Apdraudēta veselības aprūpes pieejamība Latvijas reģionos

Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) joprojām iestājas pret valdības atbalstītajām izmaiņām slimnīcu finansēšanas modelī, uzskatot, ka piedāvātā reforma pamatā paredz tikai līdzekļu samazināšanu un pārdali starp slimnīcām, nevis funkciju optimizēšanu un veselības aprūpes sistēmas stiprināšanu.Kā otrdien izplatītajā paziņojumā klāsta LSB valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs, izmaiņas apdraud neatliekamās un plānveida veselības aprūpes pieejamību Latvijas reģionos. Biedrība uzskata, ka atsevišķu miljonu eiro pārdale starp slimnīcām problēmas nerisināšot, jo to pamatā esot "ilgstoši neatrisināta hroniska veselības aprūpes nepietiekama finansēšana".LSB vērtējumā līdzekļu pārvirzīšana no vienas slimnīcas uz citu neatrisina sistēmisko problēmu, bet gan "nostāda daļu slimnīcu labvēlīgākā situācijā uz citu rēķina". Biedrība šādu pieeju raksturo kā bīstamu un neproduktīvu "skaldi un valdi" politiku, mēģinot finansējuma trūkumu segt uz atsevišķu slimnīcu grupu rēķina.Vienlaikus LSB apšauba apgalvojumu, ka izmaiņu rezultātā neviena slimnīca netiks slēgta. Biedrības ieskatā, gadījumos, kad slimnīcai tikšot būtiski samazināti ienākumi "līdz līmenim, kas neļauj nodrošināt pakalpojumu sniegšanu", varot notikt nodaļu slēgšana.Biedrības skatījumā, līdzīga situācija veidojoties arī ambulatorajā sektorā, kur bērnu un pieaugušo pakalpojumu nodalīšana faktiski liecinot par nespēju nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus visiem iedzīvotājiem. Ja finansējums nepietiek, ir jābūt diskusijai par pakalpojumu grozu un pacienta līdzmaksājumiem, nevis par iekšēju pārdali pretstatot pacientu grupas, spriež biedrība.LSB uzskata, ka problēmas esot risināmas vien ar lielāku finansējumu, kā arī esot jānodrošina taisnīga, caurskatāma un tiesiska finanšu līdzekļu sadale, kas "balstīta reālajās pacientu vajadzībās". LSB uzstāj, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmu nav iespējams ilgtspējīgi uzturēt, ja viena slimnīcu grupa tiek atbalstīta uz citas rēķina.Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji jau iepriekš pauda neapmierinātību ar finansējuma samazināšanu reģionālajām slimnīcām, kas tiek pārvirzīts lielākajām ārstniecības iestādēm.Kā ar sabiedrisko attiecību pārstāvju starpniecību aģentūru LETA informēja vēstules autori, reģionālo slimnīcu rīcībā esošā informācija liecina, ka stacionāro pakalpojumu finansējumu lokālajām otrā un trešā līmeņa slimnīcām plānots samazināt vismaz par 10% jeb vairāk nekā 5 miljoniem eiro gadā.Vēstulē uzsvērts, ka samazināsies maksājums par vienu ārstēto pacientu (DRG maksājums), daudzviet kritumam sasniedzot 8% līdz 21%. Piemēram, Tukuma slimnīcā viena pacienta DRG maksājumu paredzēts samazināt par 21% - no 1021,10 eiro 2025. gadā līdz 802,70 eiro 2026. gadā. Savukārt Līvānu slimnīcā - par 21% - no 806,60 līdz 635,80 eiro. Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā samazinājums plānots par 19% - no 1157,50 līdz 940,70 eiro.DRG maksājumu Daugavpils reģionālajā slimnīcā paredzēts samazināt no 1240,80 eiro līdz 1213,40 eiro jeb par 2%, Jelgavas pilsētas slimnīcā tas praktiski nemainās un tiek samazināts no 929,40 eiro līdz 927,10 eiro. Tāpat Jēkabpils reģionālajā slimnīcā DRG maksājums samazinās no 970,20 eiro līdz 913,50 eiro jeb par 6%, bet Liepājas reģionālajā slimnīcā - no 1196,70 eiro līdz 1186,10 eiro jeb par 1%. Savukārt Rēzeknes slimnīcā maksājuma apjoms pieaug no 948,20 eiro līdz 981,60 eiro jeb par 4%. Vidzemes slimnīcā DRG maksājums samazinās no 979,50 eiro līdz 968,00 eiro jeb par 1%.Līdztekus trešā līmeņa slimnīcās Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā DRG maksājums samazinās no 835,10 eiro līdz 755,00 eiro jeb par 10%, Cēsu klīnikā - no 793,30 eiro līdz 699,40 eiro jeb par 12%, savukārt Dobeles un apkārtnes slimnīcā - no 1050,20 eiro līdz 906,00 eiro jeb par 14%. Jūrmalas slimnīcā šis maksājums samazināts no 875,50 eiro līdz 778,90 eiro jeb par 11%, bet Kuldīgas slimnīcā - no 893,40 eiro līdz 763,00 eiro jeb par 15%. Savukārt Madonas slimnīcā DRG maksājums mainās no 842,70 eiro līdz 707,30 eiro jeb par 16%, bet Ogres rajona slimnīcā - no 982,70 eiro līdz 835,70 eiro jeb par 15%.Tāpat DRG maksājums Krāslavas slimnīcā samazinās no 861,80 eiro līdz 739,10 eiro jeb par 14%, Alūksnes slimnīcā - no 840,30 līdz 747,10 eiro jeb par 11%, bet Preiļu slimnīcā - no 860,20 eiro līdz 794,80 eiro jeb par 8%, liecina slimnīcu sniegtie dati.Pirmā līmeņa slimnīcās Aizkraukles slimnīcā DRG maksājumu plānots samazināt no 843,10 eiro līdz 739,10 eiro jeb par 12%. Bauskas slimnīcā šis maksājums pieaug no 793,40 eiro līdz 826,60 eiro jeb par 4%, bet Ludzas medicīnas centrā - no 738,90 eiro līdz 691,40 eiro jeb par 6%. Limbažu slimnīcā šis maksājums tiek samazināts no 851,60 eiro līdz 747,10 eiro jeb par 12%.Vēstules autori vērtē, ka tas ir "ievērojams un pat kritisks līdzekļu samazinājums" Latvijas reģionos dzemdniecības un traumatoloģijas pacientu ārstēšanai, kas būtiski pasliktināšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.Savukārt vairākām lielajām Rīgas slimnīcām un atsevišķām iestādēm paredzēts DRG maksājuma pieaugums. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā tas plānots par 10%, palielinoties no 1584,30 eiro 2025. gadā līdz 1744,00 eiro 2026. gadā, bet Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā - par 3%, pieaugot no 2101,20 līdz 2173,90 eiro.Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā šis maksājums praktiski nemainās - no 1727,80 eiro 2025. gadā tas samazināts līdz 1725,50 eiro 2026. gadā. Savukārt Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā DRG maksājums samazināsies no 1653,80 līdz 1445,20 eiro jeb par 13% un Rīgas Dzemdību namā samazinājums plānots no 1007,90 līdz 968,00 eiro jeb par 4%.Slimnīcas šī gada 5. janvārī saņēmušas NVD stacionārā finansējuma plānu. Minētais plāns tiek balstīts VM rosinātajā "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā", kas pieņemti, pēc vēstules autoru vārdiem, "nekonsultējoties ar slimnīcām, neveicot finanšu ietekmes izvērtēšanu un ignorējot veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešamības realitāti".Savukārt VM ir skaidrojusi, ka slimnīcu tīkla reformas mērķis ir esošā finansējuma mērķtiecīgāka un pamatotāka sadale, tostarp atsakoties no maksājumiem par pakalpojumiem, kurus slimnīcas faktiski nenodrošina, proti, ja slimnīcai samazina finansējumu dzemdību aprūpei, tad tas tiekot darīts, jo attiecīgajā iestādē dzemdības tiek pieņemtas salīdzinoši reti. Savukārt par labu lielajām universitāšu slimnīcām finansējums tiekot pārvirzīts, jo tajās nonākot faktiski visi pacienti arī no reģioniem, kuriem nepieciešama augstāka līmeņa medicīniskā palīdzība un kuru reģionu iestādes nespēj sniegt.

Slimnīca

Veselība 

Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) joprojām iestājas pret valdības atbalstītajām izmaiņām slimnīcu finansēšanas modelī, uzskatot, ka piedāvātā reforma pamatā paredz tikai līdzekļu samazināšanu un pārdali starp slimnīcām, nevis funkciju optimizēšanu un...

Slimnīcu biedrība samazinājuma vietā prasa finansējuma palielināšanu

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...