Pierobežas purvu appludināšana varētu kavēt ne tikai potenciālo iebrucēju, bet arī kavēt klimata izmaiņas

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā lika pasaulei pievērst uzmanību tam, kā daba var kļūt par sabiedroto kara apstākļos. Viens no spilgtākajiem piemēriem bija Kijivas aizsardzība 2022. gadā, kad ukraiņi, uzspridzinot Irpiņas upes aizsprostu, appludināja teritoriju un apturēja Krievijas bruņutehniku. Tagad līdzīga pieeja tiek apsvērta arī NATO austrumu flangā, kur Polija un Somija domā par purvu atjaunošanu tieši aizsardzības nolūkos. Ideja paredz nosusināto purvu atgriešanu dabiskā stāvoklī, lai iespējamā iebrukuma gadījumā ienaidnieka tanki un smagā tehnika paliktu iesprostota.
Vienlaikus purvu atjaunošanai ir arī plašāka nozīme, jo Eiropas Savienība jau iepriekš noteikusi mērķi nākamo 25 gadu laikā atjaunot vismaz pusi nosusināto purvu. Tas palīdzētu mazināt klimata pārmaiņas un saglabāt bioloģisko daudzveidību. Pasaules Dabas fonda eksperti norāda, ka purvi uzņem oglekļa dioksīdu un tādējādi var būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tomēr viņi arī atzīst, ka pat visambiciozākie aizsardzības plāni attiektos tikai uz nelielu daļu no platībām, kuras ekoloģisku apsvērumu dēļ būtu jāatjauno.
Diskusijās parādās arī pretrunīgi viedokļi. Zemnieku organizācijas uzsver, ka purvu atjaunošana nozīmētu ievērojamu apstrādājamo zemju platību samazināšanos, tādēļ tiktu zaudētas darba vietas un nodokļu ieņēmumi. Lauksaimnieki norāda, ka, lai sasniegtu klimata mērķus, pastāv efektīvākas metodes, savukārt kompensāciju mehānisms par zaudētajām zemēm pagaidām nav skaidrs. Turklāt militārpersonas brīdina, ka purvi var apturēt tankus, bet tie nespēs aizsargāt pret raķešu un dronu uzbrukumiem, turklāt sarežģīs pārvietošanos arī sabiedroto spēkiem.
Latvijā šī ideja pagaidām nav guvusi skaidru atbalstu. Nacionālie bruņotie spēki komentārus atturīgi sniedz un sola par lēmumiem informēt vēlāk. Tikmēr zemniekus vairāk satrauc valdības plāni atsavināt pierobežas zemes aizsardzības infrastruktūras izbūvei, kur joprojām nav zināms ne precīzs kompensāciju apmērs, ne to mehānisms. Purvu atjaunošana šobrīd paliek tikai viena no iespējām, kas atklāj plašāku diskusiju par to, cik tālu Eiropa un Baltijas valstis ir gatavas iet, lai daba kļūtu par drošības un klimata sabiedroto.

360 Ziņas

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā lika pasaulei pievērst uzmanību tam, kā daba var kļūt par sabiedroto kara apstākļos. Viens no spilgtākajiem piemēriem bija Kijivas aizsardzība 2022. gadā, kad ukraiņi, uzspridzinot...

Purvu appludināšana - efektīva taktika, lai atvairītu militāru uzbrukumu?

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...