Trešdien, 23. septembrī, plkst. 3.05 iestājās ekvinokcija, kas Zemes ziemeļu puslodē iezīmē astronomiskā rudens sākumu, bet dienvidu puslodē – pavasara atnākšanu. Laikā ap ekvinokciju abas zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu, un diena ar nakts ir aptuveni vienāda garuma.Latvijā gan diena joprojām ir nedaudz garāka par nakti, un tikai 26. septembrī dienas ilgums pirmo reizi šoruden kļūs īsāks par nakti. Septembra otrajā pusē dienas garums sarūk visstraujāk – aptuveni par četrām minūtēm un 46 sekundēm diennaktī –, un šī tendence turpināsies līdz pat 21. decembrim, kad iestāsies saulgrieži un ziema.Klimatiskajā un solārajā kalendārā rudens jau ir pilnā sparā: solārais rudens Latvijā sākās 6. augustā un noslēgsies 5. novembrī, savukārt meteoroloģiskais rudens iestājās 10. septembrī, kad vidējā gaisa temperatūra piecas diennaktis pēc kārtas nokritās zemāk par plus 15 grādiem.Raugoties uz tuvāko nedēļu prognozēm, Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra dati liecina, ka šonedēļ nokrišņu daudzums Latvijā būs ievērojami lielāks par normu, kamēr nākamnedēļ gaidāms sauss laiks, un arī oktobris kopumā varētu būt sausāks nekā ierasts, lai gan gaisa temperatūra saglabāsies virs normas. Savukārt plašākas prognozes rudenim un ziemai liecina, ka El Nino ietekmē Eiropā kopumā saglabāsies silts un mitrs laiks ar paaugstinātu vētru un plūdu risku, bet Latvijā gaidāms liels nokrišņu daudzums lietus un sniega veidā, savukārt ziemas vēsākie mēneši varētu būt februāris un marts.

Laikapstākļi

Rudens

Aktuāli

Trešdien, 23. septembrī, plkst. 3.05 iestājās ekvinokcija, kas Zemes ziemeļu puslodē iezīmē astronomiskā rudens sākumu, bet dienvidu puslodē – pavasara atnākšanu. Laikā ap ekvinokciju abas zemes puslodes saņem vienādu Saules...

Sācies astronomiskais rudens: kas gaidāms laikapstākļos un dabas ciklā?

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...