Pēdējos gados 2. tipa cukura diabēts kļuvis par vienu no
izteiktākajām slimībām, kuras attīstībā būtisku lomu spēlē neveselīga
dzīvesveida faktori – 2024. gadā Latvijā reģistrēti vairāk nekā septiņi
tūkstoši jaunu gadījumu. Tuvojoties Pasaules diabēta dienai, arvien biežāk
aizdomājamies par cukuru – vielu, kas vienlaikus tiek dēvēta gan par enerģijas
avotu, gan par “balto indi”. Bet kā ir patiesībā – vai tiešām pastāv “labie” un
“sliktie” cukuri? To skaidro “Euroaptieka” klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova.

<h2>Cukura ABC</h2>

Cukurs ir ogļhidrāts, kuru iedala divos galvenajos veidos –
vienkāršajos jeb monosaharīdos un dubultajos jeb disaharīdos. Monosaharīdi ir,
piemēram, glikoze, fruktoze un galaktoze – tie ir sastopami augļos, dārzeņos,
medū un piena produktos. Savukārt disaharīdi – saharoze un maltoze ir galda
cukura sastāvā un atrodami saldumos. Organisms pārstrādā visus cukurus glikozē,
kas kalpo kā svarīgs enerģijas avots šūnām un orgāniem – smadzenēm, sirdij,
muskuļiem un aknām, kas bez šīs enerģijas nespētu pilnvērtīgi funkcionēt.
Turklāt smadzenes ir atkarīgas no glikozes, jo tas ir ātrākais, efektīvākais
enerģijas avots, kas nodrošina koncentrēšanos, atmiņu un domāšanas
procesus. 

<h2>Vai tiešām ir “labie” un “sliktie” cukuri?</h2>

Patiesībā nepastāv “labais” vai “sliktais” cukurs – ķīmiski
tie visi ir līdzīgi, un organisms tos pārstrādā vienādi, skaidro “Euroaptieka”
klīniskā farmaceite. Taču būtiska atšķirība ir tajā, kā šie cukuri “uzvedas”
organismā.

Tā dēvētos “labos cukurus” ikdienā uzņemam ar dabīgiem
produktiem – augļiem, dārzeņiem, piena produktiem, pākšaugiem un pilngraudiem –
tie ir lēni uzsūcošie ogļhidrāti. Šajos produktos cukurs ir apvienots ar
šķiedrvielām, vitamīniem un minerālvielām, kas palīdz tam uzsūkties lēnāk un
uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs. Piemēram, apēdot ābolu, cukurs organismā
izdalās pakāpeniski – glikozes līmenis paaugstinās vienmērīgi, un sāta sajūta
saglabāsies ilgāk. 

Savukārt “sliktie cukuri” ir tie, kas tiek pievienoti
pārtikai vai dzērieniem ražošanas laikā – baltais cukurs, konfektes,
limonādes, baltmaize un citi rafinēti jeb pārstrādāti produkti. Šie cukuri
uzsūcas ļoti ātri, var izraisīt strauju cukura līmeņa kāpumu asinīs un tikpat
strauju kritumu. Rezultātā parādās nogurums, vēlme pēc kārtējās saldās uzkodas
un ilgtermiņā – palielinās liekā svara un 2. tipa diabēta risks. Tas rada tā
sauktos “enerģijas kalniņus”, kas ar laiku var traucēt organisma normālai
reakcijai uz insulīnu.

<h2>Vai saldinātāji ir labāka alternatīva?</h2>

Saldinātāji, piemēram, saharīns, sukraloze, agave, ir droša
alternatīva cukuram, īpaši cilvēkiem, kuri vēlas samazināt tā patēriņu,
kontrolēt svaru vai uzraudzīt glikozes līmeni asinīs, jo vairumam saldinātāju
nav kaloriju vai tie neizraisa strauju cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs.
Vienlaikus klīniskā farmaceite atgādina, ka arī saldinātāji jālieto ar
mēru. 

Cukura diabēta vai prediabēta pacientiem ieteicams
izvēlēties aizvietotājus ar zemu glikēmisko indeksu, piemēram, stēviju,
eritritolu vai ksilitolu, ievērojot ieteicamās dienas devas. Rafinētus cukurus
ieteicams nelietot vispār, bet dabiskos cukurus – tikai nelielos daudzumos, ja
glikozes līmenis svārstās. Tomēr jāņem vērā, ka pārmērīga eritritola un
ksilitola lietošana var izraisīt vēdera uzpūšanos vai caureju, tāpēc cilvēkiem
ar jutīgu kuņģa-zarnu traktu tos ieteicams lietot piesardzīgi. Aptiekās var iegādāties
dažādas cukura alternatīvas ar dabisku izcelsmi un mazāku ietekmi uz cukura
līmeni asinīs, kuri pieejami tablešu, pulveru vai pilienu formā, un farmaceits
var palīdzēt izvēlēties piemērotāko variantu atbilstoši individuālajām
vajadzībām.

<h2>Sarkanie karogi: pazīmes, ka cukura līmenis nav normas
robežās</h2>

Klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova skaidro, ka cukura
līmeņa svārstības asinīs var būt pirmie brīdinājuma signāli par insulīna
darbības traucējumiem. Normāls glikozes līmenis tukšā dūšā ir 3,9-5,5 mmol/l,
bet divas stundas pēc ēdienreizes tas var paaugstināties līdz 7,8 mmol/l. Ja
šie rādītāji bieži pārsniedz normas robežas, tas var liecināt par prediabētu –
stāvokli, kas ir atgriezenisks, ja tiek ievērots veselīgs dzīvesveids un diēta,
taču neārstēts var attīstīties par 2. tipa cukura diabētu.

Lai gan sākotnējā stadija var noritēt bez izteiktiem
simptomiem, ir dažādi “sarkanie karogi”, kam jāpievērš uzmanība: pastiprinātas
slāpes, bieža urinēšana (īpaši naktī), nogurums un miegainība, neskaidra redze,
svara zudums, lēni dzīstošas brūces uz kājām un pēdām, sausa, niezoša āda, kā
arī biežas sēnīšu infekcijas.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem
pieaugušajam pievienotais cukurs dienā nedrīkst pārsniegt 25 g, jeb aptuveni
sešas tējkarotes. Turklāt jāpievērš uzmanība arī slēptajiem cukuriem, kas
atrodas teju visos produktos, piemēram, kečupos, garšvielās, pārslās, jogurtos,
maizēs un pat gaļas izstrādājumos.

<h2>Kā veselīgi samazināt cukura daudzumu un nezaudēt dzīves
saldo garšu?</h2>

Cilvēka ķermenis nevar iztikt bez glikozes, tomēr svarīgi ir
izvēlēties “labos” cukurus un samazināt pārtiku ar pievienoto, jeb tā saucamo
“slikto” cukuru. Ieteikumos, kā to izdarīt veselīgi, dalās klīniskā farmaceite
Ksenija Lukjanova:

Sāc ar mazām izmaiņām: cukura patēriņu vislabāk samazināt,
pakāpeniski mainot ikdienas paradumus. Bieži to pievienojam tikai ieraduma pēc
– kafijā, tējā vai pēc ēšanas tiecamies pēc kāda salduma. Saldo dzērienu
aizvieto ar ūdeni vai zāļu tēju, desertu – ar augļiem, un ievēro regulāras,
sabalansētas ēdienreizes, lai mazinātu vēlmi pēc našķiem.

Izvērtē produkta sastāvu: ir būtiski lasīt produktu etiķetes
un izvairīties no produktiem, kur pirmajās sastāvdaļu rindās ir cukurs, glikoze
vai sīrupi. Jāpievērš uzmanība arī ogļhidrātu saturam un tam, cik no tiem ir
tīri cukuri, jo arī produkti ar uzrakstiem “bez cukura”, “bez taukiem” vai
“diētisks” var maldināt – sastāvā cukurs var būt citā formā.

Izmanto garšvielas, kas mazina kāri pēc saldumiem: dabīgās
garšvielas, kā kanēlis, vaniļa, ingvers, žeņšeņs un krustnagliņas, ne tikai
mazina ēstgribu, bet var piešķirt saldumu un aromātu ēdieniem bez pievienotā
cukura. Papildus, piemēram, kanēlis var veicināt glikozes līmeņa stabilitāti
pēc ēdienreizēm.

Iekļauj ikdienā regulāras fiziskās aktivitātes: tās veicina
glikozes metabolismu un uzlabo asinsriti, kā arī palīdz kontrolēt svaru.

Papildini uzturu ar svarīgām uzturvielām: papildus
sabalansētam uzturam var iekļaut uztura bagātinātājus, kas palīdz uzturēt
normālu enerģijas vielmaiņu un organisma līdzsvaru. Hroms palīdz uzturēt
normālu glikozes līmeni asinīs, B6 vitamīns palīdz nodrošināt olbaltumvielu un
glikogēna normālu vielmaiņu, savukārt tiamīns veicina normālu nervu sistēmas
darbību. Cinks palīdz nodrošināt normālu ogļhidrātu un makroelementu vielmaiņu.
Uztura bagātinātāju lietošana ieteicama pēc konsultācijas ar farmaceitu vai ārstu,
īpaši, ja ir veselības problēmas vai tiek lietotas citas zāles.

Veselīgs uzturs

Veselības aprūpe

Diēta 

Veselība 

Pēdējos gados 2. tipa cukura diabēts kļuvis par vienu no izteiktākajām slimībām, kuras attīstībā būtisku lomu spēlē neveselīga dzīvesveida faktori – 2024. gadā Latvijā reģistrēti vairāk nekā septiņi tūkstoši jaunu...

Vai pastāv "labais" un "sliktais" cukurs?

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...