Vācijas kanclera Frīdriha Merca valdība plāno liegt ukraiņu bēgļiem, kas nesen ieradušies Vācijā, tiesības uz pamata sociālo pabalstu jeb tā dēvēto pilsoņa naudu.

Likumprojektā, ar kuru ceturtdien iepazinās ziņu aģentūra DPA, ierosināts atcelt tiesības uz šo pabalstu ukraiņiem, kas Vācijā ieradušies pēc 2025. gada 1. aprīļa. Tā vietā viņiem tiktu piešķirti tie paši maksājumi, kas paredzēti patvēruma meklētājiem.

Līdz ar šīm izmaiņām ukraiņiem, kas nesen ieradušies Vācijā, agrāko 563 eiro vietā pienāktos 441 eiro pabalsts vienam cilvēkam mēnesī. Tiesa gan, starpību, visticamāk, kompensēs citi pabalsti.

Merca koalīcija par šo soli vienojās pēc februārī notikušajām parlamenta vēlēšanām. Mērķis ir veicināt Ukrainas bēgļu nodarbinātību un integrēšanos sabiedrībā.

Gaidāms, ka jaunos noteikumus valdība apstiprinās nākamnedēļ.

Oktobrī Vācijā dzīvoja aptuveni 1,26 miljoni Ukrainas kara bēgļu, salīdzinot ar 1,18 miljoniem gadu iepriekš. Pieaugums lielā mērā skaidrojams ar jaunu ukraiņu vīriešu pieplūdumu pēc tam, kad Ukraina augustā atcēla izceļošanas aizliegumu vīriešiem, kas jaunāki par 23 gadiem.

Pašlaik aptuveni 700 000 ukraiņu, tai skaitā 200 000 bērnu, ir tiesības uz "pilsoņa naudu", un 2024. gadā ukraiņiem tika izmaksāti aptuveni 6,3 miljardi eiro.

Saskaņā ar Vācijas Nodarbinātības pētījumu institūta datiem 2024. gada ceturtajā ceturksnī strādāja aptuveni 242 000 bēgļu no Ukrainas.

Pagājušajā gadā 461 000 cilvēku Vācijā saņēma patvēruma meklētāju pabalstu.