Latvijā ir zināmas ap 20 00 ērču sugām, no kurām trīs ir bīstamas cilvēkiem – suņu ērce, taigas ērce, kā arī pēdējos gados plašu izplatību guvusī ornamentālā pļavērce.

Dabā sastopamas vienīgi pieaugušās ornamentētās pļavērces (jaunās ērces dzīvo tikai dzīvnieku alās). Ornamentētā pļavērce uzbrūk cilvēkam mēģinot piesūkties galvas matainajā daļā, raksta "Dārza ABC"

Ornamentētā pļavērce dabā ir visā Kurzemē, visā Sēlijā un pusē Latgales līdz Rēzeknei.

Kā izskatās ornamentētā pļavērce?

Salīdzinājumā ar parastajām ganību un suņu ērcēm Ornamentētā pļavērce ir krietni lielāka, ātrāka un krāsaināka. Ornamentētās pļavērces ķermenis ir brūns ar gaišāku neregulāru rakstu.

Arī ornamentētās pļavērces pārnēsā vairākas infekcijas slimības.

Zināmākās slimības ir ērču encefalīts un Laimas slimība (Laimborelioze), TBE vīruss. Ornamentētās ērces pārnēsā arī tādus mikroorganismus kā borēlijas, tularēmijas, Q-drudža baktērijas, ērlihijas un anaplazmas, kas var izraisīt saslimšanu ne tikai mājlopiem un suņiem, bet arī cilvēkiem.

Ērcēm ir trīs dažādas attīstības stadijas - kāpurs, nimfa un pieaugusi ērce (mātīte un tēviņš). Visās attīstības stadijās tām ir nepieciešamas asinis. Barošanās parasti ilgst dažas dienas, retāk – nedēļu. Kāpuriem un nimfām barošanās ir nepieciešama, lai pārietu nākamajā attīstības stadijā, bet mātītēm - lai producētu olas. Ērču tēviņi nespēj uzņemt asinis, tāpēc tie piesūcas tikai uz īsu brīdi.

Pieaugušas apaugļotas pļavērces mātītes olas dēj augsnē. Izšķīlušies kāpuri sūc asinis no sīkajiem zīdītājiem - strupastēm, kurmjiem, ciršļiem, ežiem, zaķiem u.c. Pēc ādas maiņas kāpuri pārvēršas par nimfām, kurām ir līdzīgs dzīvesveids. Nimfām un kāpuriem pārsvarā ir slēpts dzīvesveids un tās reti piesūcas lieliem dzīvniekiem un cilvēkiem. Pēc nākamās ādas maiņas nimfas pārvēršas par pieaugušām ērcēm. Pieaugušas ornamentētās pļavērces , uzbruks jebkuram matainam savvaļas zīdītājam un mājdzīvniekam, tai skaitā arī cilvēkam.