdzības kursos apgūto, taču nebūtu gatavi to pielietot, bet...

Pētījums: Vairāk nekā puse autovadītāju nav gatavi sniegt pirmo palīdzību

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...