Noslēdzoties publiskai apspriešanai par pakāpenisku
atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā,
saņemts netipiski daudz fizisko personu iebildumi pret Izglītības un zinātnes
ministrijas (IZM) ieceri, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Laikā no 14. līdz 28.septembrim saņemti vairāk nekā 300
fizisko personu un dažādu biedrību pārstāvju viedokļi, vairums no tiem ir pret
pakāpenisku atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas pamatizglītībā.

Iebildumi galvenokārt tiek pamatoti ar uzskatu, ka nedrīkst
bērnus ierobežot apgūt viņu dzimto valodu, kā arī tiem pašiem vajadzētu izlemt,
kuru valodu apgūt. Tiek arī uzsvērts, ka nedrīkst pieņemt izvēli atteikties no
krievu valodas politisku apsvērumu dēļ. Šādu ministrijas ieceri atsevišķi
iebilduma iesniedzēji sauc par "krievvalodīgo genocīdu Latvijā".

"Otrās svešvalodas izvēles ierobežošanai tikai ar vienu
no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām
valodām vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi
izglītības jomā, ir politiski iemesli, kuriem nav nekā kopīga ar rūpēm par
bērnu un sabiedrības interesēm," uzskata partijas "Suverēnā
vara" līdere Jūlija Stepaņenko. Viņas ieskatā, grozījumi nākotnē varētu
"būtiski ietekmēt latviešu jaunatnes spēju konkurēt darba tirgū".

Savukārt biedrības "Latvijas Bērnu labklājības
tīkls" pārstāves Ineses Feceres-Antipinas ieskatā, nav nodrošināta bērnu
līdzdalība grozījumu projekta tapšanā, tāpēc šāds lēmums esot vērtējams kā
bērnu tiesībām neatbilstošs.

Pret izmaiņām ir arī partija "Latvijas Krievu
savienība", kas savos sociālajos tīklos aicināja iedzīvotājus būt pret
atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas skolās. 

Partijas pārstāves, Rīgas domes deputātes Innas Djeri
ieskatā, valstī dzīvojošo kaimiņu valoda būtu jāzina, jo "Latvijas krievi
tuvākajā laikā nekur nepazudīs, un latvieši jutīsies ļoti neērti, ja
nesapratīs, ko krievi savā starpā par viņiem runā". Vienlaikus viņa
uzsvēra, ka "pilnīgi visur krievu valodas zināšanas tiek augstu vērtētas
un labi apmaksātas", tāpēc bērni, kuri pārzinās gan krievu, gan latviešu
valodu, "izstums no darba tirgus" tos, kuri krievu valodu nepārzinās.

Atsevišķi iedzīvotāji aicinājuši IZM izvērtēt atteikšanos
vispār no otrās svešvalodas pasniegšanas skolās, aizstājot to ar eksakto zinību
priekšmetiem. Aicinājums tiek pamatots ar nepietiekamo svešvalodu skolotāju
skaitu valstī.

Šāds piedāvājums iepriekš izskanējis no Saeimas deputātiem,
kas aicināja rast risinājumus, lai pāreja prom no krievu valodas notiktu
raitāk.<h2>Notiek diskusijas par dažādiem krievu valodas mācības likteņiem</h2>

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) aģentūrai
LETA apstiprināja, ka ministrijā šobrīd notiek iekšējās diskusijas par
iespējamiem variantiem. Vienlaikus esot nepieciešams ņemt vērā, ka atteikšanās
no otras svešvalodas kā obligātas "nesīs zināmas sekas".

"Dažādu valodu apguve, pat, ja, iespējams, neiemācoties
to līdz galam, iedod smadzeņu darbībai cita veida pieeju strādāt. Arī kultūras
izpratni, kā cilvēki domā. No tāda aspekta [svešvalodas apguvei] ir liela
loma," sacīja ministre.

Otrās svešvalodas apguve skolās ir obligāta, bet izglītības
iestāde pieņem lēmumu, kādas valodas stundas tā nodrošinās. Ja vecāki iebilst
pret noteikto svešvalodu, viņiem ir iespēja aicināt skolu to mainīt. Čakša
uzsvēra, ka ir jābūt iespējai atteikties mācīties krievu valodu, tāpēc
izglītības pārvaldēm jārod risinājumi, piemēram, organizējot attālinātās grupas
citas svešvvalodas apguvei. 

Pašlaik Latvijas skolēni no skolas gaitu uzsākšanas kā pirmo
svešvalodu apgūst angļu valodu, bet līdz ar sākumskolas beigām sāk apgūt otro
svešvalodu. Teorētiski kā otro svešvalodu bērni var apgūt vācu, franču un citas
valodas, bet praksē visbiežāk mācīta tiek krievu valoda, jo skolās trūkst citu
valodu pedagogu.

IZM piedāvātās izmaiņas paredz no 2026./2027.mācību gada no
skolām prasīt, ka pamatizglītības pakāpē kā otrā svešvaloda skolēniem
pakāpeniski ir jāpiedāvā viena no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas
Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras
apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Krievu valoda
starp šādām valodām nav.

Spēkā esošais normatīvais regulējums nenosaka skolām
obligātu prasību otro svešvalodu piedāvāt kādu no ES oficiālajām valodām, līdz
ar ko tā var būt jebkura valoda, kas galvenokārt ir krievu valoda - to, pēc
ministrijas rīcībā esošiem datiem, kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē
Latvijas skolu. Daļā izglītības iestāžu netiek piedāvāta alternatīva krievu valodas
apguvei.

Pērn gada sākumā ministrija veica aptauju par otrās
svešvalodas izvēles un apguves nodrošināšanu 315 Latvijas skolās, kurās saskaņā
ar Valsts izglītības un informācijas sistēmas datiem kā otrā svešvaloda tiek
mācīta tikai krievu valoda. No kopumā 307 skolām, kas aizpildīja aptauju, 252
nenodrošina skolēniem izvēles iespējas pamatizglītības posmā apgūt kādu no ES
valstu oficiālajām valodām kā otro svešvalodu. 135 izglītības iestādes
norādījušas, ka iemesls tam ir pedagogu trūkums, savukārt 129 skolās jau
vēsturiski tiekot piedāvāta tikai tā valoda, kas nav ES oficiālā valoda.

Kā pauž ministrija, "būtiski palielinoties
pieprasījumam pēc ES valodām", kā arī ņemot vērā krievu valodas nozīmes un
lietojuma samazināšanos, tā saņēmusi vairāku vecāku iesniegumus ar aicinājumu
skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no ES valodām.<h2>Arī Eiropas Savienības amatpersonas norādījušas uz problēmu</h2>

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārstāvji savas vizītes
laikā februāra sākumā esot vērsuši ministrijas un Valsts izglītības satura
centra uzmanību uz nepieciešamību būtiski pastiprināt ES dimensijas un mērķu
iekļaušanu izglītības saturā, vienlaikus veicinot Eiropas dimensiju dalībvalstu
valodu politikā.

Lielākā daļa vispārizglītojošo skolu kā otru svešvalodu
varētu piedāvāt vācu valodu, izriet no ministrijas veiktajām aptaujām.
Izglītības iestādes plāno piedāvāt apgūt arī franču valodu un spāņu valodu, un
citas ES oficiālās valodas, kā arī atsevišķas skolas plāno piedāvāt apgūt EEZ
dalībvalstu oficiālās valodas, piemēram, norvēģu valodu, un valodas, kuru
apguvi regulē noslēgtie divpusējie vai daudzpusējie starpvaldību līgumi
izglītības jomā, piemēram, ukraiņu valodu vai ivritu. Lai aktualizētu datus un
sekotu līdzi iespējamām izmaiņām, IZM iecerējusi pēc gada atkārtoti veikt
aptaujas par otrās svešvalodas izvēli izglītības iestādēs.

Šobrīd otrās svešvalodas apguves uzsākšana ir noteikta no
4.klases, savukārt stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka
izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm.
Otrās svešvalodas apguve izglītības iestādē notiek saskaņā ar izglītības
iestādes licencēto pamatizglītības programmu un tajā norādīto mācību stundu
skaitu pa klasēm. Analizējot izglītības iestāžu stundu plānojumu pa klasēm,
konstatēts, ka, lai izpildītu normatīvā regulējuma prasības, skolas otrās svešvalodas
apguvei 4.klasē piedāvā vienu stundu nedēļā, kas, ministrijas vērtējumā, ir
neefektīvi svešvalodu apguvei.<h2>Ko piedāvā ministrija?</h2>

Esošā MK noteikumu redakcija ļauj izglītības iestādei mainīt
stundu skaitu mācību priekšmetos, nepārsniedzot 10% no kopējā stundu skaita trīs
gados. IZM skatījumā, tas nenodrošina pietiekamu elastību izglītības iestādei
patstāvīgi izvērtēt skolēnu vajadzības un palielināt vai samazināt stundu
skaitu mācību priekšmetos atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm.
Tāpēc ministrija piedāvā to palielināt līdz 17% no kopējā stundu skaita mācību
priekšmetā, kas noteikts trīs gados.

IZM piedāvātie grozījumi paredz noteikt, ka otrās
svešvalodas apguve būtu uzsākama 5.klasē, lai nodrošinātu iespēju plānot
intensīvāku tās apguvi 5.-9.klasē. Tādā veidā svešvalodas apguvei varētu
atvēlēt vismaz divas stundas nedēļā.

Projekts paredz pakāpeniskas pārejas īstenošanu, svešvalodas
apguvei 5.klasē atvēlot lielāku stundu skaitu nedēļā, nekā tas ir patreiz no
4.klases. 2027./2028. mācību gadā otras svešvalodas apguve būtu īstenojama 5.
un 6.klasē, 2028./2029. mācību gadā - 5., 6. un 7.klasē, 2029./2030. mācību
gadā - 5., 6., 7. un 8.klasē, bet 2030./2031.mācību gadā visā pamatskolas posmā
(5.-9.klasē).

Tiem skolēniem, kuri līdz 2025.gada 1.septembrim būs
uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ oficiālajām
valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi
izglītības jomā, skolām būs jānodrošina tās apguvi līdz pamatizglītības posma
beigām. Tas attieksies arī uz krievu valodas kā otras svešvalodas apguvi.

Savukārt skolēniem, kuri 2025.gada 1.septembrī uzsāks
mācības 4. klasē, otrās svešvalodas apguve 2025./2026. mācību gadā netiks
īstenota, lai būtu iespējams nodrošināt pārejas ieviešanu otrās svešvalodas
apguves uzsākšanai no 5.klases.

IZM vērsa uzmanību, ka izglītības iestādēm, veidojot savu
piedāvājumu otrās svešvalodas apguvei no 2026.gada 1.septembra, nepieciešams
izvērtēt aktuālo situāciju valstī ar pedagogu pieejamību un prioritāri piedāvāt
vācu vai franču, vai spāņu valodu, ja pirmā svešvaloda ir angļu, jo tiek
plānoti atbilstoši pasākumi papildu pedagogu sagatavošanai. IZM iecerējusi
sadarbībā ar augstskolām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, kā arī Vācijas,
Francijas un citu ES valstu institūcijām līdz 2031.gada 30.jūnijam nodrošināt
350 - 400 otrās svešvalodas, galvenokārt vācu, franču, spāņu, skolotāju
sagatavošanu.

Tāpat izglītības iestādēm būs jāizvērtē tālākā rīcība
attiecībā uz pedagogiem, kuri patreiz ir nodarbināti otrās svešvalodas
īstenošanā un kuras mācīšanu paredzēts pārtraukt pēc projekta stāšanās spēkā,
piemēram, krievu valodas kā otrās svešvalodas īstenošanu. Ja skolotāja
kvalifikācija nebūs atbilstoša un skolotājs nevēlēsies iegūt papildus
kvalifikāciju citas svešvalodas mācīšanai, darba tiesiskās attiecības paredzēts
izbeigt.

Jautājumus par otrās svešvalodas izvēli ministrijas un
Valsts izglītības satura centra pārstāvji ir atkārtoti akcentējuši arī
valstspilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāju un izglītības speciālistu
semināros, aicinot izglītības pārvaldes sadarbībā ar izglītības iestādēm
pārrunāt esošo situāciju un plānotās pārmaiņas svešvalodu mācīšanā skolās, lai
rastu ikviena bērna interesēm labākos risinājumus un kopīgi virzītos uz mērķi
stiprināt izglītībā ES vai EEZ dalībvalstu oficiālo valodu lietojumu.

Analizējot datus par šobrīd esošo un turpmāk nepieciešamo
otrās svešvalodas skolotāju skaitu un likmju skaitu, ministrija secinājusi, ka
samērā liela daļa svešvalodu skolotāju strādā ar mazu darba slodzi, piemēram,
88 franču valodas skolotāju slodze likmēs ir 31,74, savukārt 562 vācu valodas
skolotāju slodze likmēs ir 203,13. Sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldībām,
skolu tīkla sakārtošanas kontekstā nepieciešams īstenot mērķtiecīgu esošo
svešvalodu skolotāju darba noslodzes plānošanu attiecīgajā pašvaldībā, kā arī plānot
jaunu skolotāju ienākšanu sistēmā, uzskata IZM.

Attiecībā uz mācību līdzekļu, tostarp digitālo,
nodrošinājumu, ministrija norādīja, ka ir pieejams plašs Eiropas kopīgajām
pamatnostādnēm valodu apguvei atbilstošs Vācijas, Francijas un citu ES valstu
izdevniecībās izdots mācību līdzekļu klāsts vācu, franču un citu valodu
apguvei, kā arī daudzveidīgi brīvpieejas digitālie mācību materiāli.

Izglītība

Eiropas Savienība (ES)

Izglītības un zinātnes ministrija

Anda Čakša

Latvijas Krievu savienība

Sabiedrība

Noslēdzoties publiskai apspriešanai par pakāpenisku atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā, saņemts netipiski daudz fizisko personu iebildumi pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri, liecina informācija Tiesību...

Saņemti vairāk nekā 300 iebildumi pret ieceri pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...