Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Rokas traumas – ko rāda ārstu pieredze?

Pixabay.com/

Pixabay.com/

Gada noslēgums ir īstais laiks statistikas datu apkopošanai visdažādākajās nozarēs. Sava darba statistikas apkopojumu ir veicis arī Dr. Mārtiņš Tēcis no “Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centra”. Viņš no 2017.gada augusta līdz 2019.gada septembrim dežūrēja 3 - 5 diennaktis mēnesī, sniedzot akūto medicīnisko palīdzību rokas traumas pacientiem. Kādas tad ir latviešu tipiskākās roku traumas, kuriem nepieciešama ķirurģiska ārstēšana un kāds izskatās tipiskākais pacients?

Statistika rāda, ka rokas traumas visvairāk guvuši…

Dr. Mārtiņa Tēča 75 dežūru laikā periodā - no 2017.gada augusta līdz 2019.gada septembrim – operācijas akūtā kārtā rokas traumas dēļ ir veiktas 259 pacientiem, no kuriem 78% ir vīrieši un 22% - sievietes.

Pacienta vidējais vecums bijis 42 gadi, kur jaunākajam bijuši 2 gadi, savukārt vecākajam 76 gadi.

86% gadījumos pacienti ir darbaspējas vecumā, tātad no 15 līdz 65 gadiem. 4% gadījumu tie ir bijuši bērni līdz 15 gadu vecumam. Attiecīgi 10% pensijas vecumā.

Aplūkojot iegūtos rezultātus, jau tagad iezīmējas pacienta profils: 42 gadus vecs vīrietis darbaspējas vecumā. Kā viņš šādas rokas traumas ir guvis?

Kas visbiežāk rada rokas traumas?

Dr. Mārtiņš Tēcis norāda, ka bojāto struktūru vai bojājuma veids biežāk ir kombinēts. Visbiežāk bojā cīpslas, pēc tam secīgi kaulus, nervus, gūst audu defektu, bojā artērijas, gūst amputācijas. Sakarā ar infekciju tika operēti 16 pacienti.

Šādas traumas un bojājumi 88% radušies dragāta ievainojuma gadījumā, 7% caur brūci, 3% slēgta ievainojuma gadījumā un 2% pēc dzīvnieka kodiena. 1,5% gadījumu cilvēka organismā ir konstatēts alkohols, bet ne visiem pacientiem ir veiktas pārbaudes. Obligāto pārbaudi ārsti veic tikai darba traumām, krimināltraumām un ceļa satiksmes negadījumiem.

Statistikas dati liecina, ka 34% traumas ir gūtas pavasarī, 29% vasarā, 23% rudenī un 14% ziemā.

Pēc visu augstāk minēto datu apkopošanas, rodas priekšstats par tipisko pacientu – vīrietis darbaspējīgā vecumā, kurš strādājis ar mehānisku ierīci, pavasarī un vasarā.

Mārtiņš Tēcis norāda, ka “Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrā” operējamo pacientu skaits vienā dežūrā ar rokas traumām vidēji ir 3 – 4 pacienti, kas ir ļoti liels skaits, ņemot vērā, ka tā ir tikai viena no ārstniecības iestādēm, kas sniedz palīdzību akūtu roku traumu gadījumā. Raugoties uz tuvojošos 2020.gadu viņš novēl būt vērīgiem pret sevi un citiem, redzot kādu strādājot bez aizsarglīdzekļiem. Darba nogurumā kļūdīsies visi, bet būtiski cik daudz un kādas būs sekas. Vai zaudēsim bezrūpīgu laiku, vai neierobežotu kustību.

Īpašs paldies plastiskās ķirurģijas rezidentam Dr. Vadimam Ņefjodovam, kurš šobrīd ļoti aktīvi palīdz dežūras operācijās un palīdzēja statistikas datu apkopošanā!

Pixabay.com/

Pixabay.com/

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Saturs turpināsies pēc reklāmas