Valsts kontrole revīzijā konstatējusi būtiskus trūkumus AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārvaldībā un Zemkopības ministrijas (ZM) kā kapitāldaļu turētājas īstenotajā uzņēmuma uzraudzībā, un tas radījis valstij skaidri izmērāmas negatīvas sekas.Pēc Valsts kontroles aplēsēm trūkumu LVM stratēģiskajā un dividenžu plānošanā un rīcībā ar brīvajiem finanšu līdzekļiem, kā arī kokrūpniekiem sniegtā atbalsta dēļ šīs negatīvās sekas mērāmas daudzos desmitos miljonos eiro.Revīzijā atklāts, ka ZM vismaz 130,3 miljonus eiro nav novirzījusi valsts budžetā papildu dividenžu maksājumu veidā. Tāpat ZM rosināto, Ministru kabineta un akcionāru sapulces pieņemto lēmumu rezultātā LVM 2024.-2026. gadā samazināja egles un priedes II šķiras zāģbaļķu cenas, kapitālsabiedrības ieņēmumus samazinot par 49,4 miljoniem eiro.Valsts kontroles vērtējumā, šie lēmumi pieņemti ārpus Ministru kabineta un akcionāra kompetences, un ir uzskatāmi par kapitālsabiedrībai zaudējumus radošu rīcību.Iestādē norāda, ka LVM apsaimnieko 47% no Latvijas mežiem un ir viens no nozīmīgākajiem valsts uzņēmumiem - 2024. gadā valsts budžetā dividendēs iemaksāja 141,3 miljonus eiro jeb 37% no kopējām valsts budžetā iemaksātajām dividendēm. 2024. gadā LVM neto apgrozījums sasniedza 586,1 miljonu eiro."Ja trūkst skaidru mērķu, caurskatāmas pārvaldības un ekonomiski pamatotu lēmumu, cieš ne tikai valsts budžets, bet arī sabiedrības uzticēšanās tam, kā tiek apsaimniekoti valsts meži," uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.Revīzijā secināts, ka kopš 2021. gada nav apstiprinātas Meža un saistīto nozaru pamatnostādnes, kurās būtu noteikti vidēja termiņa mērķi, prioritātes un sagaidāmie rezultāti meža nozarē, lai vienlaikus samērīgi īstenotu visu nozaru intereses.Tomēr, neraugoties uz to, pērn ZM ir virzījusi būtiskus normatīvo aktu grozījumus, paredzot samazināt koku ciršanas vecumu, palielināt kailciršu platības un maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu valsts mežos, lai arī līdz šim nav izmantoti 10% no atļautā ciršanas apjoma.Valsts kontrole arī uzskata, ka LVM stratēģiskos finanšu rādītājus nenosaka pietiekami ambiciozi - to faktiskā izpilde ir robežās no 100% līdz pat 329% no plānotā. Piemēram, peļņas rādītājs - ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) no saimnieciskās darbības - no 2021. līdz 2025. gadam ir izpildīts robežās no 153% līdz pat 329% no plānotā. LVM padome rādītājus nepārskatīja, tādējādi neveicinot kapitālsabiedrības izaugsmi.Turklāt no darbības stratēģijas ir izslēgti vairāki, Valsts kontroles ieskatā, būtiski kapitālsabiedrības darbību raksturojošie rādītāji, tostarp meža kapitālvērtība, kas raksturo valsts meža kapitāla saglabāšanu un pieaugumu un izriet gan no Meža politikas, gan Meža likuma.Tāpat atklāts, ka stratēģijā nav iekļautas arī akcionāra gaidas par koksnes krājas pieaugumu un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu - akceptējot, ka no 2027. gada ikgadējās valsts budžetā iemaksājamās dividendes būs līdz pat 33,8 miljoniem eiro mazākas par akcionāra noteikto dividenžu apmēru.Valsts kontrole skaidro, ka budžeta ietvara likumprojektu veidošanas procesā LVM iesniedz ZM valsts budžetā iemaksājamā dividenžu apmēra prognozes, kuras ministrija tālāk pārsūta Finanšu ministrijai.LVM sākotnēji plānotie dividenžu apmēri īsā laikā tiek būtiski palielināti - trīs līdz septiņu mēnešu laikā no 21,3% līdz pat 71,6%. Tas Valsts kontrolei rada šaubas par prognožu ticamību un pareizību. Turklāt LVM revīzijā nesniedza dividenžu prognozes pamatojošos aprēķinus.Palielinot valsts budžetā iemaksājamo dividenžu apmēru, ZM vienlaikus rosina šos ieņēmumus kā iepriekš neplānotus budžeta "papildu resursus" izmantot konkrētu pasākumu finansēšanai. Tas ierobežo budžeta pieņemšanas procesā valdībā un Saeimā izvērtēt iespēju šādus papildu līdzekļus novirzīt kopējām valsts prioritātēm, norāda Valsts kontrole.Revidenti izpētījuši, ka sešos gados ZM rosinātajiem pasākumiem novirzīti 316,9 miljoni eiro jeb gandrīz puse no LVM dividenžu ieņēmumiem, no kuriem 91,1% jeb 288,6 miljoni eiro izmantoti ZM resora iekšējām vajadzībām, tostarp lauksaimniecības un lauku attīstības atbalstam.Kā atklājusi Valsts kontrole, plānojot mazākas dividendes, neīstenojot investīcijas plānotajā apmērā un nenosakot skaidrus dividendēs neizmaksātās peļņas izlietojuma principus, LVM līdz 2025. gada beigām uzkrāja 405,3 miljonus eiro. Četru gadu laikā netika īstenotas 47,5 miljonus eiro investīcijas, bet vairāk nekā 119 miljoni eiro no peļņas atstāti LVM rīcībā bez konkrēta mērķa.Pēc Valsts kontroles aplēsēm, LVM darbības nodrošināšanai un dividenžu izmaksai nepieciešamais uzkrājums 2025. gada beigās bija aptuveni 275 miljoni eiro. Tātad vismaz 130,3 miljonus eiro ir iespējams novirzīt valsts budžetā papildu dividenžu maksājumu veidā.Revīzijā arī noskaidrots, ka LVM pārraudzību trīs gadus - no 2023. gada marta līdz 2026. gada februārim - veica viena un tā pati pagaidu padome, kuru ZM kā kapitāla daļu turētāja katru gadu atkārtoti iecēla bez atklāta konkursa un atbilstoša pamatojuma.Pēc Valsts kontroles paustā, normatīvais regulējums pagaidu padomes iecelšanu pieļauj tikai izņēmuma gadījumos un uz laiku līdz vienam gadam. Tādējādi ZM nav ievērojusi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības par atklātu padomes locekļu atlasi, uzsver Valsts kontrole.Revidenti izpētījuši, ka pēc lēmuma 2024. gadā samazināt LVM padomes locekļu skaitu no pieciem līdz trim ar mērķi nodrošināt efektīvu korporatīvo pārvaldību kapitālsabiedrībā tika izveidots jauns amats - padomes priekšsēdētāja padomnieks, kura atlīdzībai 15 mēnešu laikā izlietoti 48 059 eiro.Valsts kontrole uzsver, ka šāda rīcība nav uzskatāma par lietderīgu, jo padomes pienākums ir nodrošināt efektīvu korporatīvo pārvaldību. Turklāt LVM padome ir rīkojusies ārpus savas kompetences, uzdodot valdei pārveidot padomes priekšsēdētāja padomnieka amatu par neatkarīgā direktora pārvaldības un juridiskajos jautājumos amatu, uzsver Valsts kontrole.Jau ziņots, ka bijušais LVM padomes priekšsēdētājas padomnieks Valdis Lūks ir viena no personām, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām 14. maijā veiktas procesuālās darbības.Savukārt 2026. gada sākumā, pēc lēmuma samazināt LVM valdes locekļu skaitu no pieciem līdz trim, pēc padomes aicinājuma kapitālsabiedrība divus bijušos valdes locekļus bez konkursa pieņēma darbā jaunizveidotos amatos savās iepriekšējās atbildības jomās. Līdz ar to valdes locekļu skaita samazināšana netika īstenota pēc būtības, secināts revīzijā.Turklāt uzņēmuma padome arī nenodrošināja, ka lēmums par valdes priekšsēdētāja atsaukšanu ir pietiekami caurskatāms. Tādējādi 27 470 eiro atsaukšanas pabalsts izmaksāts bez skaidri dokumentēta pamatojuma.Revīzijā pausts, ka Ministru kabineta un ZM kā LVM akcionāra lēmumi par cenu izmaiņām skujkoku II šķiras zāģbaļķu piegādes līgumos 2024.-2026. gadā ir pieņemti ārpus kompetences, un to izpilde LVM radīja ieņēmumu samazinājumu 49,4 miljonu eiro apmērā.Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam akciju sabiedrības operatīvās darbības jautājumi ir ekskluzīvā valdes kompetencē, uzsver Valsts kontrole. Tā norāda, ka jautājums par cenu izmaiņām zāģbaļķu piegādes līgumos neietilpst ne ZM kā LVM kapitāldaļu turētājas, ne Ministru kabineta kompetencē.Līdz ar to LVM nebija pienākuma pildīt Ministru kabineta un LVM akcionāru sapulces pieņemtos lēmumus par sākotnēji līgumos noteiktās cenas samazināšanu egles un priedes II šķiras zāģbaļķu piegādēm, secinājusi Valsts kontrole.Revidenti izpētījuši, ka 2024. gadā 12 ilgāka termiņa piegādes līgumiem, kas noslēgti uz trīs gadiem, un diviem ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pārveides procesā noslēgtajiem līgumiem piemērota cita cenu noteikšanas kārtība - īstermiņa līgumu vidējās cenas. Tādējādi LVM ieņēmumi 2024. gadā samazinājās par 37,07 miljoniem eiro.Savukārt diviem ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pārveides procesā noslēgtajiem piegādes līgumiem 2025. un 2026. gadā arī piemērotas cenu noteikšanas izmaiņas un šo lēmumu rezultātā LVM ieņēmumi līdz 2026. gada beigām samazinātos vēl par 12,3 miljoniem eiro.Tādējādi, ZM rosinot, Ministru kabinetam un LVM akcionāru sapulcei lemjot un LVM valdei īstenojot cenu samazināšanu noslēgtajos piegādes līgumos, netika ievērotas Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības, kas uzliek pienākumu atsavināt mantu par iespējami augstāko cenu, secina revidenti.Valsts kontrole norāda, ka ZM sagatavotais 2023. gada 19. decembra informatīvais ziņojums, uz kura pamata Ministru kabinets pieņēma lēmumu samazināt zāģbaļķu cenas, nebija pietiekami kvalitatīvs un visaptverošs, lai pieņemtu izsvērtus lēmumus.Kā secinājuši revidenti, šajā informatīvajā ziņojumā sniegtā informācija vairākos aspektos bija nepilnīga vai neatbilda faktiskajai situācijai, trūka alternatīvu risinājumu un to ekonomiskā izvērtējuma, kā arī priekšlikumu sagatavošanas process un argumenti nav izsekojami. Cenu salīdzinājumi ar citām valstīm balstījās uz nekonsekventu datu analīzi - lai gan norādīts, ka Latvijas produkcija esot par 40% dārgāka, šāda atšķirība bija tikai ar Zviedriju, savukārt salīdzinājumā ar Baltijas valstīm cenu starpība 2023. gadā bija zem 20%, norādīts revīzijā.Valsts kontroles analizētie publiski pieejamie dati arī neliecina par būtisku skujkoku pārstrādes uzņēmumu darbības apdraudējumu, jo lielākā daļa uzņēmumu strādāja ar stabiliem finanšu rādītājiem, turklāt nozarē iepriekšējos gados bija straujš apgrozījuma un peļņas pieaugums.Kā būtisku Valsts kontrole norāda faktu, ka uzņēmumi 2021. gada beigās ilgāka termiņa izsolēs egles un priedes II šķiras zāģbaļķus nosolīja par cenām, kas bija vidēji par 23% augstākas nekā sākotnējās izsoles cenas.Vienlaikus ZM izvēlējās risinājumu par zāģbaļķu cenu korekciju, kas nebija pietiekami ekonomiski izvērtēts un pamatots. Koriģējot cenas, ilgāka termiņa līgumu cenas 2024. gadā bija pat zemākas nekā īstermiņa līgumu vidējās cenas.Revīzijā konstatēts, ka ilgāka termiņa līgumos piemērotās īstermiņa izsoļu vidējās cenas nebija objektīvas tirgus cenas un neatspoguļoja visu tirgu, jo to noteikšanā iekļāva tikai 11% no LVM pārdotā zāģbaļķu apjoma. Turklāt gandrīz visi skujkoku pārstrādes uzņēmumi 2024. gadu noslēdza ar peļņu.ZM un LVM ilgstoši arī nav nodrošinājušas pietiekami mērķtiecīgu un koordinētu rīcību vēsturiski pārņemto ilgtermiņa mežizstrādes līgumu problēmjautājumu risināšanā, par ko arī Konkurences padome ir ierosinājusi lietu, norāda Valsts kontrole.Kopumā Valsts kontrole ZM un LVM sniedza astoņus ieteikumus.Pēc Valsts kontroles paustā, šos ieteikumus ieviešot, meža nozare darbosies saskaņā ar aktuāliem vidēja termiņa stratēģiskajiem mērķiem un skaidri noteiktiem sasniedzamajiem politikas rezultātiem, kā arī pirms būtisku normatīvo aktu pieņemšanas meža nozarē savlaicīgi novērsīs vai samazinās to nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Savukārt LVM pārraudzības funkcijas veiks padomes locekļi, kuri atlasīti atklātā konkursā, bet vidēja termiņa darbības stratēģiju izmantos kā efektīvu kapitālsabiedrības vadības instrumentu.Tāpat, ieviešot ieteikumus, LVM rīcībā esošie finanšu līdzekļi nepārsniegs saimnieciskajai darbībai nepieciešamo apmēru, uzskata Valsts kontrole.Jau ziņots, ka Valsts kontrole revīziju iepriekš bija plānojusi publiskot 13. maijā, bet pēdējā brīdī tās rezultātus apstrīdēja ZM.Revīzijā vērtēti valsts mežu pārvaldības procesi, atbildības sadalījums un publisko resursu izmantošanas lietderība, un tā ir saistīta ar tā dēvēto kokrūpnieku atbalsta lietu.Iepriekš Dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada nogalē valdības palīdzību saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils. Ziņojumā tika minēti vairāki fakti, kas lika šaubīties par piešķirtā atbalsta pamatotību.Savukārt šobrīd jau no amata atbrīvotais zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) iepriekš apgalvoja, ka ZM veiktajā dienesta pārbaudē nav konstatēts, ka valstij būtu nodarīti zaudējumi, sniedzot atbalstu kokrūpniekiem 2023. gadā.Ģenerālprokuratūras lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas sākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un pieļautu bezdarbību prettiesiska atbalsta sniegšanā kokrūpniekiem.Desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām 14. maijā veiktas procesuālās darbības, ir Krauze, bijušais ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs, ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma "Pata Strenči" darbinieks, Valmieras novada domes deputāts no partijas "Valmierai un Vidzemei" Reinis Muižnieks un "Pata" īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.Pērn 20. novembrī Ģenerālprokuratūrā sākās pārbaude par to, vai, lemjot par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, valsts amatpersonas ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām. Pārbaudē konstatēta iespēja, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, veicot cenu korekciju LVM ilgtermiņa līgumos. Līdz ar to Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā".Vienlaikus ar kriminālprocesa sākšanu prokurora pārbaude nav pabeigta, un tā Ģenerālprokuratūrā tiek turpināta, tostarp sadarbībā ar Valsts kontroli.

Saeima

Politika

Latvijas Valsts meži

Zemkopības ministrija

Sabiedrība

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi būtiskus trūkumus AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārvaldībā un Zemkopības ministrijas (ZM) kā kapitāldaļu turētājas īstenotajā uzņēmuma uzraudzībā, un tas radījis valstij skaidri izmērāmas negatīvas sekas....

Revīzija: Trūkumi LVM pārvaldībā radījuši valstij desmitos miljonos eiro mērāmas negatīvas sekas

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...