Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK)
apstiprinājusi grozījumus Tīkla kodeksā elektroenerģijas nozarē, kas paredz
balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem pienākumu segt izmaksas par balansēšanas
jaudas uzturēšanu. Šīs izmaiņas nozīmē, ka šī gada vasarā elektrības rēķins
varētu pieaugt par apmēram 5 procentiem.

Grozījumi paredz pārejas periodu jaunajam regulējumam, un
balansēšanas jaudas uzturēšanas maksu pārvades sistēmas operators AS
“Augstsprieguma tīkls” piemēros ar 2025. gada 1. jūliju, kā arī nofiksēs
balansēšanas jaudas uzturēšanas cenas 2025. gada otrajam pusgadam.

No 2025. gada februāra sāks darboties kopīgs Baltijas
balansēšanas jaudas tirgus. Tas saistīts ar Baltijas valstu elektroenerģijas
pārvades sistēmu atvienošanos no BRELL (Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas,
Latvijas, Lietuvas) loka, lai sinhronizētos ar kontinentālās Eiropas
energosistēmām, attiecīgi pielāgojot un ieviešot jaunus sistēmas darbības
stabilizācijas mehānismus frekvences uzturēšanai, kas, savukārt, nozīmē
sistēmas darbības izmaksu palielinājumu.

Balansēšanas jaudas uzturēšanas cenu prognoze otrajā pusgadā
ir 42,07 EUR/MWh par nebalansa komponenti un 3,00 EUR/MWh par portfeļa apjoma
komponenti. Precīzas balansēšanas jaudas uzturēšanas cenas 2025. gada otrajam
pusgadam “Augstsprieguma tīkls” publicēs līdz 1. februārim, pirms tam
saskaņojot ar SPRK.

<blockquote>Ja skatās, ko tas nozīmē praksē, tad, ja dzīvoklī lieto
elektrību 100 kilovatstundas mēnesī, tad pieaugums būs aptuveni 50 centi
mēnesī,</blockquote>

Latvijas Radio skaidroja SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.

“Ņemot vērā globālos un lokālos riskus, Baltijas valstu
pievienošanās kontinentālajam Eiropas elektroenerģijas tīklam paātrinātā kārtā
galvenokārt ir mūsu drošības jautājums, jo atvienošanās no Krievijas kontrolētā
BRELL loka spēcina mūsu pašu enerģētisko neatkarību. Elektroenerģija ir viens
no būtiskākajiem resursiem ikvienam iedzīvotājam. Pēdējā laikā novērotas
diversijas pret energoapgādes tīklu, to skaitā elektroenerģijas kabeļa “Estlink”
2 sabojāšana. Līdz ar to lēmums pēc iespējas ātrāk pamest
neprognozējama kaimiņa uzturēto elektroenerģijas tīklu ir pareizs un
likumsakarīgs,” tā Ozola.

Lai nodrošinātu Baltijas frekvences kontroles bloka darbībai
nepieciešamo balansēšanas jaudas pieejamību, Baltijas pārvades sistēmas
operatoriem jānodrošina pietiekama apjoma balansēšanas jaudas pieejamība,
tostarp frekvences noturēšanas rezerves (FCR), frekvences atjaunošanas rezerves
ar automātisku aktivizāciju (aFRR) un frekvences atjaunošanas rezerves ar
manuālu aktivizāciju (mFRR).

aFRR nepieciešamais apjoms ir atkarīgs no nebalansa apjoma
energosistēmā. Saskaņā ar “Augstsprieguma tīkls” prognozēm, izmaksas par to
uzturēšanu nosegtu 42% no kopējām balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksām. FCR
un mFRR nepieciešamais apjoms atkarīgs no elektroenerģijas ražošanas un
patēriņa apjoma energosistēmā un lielākā atslēguma incidenta apjoma. “Augstsprieguma tīkls” prognozē, ka izmaksas par to nodrošināšanu nosegtu 58%
no kopējām balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksām. Grozījumi Tīkla kodeksā
attiecina prognozētās izmaksas 50% apmērā uz balansēšanas pakalpojuma
saņēmējiem proporcionāli to nebalansa apjomam un 50% apmērā uz balansēšanas
pakalpojuma saņēmēju portfeli proporcionāli to patēriņa apjomam.

Komunālie pakalpojumi

Elektrība

Rēķini

Bizness

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi grozījumus Tīkla kodeksā elektroenerģijas nozarē, kas paredz balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem pienākumu segt izmaksas par balansēšanas jaudas uzturēšanu. Šīs izmaiņas nozīmē, ka šī gada vasarā...

Šī gada vasarā Latvijā pieaugs maksa par elektrību

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...