<p>Tiesības lūgt dzēst datus (“tikt aizmirstam” – angļ. The right to be forgotten) Latvijā joprojām izmanto reti. Vienkārši skaidrojot, tas ir pieprasījums organizācijām dzēst to rīcībā esošos personas datus. Viens no veidiem, kā sasniegt šādu mērķi, ir vērsties pie tīmekļa meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem, lai izdzēstu publiski pieejamo informāciju. Pēc kiberdrošības kompānijas “Surfshark” pētījuma datiem, Latvijas iedzīvotāji ir starp tiem, kas visretāk veic šādus pieprasījumus – no 32 Eiropas valstīm Latvija ieņem 24. vietu.<br></p><p>

</p><p>“Tiesības “tikt aizmirstam” ir spēkā reģionos, uz kuriem attiecas Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) – Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) – kā arī valstīs, kas atbilst šai regulai, piemēram, Apvienotajā Karalistē vai Šveicē. Šīs tiesības nosaka, ka cilvēki var vērsties pie jebkuras organizācijas un pieprasīt, lai viņu dati tiktu dzēsti. Šim nolūkam īpaši bieži izmato meklētājprogrammas, jo tajās informācija ir visredzamākā un pieejamāka,” skaidro “Surfshark” juriste Gabriele Kaveckīte.</p><p>Pēc ekspertes domām, šādi pieprasījumi un digitālais privātums ir viena no cilvēka pamattiesībām, jo nodrošina iespēju privātpersonai par sevi atklāt tik daudz informācijas, cik viņa vēlas, un būt pārliecinātai, ka publiski būs pieejama tikai patiesa un aktuāla informācija.</p><h2>Latvieši tiesības izmanto, iespējams, visretāk</h2><p>Kiberdrošības kompānija “Surfshark” šogad izpētīja 32 Eiropas valstis, kas 2015.–2021. gadā veica šādus vaicājumus meklētājprogrammās “Microsoft Bing” un “Google”. Apkopotie dati liecina, ka šajā periodā kopumā tika iesniegts vairāk nekā miljons informācijas pieprasījumu (1 066 274), no tiem absolūtais vairākums – “Google” (95,8%).</p><p>Latvijas iedzīvotāji ir starp tiem, kas visretāk veica šādus pieprasījumus. No 32 Eiropas valstīm Latvija ieņem 24. vietu ar 4 000 pieprasījumiem paredzētajā laikposmā.</p><p>Saskaņā ar pētījuma rezultātiem visvairāk informāciju pieprasījuši franči (255.6 tūkst.), vācieši (176.1 tūkst.) un briti (125,3 tūkst.), bet vismazāk – Lihtenšteinas iedzīvotāji (120). Pēc iedzīvotāju skaita Igaunija ir līdere pieprasījumu skaita ziņā – statistika liecina par 53 pieprasījumiem uz 10 tūkst. iedzīvotāju, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā vidēji. Lietuvieši iesnieguši 6 tūkst. pieprasījumu un ierindojas 23. vietā.</p><h2>Nolūki, kādiem izmanto šīs tiesības</h2><p>“Surfshark” pētījuma dati liecina, ka vidēji vienā meklēšanas vaicājumā “Google” meklētājprogrammai tika lūgts no saraksta izdzēst četras tīmekļa lapas (angļ. web pages).</p><p>Kopumā tika saņemts vairāk nekā viens miljons pieprasījumu, lai izdzēstu vairāk nekā četrus miljonus tīmekļa lapu. Apmēram pusi no tiem ir grūti klasificēt.</p><p>Izdzēst tīmekļa lapas, kas ietver profesionālu informāciju (piemēram, biroju adreses, kontaktus), tika lūgts 17% gadījumu, lapas ar personīgo informāciju (mājas adresēm, kontaktinformāciju, fotogrāfijām vai personas attēlu saturošiem videoierakstiem) – 6% gadījumu, bet lapas, kas satur informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, vienā no desmit pieprasījumiem.</p><p>“Dati apliecina, ka cilvēki šīs tiesības parasti izmanto nevis lai kaut ko slēptu, bet gan lai iegūtu lielāku privātumu. Piemēram, izdzēšot kontaktinformāciju, cilvēki vēlas izvairīties no nevajadzīgiem vai krāpnieciskiem pieprasījumiem. Tāpat daudzi vēlas dzēst informāciju, kas neatbilst realitātei vai šodien vairs nav aktuāla,” teica G.Kaveckīte.</p><p>Saskaņā ar “Google Transparency Report” ziņojumu, Latvijā no “Google” meklēšanas sistēmas saraksta tiek izņemti tādu portālu kā “Delfi.lv”, “tvnet.lv”, “ask.fm”, “Facebook”, “YouTube” vai “Twitter” ieraksti.</p><h2>Pandēmija radīja bažas</h2><p>Eksperte atzīmē, ka kopš 2015. gada pieprasījumu skaits ir pakāpeniski samazinājies līdz pat 2020. gadam, kad to skaits pieauga gandrīz par 30% – līdz 161.3 tūkst. gadā. Šo tendenci varēja novērot arī Latvijā, kad pieprasījumu skaits palielinājās par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Interesanti, ka Kipra un Portugāle šajā pašā laikposmā iesniedza pieprasījumus gandrīz trīs reizes vairāk.</p><p>“Viens no šī pieauguma iemesliem ir koronavīrusa izraisītā Covid-19 pandēmija, kas skārusi visu pasauli. Dzīvei pārejot virtuālajā vidē, cilvēki arvien vairāk uztraucas par savu digitālās drošības higiēnu un privātumu. Vienlaikus arvien aktīvāk piemērojamas VDAR prasības uzņēmumiem arī veicina šādu pieprasījumu pieaugumu,” paskaidro G.Kaveckīte.</p><h2>Pieprasījuma iesniegšana</h2><p>Lai izdzēstu “Google” meklētājprogrammā atrasto informāciju, cilvēkiem ir jāaizpilda <a target="_blank"  href="https://reportcontent.google.com/forms/rtbf">šī pieprasījuma veidlapa</a>, bet “Microsoft Bing” – <a target="_blank"  href="https://www.bing.com/webmaster/tools/eu-privacy-request">šī</a>.</p><p>“Ir svarīgi atcerēties, ka pieprasījuma aizpildīšana negarantē, ka informācija tiks dzēsta. Pirms vaicājuma izpildes meklētājprogrammas pārstāvji izvērtēs, vai publiski pieejamā informācija ir pārmērīga, nepatiesa un vai atbilst tiesību uz privātumu kritērijiem,” uzsver G.Kaveckīte.</p><p></p>

Internets

Sabiedrība

Tiesības lūgt dzēst datus (“tikt aizmirstam” – angļ. The right to be forgotten) Latvijā joprojām izmanto reti. Vienkārši skaidrojot, tas ir pieprasījums organizācijām dzēst to rīcībā esošos personas datus. Viens...

Tiesības “tikt aizmirstam” Latvijas iedzīvotāji, iespējams, izmanto visretāk Eiropā

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...