Turpinoties priekšvēlēšanu aģitācijas periodam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) solījis īpaši rūpīgi sekot līdzi arī pašvaldību rīkotajiem svētkiem un koncertiem.

Pati svētku organizēšana īsi pirms vēlēšanām nav likuma pārkāpums, tāpēc rodas jautājums, vai vietvarām pareizāk būtu šādas aktivitātes atlikt pēc vēlēšanām?

Kā ziņo Latvijas Radio, izpētot pašvaldību mājaslapas, redzams, ka šogad neilgi pirms vēlēšanām vairākās vietvarās paredzēti pilsētas vai novada svētki.

Tos gan arī iepriekšējos gadus rīko maija beigās un jūnija sākumā, piemēram, Grobiņas pilsētas svētki pērn rīkoti no 23. līdz 26. maijam, šogad – no 29. maija līdz 1. Jūnijam, bet Jelgavas pilsētas svētki šogad norit maija beigās un jūnija sākumā, citus gadus – dažas dienas ātrāk maijā.

Atrodami arī gadījumi, kad pilsētas vai novada svētki laiks šogad uzskatāmi organizēti agrāk nekā citus gadus. Tā Ķekavas novada svētki pēdējos gados notikuši jūnija vidū vai pērn – tieši pirms Jāņiem, bet šogad – no 5. līdz 8. jūnijam jeb tieši ap vēlēšanu laiku.

Tāpat Daugavpils 750. gadskārtas svētki notiek no 29. maija līdz 1. jūnijam.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) norādījis, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā īpaši rūpīgi seko gan deputātu kandidātu, gan pašvaldību un valsts iestāžu aktivitātēm publiskajā telpā. Uzmanība ir veltīta arī novadu un pilsētu svētkiem, koncertiem un citām pašvaldību organizētām publiskajām norisēm. KNAB gan uzsver, ka šādi pasākumi, piedaloties arī pašvaldību vadošām amatpersonām, nenozīmē Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumu. Katrs gadījums esot jāvērtē individuāli.