Pārtikas inflācijas galvenie vaininieki nav tirgotāji,
intervijā aģentūrai LETA sacīja mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia"
valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

"Protams, ka nē. Tā gan nav pirmā reize un tas nav
retums, ka ir atsevišķas grupas, kuras gan nesaukšu vārdā, kam ir ļoti ērti
rādīt uz tirgotājiem - viņi ir tie sliktie! Protams, ka mēs beigās esam tie,
kuri pie preces nomainām to cenas zīmi. 

<blockquote>Bet skaidrs, ka lielākie cenu izmaiņu cēloņi ir pavisam citi
- enerģijas cenas, ģeopolitiskā situācija, izejvielu cenas, kuru dēļ ražotāji
produktu cenas ir spiesti mainīt,</blockquote>

 teica Turlais.

Viņš arī norādīja, ka kompānija regulāri diskutē ar
piegādātājiem par to, kādēļ cenas produktiem tiek celtas. 

"Mēs arī regulāri piegādātājiem uzdodam daudz un
dažādus jautājumus un neļaujam tik vienkārši cenas celt. Ja beigās mēs cenas
paceļam, tad ne jau, lai vairotu savu peļņu, bet tāpēc, ka tāda ir situācija.
Mēs tādas cenas saņemam no piegādātāja. Tas, ko mēs izdarām ar mūsu uzcenojumu,
ir redzams mūsu peļņā," pauda Turlais.

Tostarp viņš minēja, ka pērn kompānijas peļņa bija mazākā
piecu gadu laikā - 2,7% no apgrozījuma, kamēr vidēji attiecīgajā nozarē peļņai
būtu jābūt apmēram 5%. "Protams, ka šogad mēs mēģinām savu peļņu
stabilizēt. Vienlaikus mazumtirdzniecībā peļņa pēc būtības ir salīdzinoši maza.
To, pirmkārt, nosaka konkurence, otrkārt, - un it īpaši pēdējā gada laikā -
cilvēku rocība un tas, ko viņi var vai nevar atļauties. Tādēļ te neviens ar
milzīgām cenām darboties atļauties nevar, jo tad neviens pie viņa
neiepirksies," sacīja Turlais.

Taujāts par zemkopības ministra Didža Šmita (AS) pausto
aicinājumu mazumtirgotājiem atklāt produktu piecenojumus un piegādātāju cenas,
Turlais sacīja, ka šādam nolūkam Latvijā strādā Konkurences padome (KP), kas
izvērtē un uzmana tirgus konkurenci, lai tā būtu godīga un nenotiktu kādas
aizliegtas darbības.

Viņš uzsvēra, ka patlaban KP strādā pie pētījuma, kas sniegs
atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par pārtikas cenām, tomēr
"Rimi" šajā pētījumā necer saredzēt jaunus secinājumus. "Es
ceru, ka pārējie ieraudzīs kaut ko tādu, ko viņi līdz šim nesaprata vai
nezināja, neesot iekšā šajā nozarē ikdienā," atzīmēja Turlais.

Savukārt, komentējot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP)
pārtikas cenu inflācijas mērījumus, Turlais skaidroja, ka stāsts par inflācijas
mērīšanu nav vienkāršs, jo CSP dati tiek ievākti par konkrētu pārtikas grozu,
kas ilgstoši ir nemainīgs. Datos pietrūkst patērētāju uzvedības izmaiņu
faktora.

"Skaidrs, ka arī CSP nevar katru mēnesi mainīt produktu
grozu, kuru mēra inflācijas noteikšanai, bet tāpat ir skaidrs, ka tas vairs
neatspoguļo reālās izmaiņas patēriņā," sacīja kompānijas valdes
priekšsēdētājs, piebilstot, ka iedzīvotāju iepirkumu grozs ir kļuvis mazāks,
retāk tiek iegādātas "premium" klases preces, kā arī arvien aktuālāka
kļuvusi pircēju migrācija starp tirdzniecības tīkliem, meklējot izdevīgāko tā brīža
piedāvājumu.

"Ja ir labs cenas piedāvājums, tad tiešām ir sajūta, ka
visa Latvija ir gatava kādu preci iegādāties tonnām un veidot krājumus,"
piebilda Turlais. 

Turlais arī skaidroja, ka arī Baltijas valstīs pārtikas
cenas atšķiras vairāku iemeslu dēļ, piemēram, pārtikas cenu katrā no
kaimiņvalstīm ietekmē nodokļu slogs, veikalā esošie krājumi, pieprasījums pēc
konkrētā produkta, kā arī Lietuvai, piemēram, kaimiņos ir Polija, kurā daudzām
pārtikas precēm pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ir nulle.

<blockquote>No vienas puses mēs sevi varam salīdzināt ar pārējām
Baltijas valstīm, jo tepat vien kaimiņi ir. Bet tomēr ir tik daudz atšķirīgu
lietu, ka tāpat vienkāršoti visu salīdzināt nav īsti pareizi,</blockquote>uzsvēra
"Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs.

Jau ziņots, ka Zemkopības ministrija (ZM) ir aicinājusi KP
veikt tirgus uzraudzību par pārtikas produktu cenas veidošanos pārtikas
piegādes ķēdē, lai identificētu iespējamās problēmas, kas varētu negatīvi
ietekmēt godīgu konkurenci starp uzņēmumiem. Uzraudzības rezultāti būs pieejami
šā gada beigās.

Tāpat ziņots, ka "Rimi Latvia" pagājušajā gadā
strādāja ar 1,028 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,2% vairāk nekā gadu
iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 25,2% un bija 27,49 miljoni
eiro. 

"Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās
pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir
Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

Nauda

Veikali

Pārtika

Bizness

Pārtikas inflācijas galvenie vaininieki nav tirgotāji, intervijā aģentūrai LETA sacīja mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. "Protams, ka nē. Tā gan nav pirmā reize un tas nav retums,...

"Rimi" skaidro, kādēļ augušas pārtikas cenas

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...