Rudens Māras diena

Atšķirībā no citiem svētkiem, kas ir reizi gadā, Māras dienu senlatvieši svinējuši četras reizes gadā, katrā gadalaikā. Par godu senlatviešu dievībai Mārai svētkus svin ziemā (Sveču diena) – 2. februārī, pavasarī (Kāpostu Māra) – 25. martā, vasarā – 15. augustā (Vasaras Māra), rudenī (Rudens Māra, Mazā Māra) – 8. septembrī.

Māra – visas Pasaules Māte

Pēc senlatviešu ticējumiem Zemes, Vēja un Dzīves Māte Māra ir visa dzīvā un nedzīvā Māte, Pasaules Māte. Māru dēvē arī par Mīļo Māru, Svēto Māru.

Māra ir sieviešu aizgādne, mūža licēja un lēmēja, dzīvības šķīrēja, goda, tīrības un tikuma simbols, kā arī pārticības jeb maizes un mājas simbols. Tieši tādēļ Māras dienās cep maizīti un to dēvē arī par Maizes dienu. Māra dod, uztur un paņem visu dzīvo un taustāmo, arī cilvēka augumu. Māra rūpējas par bērnu māti un palīdz grūtībās.

Svētās Māras ticējumos daudzināti arī mājlopi – aitas, govis, kazas. Tieši tādēļ Māra arī dēvēta par Lopu Māti. Ja runa iet par aizgājējiem un miršanu, Māru dēvē par Zemes māti un Veļu Māti.

Rudens Māra

Rudens vienmēr ir bijis Māras ziņā, jo tieši Māra gādā par ražas bagātību.

Ticējumi vēsta, ka Rudens Mārās jāvēro pīlādži. Tie liecina par gaidāmo laiku. Ja Rudens Mārās pīlādžiem daudz ogu, tad būšot lietains rudens un barga ziema.

Rudens Māras diena senajā laika skaitīšanas sistēmā skaitījās kā rudens sākšanās atskaites punkts.

Tika uzskatīts, ka precības jāpaspēj līdz Rudens Mārām.