Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā
pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā
ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies
par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo
ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri
koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,3%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija
19,3 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,17 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada otrajā ceturksnī
salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība
saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 1,4%,
bet ražojošām nozarēm samazinoties par 3,8%.

Lauksaimniecībā bija samazinājums par 9,3%, ko ietekmēja
augkopības nozares novērtējums, uzrādot kritumu par 13%, un samazinājums
lopkopībā - par 1,9%. Zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 12,9%, bet
samazinājums bija mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē - par 3,3%.

Ilgstošs samazinājumu periods (ceturto ceturksni pēc kārtas)
konstatēts apstrādes rūpniecībā - par 7,9%.To būtiski ietekmēja kritums
lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē - koksnes un koka izstrādājumu ražošanā
par 13,2% , tostarp galvenokārt zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā. Citās
būtiskās apstrādes rūpniecības nozarēs bija atšķirīgas tendences, tostarp pieaugums
bija pārtikas produktu ražošanā - par 1,9%, elektrisko iekārtu ražošanā - par
8,4%, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 23,8%,
kamēr kritums bija nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 19,3%,
gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā - par 14,9%, kā arī gatavo
metālizstrādājumu ražošanā - par 6,9%.

Pārējā rūpniecībā novērojamo kritumu par 5,5% ietekmēja
samazinājums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa
kondicionēšanā par 4,8% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 13%.
Savukārt pieaugums bija ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un
sanācijā - par 4,2%.

Lielāko pozitīvo ietekmi uz kopējo ekonomikas attīstību deva
būtiskais būvniecības nozares pieaugums, kurā kāpums bija par 15,4%. Izaugsme
bija visās trijās apakšnozarēs: ēku būvniecība pieauga par 21,7%,
inženierbūvniecības veikto darbu apmērs palielinājās - par 0,9%, bet
specializēto būvdarbu veikšana auga par 21,1%.

Tirdzniecībā bija samazinājums par 1,6%, ko ietekmēja kritums
vairumtirdzniecībā par 5,6%. Mazumtirdzniecībā vērojamo samazinājumu par 2,9%
veicināja kritums gan pārtikas preču mazumtirdzniecībā, gan nepārtikas preču
mazumtirdzniecībā - attiecīgi par 5,5% un par 1,4%. Pozitīvas tendences
joprojām bija automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarēm uzrādot
pieaugumu par 18,4%.

Transporta un uzglabāšanas nozares samazinājumu par 4,9%
negatīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta darbības, kurās kritums
bija par 7,7%, un uzglabāšanas un transporta palīgdarbību joma, kurā
samazinājums bija par 3,7%. Turpretī pozitīvu ieguldījumu sniedza gaisa
transporta nozares izaugsme, kurā kāpums bija par 24,6%, ūdens transporta
darbības, kur pieaugums bija par 4%, un pieaugums pasta un kurjeru darbību
nozarē par 2%.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares pozitīvu
attīstību nodrošināja ēdināšanas pakalpojumu sniegšana, kur pieaugums bija par
6,8%, savukārt izmitināšanas nozarē bija samazinājums par 3,1%.

Būtisku pozitīvu ietekmi uz kopējās pievienotās vērtības
attīstību nodrošināja informācijas un komunikāciju nozaru darbības pieaugums
par 10,1%, ko veicināja apjoma pieaugums informācijas pakalpojumu sniegšanā par
14,5%, kā arī datorprogrammēšanā un konsultēšanā par 18,3%, kamēr samazinājums
par 5,4% bija telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā.

Finanšu un apdrošināšanas nozares pieaugumu 0,9% apmērā
ietekmēja pieaugums apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē 54,7%
apmērā, kritums finanšu pakalpojumu nozarē par 9,8% un finanšu pakalpojumus un
apdrošināšanas darbības papildinošās darbībās par 0,9%. Apdrošināšanas darbību
un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugumu nodrošināja bruto parakstīto prēmiju
pieaugums risku apdrošināšanā, atlīdzību, kas pienākas pie izmaksas,
samazinājums dzīvības apdrošināšanā un kopējo izmaksāto atlīdzību samazinājums
vienlaikus ar darba devēju iemaksu pieaugumu privātajos pensiju plānos.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares
palielinājumu par 2,1% sekmēja pieaugums centrālo biroju darbībā, konsultēšanā
komercdarbībā un vadībzinībās par 17%, arhitektūras un inženiertehnisko
pakalpojumu sniegšanā par 6,4%, kā arī citu profesionālo, zinātnisko un
tehnisko pakalpojumu sniegšanā par 2,7%. Negatīva ietekme uz nozares attīstību
bija juridisko un grāmatvedības pakalpojumu jomā, kur samazinājums bija par
4,5%, un reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā, kur samazinājums
bija par 1,2%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka stabilu pieaugumu ilgākā
laika periodā uzrāda administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības
- šogad otrajā ceturksnī pieaugums bija par 3,9%. Situācija dažādās nozares
jomās ir atšķirīga - pozitīvas attīstības tendences vērojamas iznomāšanas un
ekspluatācijas līzinga pakalpojumos, kur pieaugums bija par 3%, ceļojumu
biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē, kur kāpums bija par
3,4%, apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās, kur pieaugums bija par
7,2%, kā arī ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumu sniegšanā, kur
pieaugums bija par 14,3%. Negatīva ietekme uz nozares attīstību otrajā
ceturksnī bija darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu -
samazinājums par 2,7%, kā arī biroju administratīvajām darbībām - samazinājums
par 4,6%.

Produktu nodokļu (galvenokārt pievienotās vērtības nodoklis,
akcīzes un muitas nodokļi) samazinājumu 5,3% apmērā noteica pievienotās
vērtības nodokļa ieņēmumu samazinājums.2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada
attiecīgo periodu mājsaimniecību kopējie izdevumi samazinājās par 1,2%. Tēriņi
par pārtiku, kas iegādāta gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē samazinājās par
5,3%. Izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo
saruka par 8,2%. Mājsaimniecību izdevumi par transportu (sabiedriskais
transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) pieauga par 12,9%.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 5,9%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā auguši par 5,1%,
totarp mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājušies par 15,3% un intelektuālā
īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības
u.c.) - par 0,1%. Savukārt ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transporta
līdzekļos samazinājušies par 1,8%.

Preču un pakalpojumu eksporta apmēri sarukuši par 1,5%,
tostarp preču eksports - par 5,4%, bet pakalpojumu eksports pieaudzis par 9,8%.
Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles),
mehānismi un mehāniskas ierīces, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas.
Galvenie eksporta pakalpojumi: transporta pakalpojumu un citas saimnieciskās
darbības pakalpojumu (pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību,
tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības
pakalpojumi), kā arī datorpakalpojumu eksports.

Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 2,9%, tostarp
preču importa apmēri samazinājušies par 5,9%, bet pakalpojumu imports
palielinājies par 13,4% Galvenokārt tiek importētas elektroierīces un
elektroiekārtas, mehānismi un mehāniskas ierīces. Svarīgākie importa
pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības
pakalpojumi.

2023.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada otro
ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 13,5%, tostarp
kopējā darba alga augusi par 13,6%, bet darba devēju sociālās iemaksas
palielinājušās par 13%.

Lielākais kopējā darbinieku atalgojuma apjoma pieaugums bija
lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs - par 27,2%,
vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta;
transportēšanas un uzglabāšanas; izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru
grupā - par 15,9% un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē - par
15,3%. Darbinieku atalgojums pakalpojumu nozarēs vidēji pieaudzis par 13,6%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir samazinājies
par 4,9%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par
11,1%.

Latvijas IKP pagājušajā gadā pieauga par 2,8%, salīdzinot ar
2021.gadu.

Nauda

Sabiedrība

Ekonomika

Aktuāli

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,5% salīdzinājumā ar...

Pirmajā pusgadā Latvijas IKP minimāli pieaudzis

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...

Ielādējam...