TV kanāls 360 šonedēļ aicina ikvienu pievienoties cēlam mērķim - palīdzēt žurnālistei Inesei Supei rehabilitācijā pēc cīņas ar krūts vēzi. Erudīcijas spēles "15 jautājumi" studijā tiksies gan TV kanāla 360 Ziņu žurnālisti, gan citu mediju pārstāvji, lai ziedotu spēlē laimētos līdzekļus Ineses atlabšanai. Spēles laikā arī skatītājiem būs iespēja sniegt atbalstu, noskenējot ekrānā redzamo kvadrātkodu un veicot ziedojumu. Skaties TV kanāla 360 erudīcijas spēli "15 jautājumi" labdarības nedēļā jau no 3. marta darbdienu vakaros plkst. 19.30, kā arī iepazīsties ar Ineses stāstu!

"Es esmu no sirds pateicīga ikvienam, kurš par mani vēljoprojām piedomā. Paldies kolēģiem - žurnālistiem par negaidītu pārsteigumu, ziedot manas veselības uzlabošanai. Šo dāvanu gan es pieņemu ar lielu mulsumu, jo vienmēr esmu vēlējusies palīdzēt citiem, nedomājot par sevi pašu. Mana diagnoze – pārmantotais vēzis būs mans dzīves partneris visa mūža garumā. Es zinu, ka manī joprojām var aktivizēties ļoti bīstamas šūnas, jo, kā to tagad zinu, mans organisms ar tām nav spējīgs cīnīties jau kopš dzimšanas.

2023. gada 3. oktobris bija manas meitas Elzas vārda diena, kad ārsts lūdza uzkavēties Stradiņos pēc biopsijas veikšanas, lai paziņotu ģenētisko analīžu rezultātus. Tajās melns uz balta bija rakstīti dažādi cipariņi, burtiņi. Es biju pārliecināta, ka ļaundabīgs audzējs nav stāsts par mani. Bet bija. Pilna loze - krūtī ieperinājusies visagresīvākā vēža forma, tāpēc bija skaidrs, ārstēšanās būs ilga un nopietna. Atceros, ka toreiz uz savu dzīvesvietu, kas no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas atrodas vairākus kilometrus tālu, es gāju ar kājām. Nezināju, kas mani sagaida un negribēju sabojāt meitiņas svētkus. Pa ceļam nopirku kūku, dāvanu un cerēju, ka tālais ceļš mājup būs nomierinājis, lai nesāku raudāt, ieraugot bērnus.

Man ir brīnišķīga darba kolēģe, raidījuma galvenā redaktore Silvija. Es nolēmu piezvanīt viņai. Laikam meklēju atbalstu, vārdus, ka viss būs labi. Es biju ļoti uztraukusies, jo zināju – būs ķīmijterapijas un nevarēšu strādāt tik daudz kā pirms diagnozes. Viņa mierināja, ka tiksim ar šo visu galā. Es gan nevarēju saprast, kā to izdarīt. Sociālās garantijas nevarētu nosegt manus izdevumus, tie tiešām ir lieli. Īrēju dzīvokli, viena audzinu bērnus, man ir dzīvnieki, kredītmaksājumi, parādi…

Es galvā rēķināju, kā palikt virs ūdens un to visu samaksāt, centos strādāt. Par spīti sliktai pašsajūtai biju gan LTV ekrānā, mēģināju rakstīt ziņu portālam. Es sevi pārliecināju, ka izkulšos, spēšu daudz vairāk, nekā reāli tas ir iespējams. No rakstīšanas ķīmijterapiju laikā bija jāatsakās, reiba galva. Sižeti nāca ar ļoti lielām grūtībām, jo nereti filmēšanas laikā šķebināja dūšu. Pievīla kājas – pēdas tirpa, ļoti sāpēja muskuļi. Es nevarēju paiet, mugurkaulā šāva zibens. Es centos līdz nonācu savas dzīves zemākajā punktā. Izdevumi pārsniedza ienākumus. Atceros, ka toreiz pirms kārtējās ķīmijterapijas es gatavoju ierakstu internetā. Biju saņēmusies, lai lūgtu cilvēkiem atbalstu.

Es zināju, ka to daru ne tikai sevis, bet arī bērnu dēļ. Par lielu pārsteigumu man cilvēki palīdzēja.

Es nebiju gaidījusi tik daudz labus, spēka vārdus, tādu atbalstu. Vēl joprojām esmu no sirds pateicīga ikkatram, kurš man neļāva nogrimt. Līdzcilvēku mīlestība mani cēla – es varēju atgūties pēc abu krūšu mastektomijas, pēc tam - olnīcu izņemšanas. Vairāk sāku runāt par savu saslimšanu, to aktīvi darīju sociālajos tīklos, jo es no visas sirds vēlējos, lai sievietes nedara, kā es pirms diagnozes. Par savu veselību ir jārūpējas.

Es vēlējos, lai cilvēki nebaidās no onkoloģijas pacientiem, skaidroju, ka slimība nav lipīga, ar ko jārēķinās ārstēšanās procesā, kas jāņem līdzi uz slimnīcu.

Pacientu ir ļoti daudz un ārstiem ir maz laika! Informācijas pietrūkst, to kompensē onkoloģijas pacientu atbalsta grupas. Tādu labdarības organizācijā "Palīdzēsim viens otram" esmu izveidojusi arī es. Paldies par to organizācijas līderim Edijam Piparam! Patlaban grupā ir 34 sievietes, kuras ir kopā gan priekos, gan bēdās. Vēl vairāk, biju viena no organizatorēm labdarības pasākumam

"Cerība uz rītdienu", lai sievietēm, kuras, saslimstot ar onkoloģiju, nonāk finanšu grūtībās, būtu iespēja saņemt finansiālu atbalstu, piemēram, komunālo rēķinu nomaksā.

Patlaban es negribu justies kā onkoloģijas paciente, lai gan zinu, ka mans organisms ir kā bumba ar laika degli.

Es labi apzinos, ka vēzis var atgriezties un pēdējais ķīmijterapijas kurss nebija efektīgs. Audzēju izoperēja lielāku nekā tas bija sākumā, bet, brīnumainā kārtā, tas nebija izpleties manā ķermenī. Šūnas nebija nonākušas asinsritē. Patlaban man valsts finansē mērķterapijas zāles, par ko es esmu ļoti pateicīga. Gadā tās izmaksā 57 000 eiro.

25. februārī kopā ar domubiedriem nodibinājām biedrību "Sol Vere Vita". Šī būs iespēja cīnīties par tādām vēža pacientēm kā es un atbalstīt viņu ģimenes locekļus, jo arī viņi ir riska grupā.

Pārmantotais krūts un olnīcu vēzis ir ģenētiska saslimšana, kuru var novērst laikus, ja vien cilvēkiem būtu pietiekami daudz informācijas, finansiāli pieejamas ģenētiskās pārbaudes.

Profilaktiskā cīņa ar saslimšanu izmaksā daudz lētāk nekā tad, kad nepieciešama nopietna ārstēšana. Šogad valsts nekompensē krūšu implantus tām sievietēm, kuras vēlas veikt profilaktisko mastektomiju, lai nenonāktu krūts vēža pacientu sarakstā. Man tas šķita tik negodīgi, ka izveidoju ne tikai sižetu Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija", bet arī uzrunāju Veselības ministru sociālajos tīklos. Man tika atbildēts.

Patlaban ceru uz labu rezultātu, jo mediķi jau tika uzaicināti uz tikšanos, lai lemtu, kur rast finansējumu tik nepieciešamajai krūšu rekonstrukcijai. Profilaktiski šādas operācijas izmaksā 5000 eiro, bet ārstēšanās process, kad sieviete ir saslimusi – vismaz 250 000 eiro! Man ir par ko cīnīties! Kamēr es spēšu, es to darīšu.

Tāpat vēlos no sirds pateikties "Ziedot.lv" par iespēju apmeklēt psihoterapeiti. Šīs terapijas man ir devušas daudz spēka un uzdrīkstēšanos realizēt savus mērķus, kas saistīti ar palīdzību un atbalstu onkoloģijas pacientiem. Patlaban es jūtos iedvesmota, mīlēta un mērķtiecīga.

Rītdienu man nav neviens apsolījis, es nezinu, kā attīstīsies mana saslimšana, bet, pateicoties Jūsu atbalstam, es varēšu turpināt rūpēties par savu mentālo veselību, kuru, protams, ietekmē onkoloģiskā saslimšana, kā arī, iespējams, uzlabot savu pašsajūtu kādā rehabilitācijas programmā. Turklāt, aicinu atbalstīt Ziedot.lv onkoloģijas pacientu programmu. Aiz visiem šiem stāstiem ir cilvēki, kuru vienīgā vēlēšanās ir dzīvot un pievarēt šo slimību. Un man šī sajūta ir zināma līdz asarām.”

Lasi arī!

Erudīcijas spēle "15 jautājumi" pošas labdarības nedēļai: atbalstīs žurnālisti Inesi Supi