<p>Psihoterapija ir
ārstniecības metode, kas var palīdzēt cilvēkiem atveseļoties no depresijas,
trauksmes, veģetatīvās distonijas, miega traucējumiem, pārvarēt krīzes brīžus,
šķiršanos vai citas situācijas un iekšējas problēmas. Tomēr, ne mazums ir
reižu, kad psihoterapija nesniedz gaidīto efektu. Situācija nemainās, uzlabojas
tikai mazliet vai paliek pat tikai sliktāka. Šādos gadījumos profesionālā vidē
tiek teikts, ka cilvēkam ir rezistence jeb izturība pret konkrēto ārstniecības
metodi. </p>

<p> </p>

<p>Rezistence visbiežāk
rodas neapzinātu un slēptu iemeslu rezultātā. Plašāk par to, kādi ir
izplatītākie gadījumi, kuros pacientiem ir rezistence pret psihoterapiju,
skaidro <a target="_blank"  href="https://arstspsihoterapeits.lv/">ārste
psihoterapeite Tatjana Spoģe</a>. </p>

<h2><a target="_blank" ></a>Kāpēc
ir rezistence pret psihoterapiju? </h2>

<p>Kā skaidro
psihoterapeite T. Sproģe, tad iemesli var būt vairāki un visbiežāk tie ir
neapzināti vai slēpti. Tos noskaidrojot, pirmajā mirklī pacients pats to var
pat noliegt. Daži no izplatītākajiem ir saistīti ar slēptām bailēm, upura
pozīciju un neapzinātu vēlmi gūt labumu no slimības.</p>

<h3><a target="_blank" ></a>Neapzinātu ieguvumu gūšana no
slimības</h3>

<p>Viens no
rezistences iemesliem, kam par pamatu ir neapzināta vēlme gūt labumu no
saslimšanas. Par piemēru var minēt situāciju, kad vecāks – māte vai tēvs ilgi
slimo ar depresiju. Slimības dēļ bērni bieži apmeklē vecāku, pastiprināti
rūpējas un velta uzmanību. Cilvēks par to ir priecīgs, nevēlas, lai tas
mainītos, tādēļ neapzināti nesteidzas atveseļoties. Šādā gadījumā
psihoterapeits ir speciālists, kuram tas ir jāpalīdz saskatīt un ieraudzīt
slēptais iemesls, lai pēcāk varētu sniegt atbilstošāko ārstēšanas metodi. </p>

<h3><a target="_blank" ></a>Slēptas bailes no pārmaiņām</h3>

<p>Kā otru slēpto
rezistences iemeslu psihoterapeite min slēptas bailes no pārmaiņām –
nevēlēšanos mainīt esošo situāciju. Sākotnēji var šķist, ka, ja cilvēks iet
psihoterapijas kursu, viņam ir vēlme pēc pārmaiņām un vēlme atveseļoties, taču
ir gadījumi, kad prāts un emocijas izspēlē jokus. </p>

<p> </p>

<p>Aprakstītās bailes
rodas gadījumos, kad mēs saprotam, ka esošā situācija mūs neapmierina – slimība
rada negatīvas sekas uz mūsu veselību un dzīvi kopumā, taču iekšēji ir bailes
par to, ka situācija var kļūt vēl sliktāka. Tāpēc ir doma, ka labāk ir palikt
tur, kur viss sliktais jau ir zināms un pierasts, nekā doties nezināmajā.
Nereti cilvēks var būt tik ļoti identificējies ar savu saslimšanu, piemēram,
depresiju, ka izjūt bailes atteikties no tās. </p>

<h3><a target="_blank" ></a>Nevēlēšanās
pamest upura pozīciju</h3>

<p>Situācija, kurā
cilvēks gūst zināmu gandarījumu no tā, ka ir upura lomā. Lai arī tas varētu
izklausīties nepareizi, jo neviens nevēlas būt apdraudēts, justies slikti,
tomēr tas ir viens no sindromiem. Upura loma ir veids, kā cilvēks var manipulēt
ar citiem, lai citus iežēlinātu, lai pašam nebūtu jāuzņemas atbildība par savu
dzīvi utml. </p>

<h2><a target="_blank" ></a>Neatbilstoši izvēlēta terapijas
metode</h2>

<p>Psihoterapeite T.
Spoģe min, ka viens no faktoriem, kāpēc psihoterapija nepalīdz ir neatbilsoši
izvēlēta ārstešanas metode. Tas galvenokārt, saistāms ar to, ka pacients
psihoterapijas sākuma posmā nav pietiekoši izzināts. Nereti par iemeslu tam ir
tas, ka pacients pats nav bijis pietiekoši atklāts. Ir slēpta vai noklusēta
kāda svarīga informācija, kas būtu varējusi mainīt to, kādu ārstniecības metodi
izvēlēties. Tomēr jāpiemin, ka šādā gadījumā ārstēšana nepalīdz nevis tāpēc, ka
ir izveidojusies rezistence, bet gan nepareizi izvēlētas terapijas metodes dēļ.</p>

<h2><a target="_blank" ></a>Ko darīt situācijās, ja
psihoterapija nepalīdz?</h2>

<p>Ja tiek saprasts,
ka ir rezistence pret izvēlēto psihoterapijas metodi, pirmkārt, lai turpinātu
ārstēšanu ir nepieciešams identificēt iemeslu jeb cēloni. Tas var būt kāds no
jau iepriekš uzskaitītajiem vai arī kāds cits, mazāk izplatīts. Tikai pēc
cēloņa identificēšanas ir iespējams piemeklēt citu – pielāgotāku situācijai
ārstešanas metodi. </p>

<p> </p>

<p>Gadījumos, ja tiek
konstatēts, ka ir izveidojusies rezistence pret psihoterapiju, var palīdzēt <a target="_blank"  href="https://arstspsihoterapeits.lv/">ārste
psihoterapeite Tatjana Spoģe</a>. Viņa savā praksē terapiju sāk ar
četrām novērtēšanas sesijām. Tajās tiek noteiktas problēmas, identificēti
cēloņi, apkopotas cilvēka atmiņas, nosprausti mērķi un noteikta diagnoze. Tikai
pēc tam tiek uzsākta ārstēšana, balstoties uz vispiemērotāko metodi, kas tiek
izvēlēta katram pacientam individuāli. </p>

"Tatjanas Sproģes ārsta prakse" SIA, psihoterapeits Rīgā

Mentālā veselība

Veselība 

Psihoterapija ir ārstniecības metode, kas var palīdzēt cilvēkiem atveseļoties no depresijas, trauksmes, veģetatīvās distonijas, miega traucējumiem, pārvarēt krīzes brīžus, šķiršanos vai citas situācijas un iekšējas problēmas. Tomēr, ne mazums ir...

Slēptie iemesli, kāpēc psihoterapija reizēm nepalīdz? Atbild psihoterapeits

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Slēptie iemesli, kāpēc psihoterapija reizēm nepalīdz? Atbild psihoterapeits

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt

Ielādējam...