Gada noslēgums ir īstais laiks statistikas datu apkopošanai
visdažādākajās nozarēs. Sava darba statistikas apkopojumu ir veicis arī Dr.
Mārtiņš Tēcis no “Latvijas
plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centra”. Viņš no
2017.gada augusta līdz 2019.gada septembrim dežūrēja 3 - 5 diennaktis mēnesī,
sniedzot akūto medicīnisko palīdzību rokas traumas pacientiem. Kādas tad ir
latviešu tipiskākās roku traumas, kuriem nepieciešama ķirurģiska ārstēšana un
kāds izskatās tipiskākais pacients?

<h2>Statistika rāda, ka rokas traumas visvairāk guvuši…</h2>

Dr. Mārtiņa Tēča 75 dežūru laikā periodā - no 2017.gada augusta līdz
2019.gada septembrim – operācijas akūtā kārtā rokas traumas dēļ ir veiktas 259
pacientiem, no kuriem 78% ir vīrieši un 22% - sievietes.

Pacienta vidējais vecums bijis 42 gadi, kur jaunākajam bijuši 2 gadi,
savukārt vecākajam 76 gadi.

86% gadījumos pacienti ir darbaspējas vecumā, tātad no 15 līdz 65 gadiem.
4% gadījumu tie ir bijuši bērni līdz 15 gadu vecumam. Attiecīgi 10% pensijas
vecumā. 

Aplūkojot iegūtos rezultātus, jau
tagad iezīmējas pacienta profils: 42 gadus vecs vīrietis darbaspējas vecumā. Kā
viņš šādas rokas traumas ir guvis?

<h2>Kas visbiežāk rada
rokas traumas?</h2>

Dr. Mārtiņš Tēcis norāda, ka bojāto
struktūru vai bojājuma veids biežāk ir kombinēts. Visbiežāk bojā cīpslas, pēc
tam secīgi kaulus, nervus, gūst audu defektu, bojā artērijas, gūst amputācijas.
Sakarā ar infekciju tika operēti 16 pacienti.

Šādas traumas un bojājumi 88% radušies dragāta ievainojuma
gadījumā, 7% caur brūci, 3% slēgta ievainojuma gadījumā un 2% pēc dzīvnieka
kodiena. 1,5% gadījumu cilvēka organismā ir konstatēts alkohols, bet ne visiem
pacientiem ir veiktas pārbaudes. Obligāto pārbaudi ārsti veic tikai darba
traumām, krimināltraumām un ceļa satiksmes negadījumiem.

Statistikas dati liecina, ka 34% traumas ir gūtas pavasarī, 29%
vasarā, 23% rudenī un 14% ziemā.

Pēc visu augstāk minēto datu
apkopošanas, rodas priekšstats par tipisko pacientu – vīrietis darbaspējīgā
vecumā, kurš strādājis ar mehānisku ierīci, pavasarī un vasarā.

Mārtiņš Tēcis norāda, ka “Latvijas
plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrā” operējamo
pacientu skaits vienā dežūrā ar rokas traumām vidēji ir 3 – 4 pacienti, kas ir
ļoti liels skaits, ņemot vērā, ka tā ir tikai viena no ārstniecības iestādēm,
kas sniedz palīdzību akūtu roku traumu gadījumā. Raugoties uz tuvojošos
2020.gadu viņš novēl būt vērīgiem pret sevi un citiem, redzot kādu strādājot
bez aizsarglīdzekļiem. Darba nogurumā kļūdīsies visi, bet būtiski cik daudz un
kādas būs sekas. Vai zaudēsim bezrūpīgu laiku, vai neierobežotu kustību.

 

Īpašs paldies plastiskās ķirurģijas
rezidentam Dr. Vadimam Ņefjodovam, kurš šobrīd ļoti aktīvi palīdz dežūras
operācijās un palīdzēja statistikas datu apkopošanā!

Rokas ķirurģijas klīnika, Latvijas Mikroķirurģijas centrs

Traumas

Gada noslēgums ir īstais laiks statistikas datu apkopošanai visdažādākajās nozarēs. Sava darba statistikas apkopojumu ir veicis arī Dr. Mārtiņš Tēcis no “Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centra”. Viņš no 2017.gada...

Rokas traumas – ko rāda ārstu pieredze?

Tev varētu patikt

Rokas traumas – ko rāda ārstu pieredze?

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt