Gandrīz piecus gadus pēc pilna mēroga kara sākuma Ukrainā patvertņu tīkla izveide Latvijā virzās lēni. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apsekotajos valsts un pašvaldību ēku pagrabos vietas pietiktu aptuveni pusmiljonam iedzīvotāju, taču reālajā dzīvē liela daļa no šīm telpām vēl nav sagatavotas cilvēku uzņemšanai. Kā liecina Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" pētījums, no vairāk nekā 3400 apsekotajiem objektiem prasībām pilnībā atbilst tikai 441, bet daļēji — 1331.Īpaši samilzusi situācija ir valsts austrumu pierobežā. Rēzeknē apzinātās 29 vietas uz papīra spētu uzņemt vien 27% pilsētnieku, turklāt pašlaik tiek tīrīti un aprīkoti tikai deviņi pagrabi. <blockquote>Pašvaldība naudas trūkuma un liela līdzfinansējuma dēļ atteikusies no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) piesaistes patvertņu labiekārtošanai.</blockquote>Rēzeknes civilās aizsardzības pārstāvji atzīst, ka reāla militāra apdraudējuma gadījumā krietni lielāko daļu pilsētnieku nāktos evakuēt.Līdzīga tendence vērojama visā valstī — pašvaldības neizmanto visu pieejamo ES finansējumu, jo nespēj nodrošināt savu līdzfinansējuma daļu. No paredzētajiem 509 patvertņu pielāgošanas objektiem visā Latvijā līdz šim pabeigts un pilnībā nodots ekspluatācijā ir tikai viens — slimnīcā "Ģintermuiža".Lai gan lietotnē "112 Latvija" jau ir atzīmētas 780 vietas, eksperti uzsver, ka daudzviet pie sienas pieliktā patvertnes zīme vēl nenozīmē faktisku gatavību krīzes brīdim.

Drošība

Patvertne

Sabiedrība

Gandrīz piecus gadus pēc pilna mēroga kara sākuma Ukrainā patvertņu tīkla izveide Latvijā virzās lēni. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apsekotajos valsts un pašvaldību ēku pagrabos vietas pietiktu aptuveni...

Tikai viena pabeigta patvertne un naudas trūkums: kāpēc Latvijā kavējas patvertņu ierīkošana

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...