Saglabājoties esošajām demogrāfiskajām tendencēm, paredzams, ka 2050. gadā summa, ko valsts senioriem varēs izmaksāt no pensiju 1. līmeņa, sastādīs tikai aptuveni 25% no cilvēka saņemtās pēdējās darba algas, kas absolūti nav pietiekami, lai nodrošinātu finansiāli stabilas vecumdienas. Tāpēc ir svarīgi pašiem veidot papildu uzkrājumus, jo pensija vistiešākajā mērā būs atkarīga no tā, cik cilvēks savā dzīves laikā ir strādājis, samaksājis sociālajā nodoklī un svarīgi - ko arī pats uzkrājis vecumdienām. Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš skaidro, kā darba dzīves laikā parūpēties par maksimāli lielāku uzkrājumu.<h2>Sociālās apdrošināšanas iemaksas un to nozīme nākotnes pensijai</h2>Pirms sākt domāt par papildu uzkrājumiem, svarīgi ir nodrošināt stabilu pamatu - oficiālus ienākumus un regulāru sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu. Tieši no šīm iemaksām veidojas pensiju 1. līmenis, kas nākotnē veidos daļu no vecumdienu ienākumiem. Sākot strādāt, ir svarīgi pārliecināties, ka darba devējs atbilstoši likumam veic nodokļu iemaksas. Tas nodrošinās, ka uzkrājas gan sociālo iemaksu apjoms, gan darba stāžs, kas vēlāk ietekmēs valsts pensijas lielumu.Savukārt, ja cilvēks ir pašnodarbinātais, tad pensijas apdrošināšanas grozs ir atkarīgs no nodokļu režīma, kādu pašnodarbinātais ir izvēlējies. Maksājot vispārējo likmi 31,07%, tiek ietverta personas pensijas, maternitātes, paternitātes, slimības, invaliditātes, vecāku un veselības apdrošināšana. Ja pašnodarbinātā deklarētie ienākumi ir zemāki par noteikto minimālo slieksni - 2220 eiro ceturksnī - tiek aprēķinātas minimālās obligātās iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai. Tas nozīmē, ka pašnodarbinātajam jāmaksā vismaz šīs minimālās iemaksas, lai nodrošinātu savas pensijas tiesības nākotnē. Iemaksu veikšanas laikā tiek veidots arī darba stāžs.<h2>Kā sākt veidot papildu uzkrājumus</h2>Viens no vienkāršākajiem un pieejamākajiem veidiem, kā veidot papildu uzkrājumus pensijai, ir iemaksas pensiju 3. līmenī. Lai gan izteikts vairākums Latvijas iedzīvotāju - 77% - pensijas kapitālu uzkrāj galvenokārt pensiju 2. līmenī, 35% iedzīvotāju izmanto arī pensiju 3. līmeni, liecina Luminor bankas aptaujas dati.* Ieteicams šim uzkrājumam iespēju robežās novirzīt apmēram 10% no ikmēneša ienākumiem.Lai uzkrājums būtu finansiāli izdevīgs, būtiski ir izvēlēties savam vecumam atbilstošu pensiju plānu. Jo vairāk laika atlicis līdz pensijas vecumam, jo lielāku risku var atļauties uzņemties, izvēloties attiecīgu ieguldījumu stratēģiju. Ilgtermiņā riskantāki plāni nereti nodrošina augstāku peļņu nekā konservatīvie, tāpēc, uzsākot uzkrāšanu jaunībā, šo iespēju vērts izmantot.Nereti cilvēki aizbildinās ar to, ka līdz pensijas vecumam vēl tālu, taču patiesībā uzkrājumu veidot nekad nav par agru. Jo agrāk tiek sākts, jo vairāk iespējams nopelnīt laika gaitā. Piemēram, ja persona sāk veikt iemaksas jau 25 gadu vecumā, katru mēnesi ieguldot 50 eiro, līdz pensijas vecumam iespējams uzkrāt pat vairāk nekā 165 tūkstošus eiro.** Tas ir nozīmīgs kapitāls, kas vecumdienās var nodrošināt būtisku finansiālu atbalstu un dzīves kvalitāti.<h2>Dažādo savu nākotnes kapitālu</h2>Lai nodrošinātu finansiālu stabilitāti vecumdienās, nozīmīgu lomu spēlē ne tikai pensiju sistēmā veidotie uzkrājumi, bet arī citi dzīves laikā veiktie ieguldījumi. Lai gan iemaksas pensiju 3. līmenī ir plaši izmantots un efektīvs uzkrājuma veidošanas rīks, ieteicams neaprobežoties tikai ar to. Pozitīvi vērtējams, ja uzkrājumi tiek dažādoti, izvēloties arī citus ieguldījumu veidus, piemēram, finanšu tirgus instrumentus - akcijas, obligācijas, ieguldījumus nekustamajā īpašumā.Svarīgi jau laikus attīstīt uzkrāšanas paradumu un finansiālo disciplīnu, kas ilgtermiņā sniedz būtiskus ieguvumus. Vienkāršs un efektīvs veids, kā to darīt - izmantot arī nelielas iespējas uzkrājuma papildināšanai. Piemēram, ikgadējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu var nevis iztērēt ikdienas vajadzībām, bet ieguldīt atpakaļ pensiju 3. līmenī, tādējādi palielinot uzkrājumu un nodrošinot sev lielāku finansiālo drošību nākotnē.*Luminor bankas aptauja Baltijas valstīs veikta 2025. gada jūnijā sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, kopumā aptaujājot 3001 respondentu vecumā no 18 līdz 65 gadiem.** Aprēķinā izmantots pieņēmums, ka pensiju plāna ienesīgums ir 8% gadā.

Pensija

Pensionāri 

Sabiedrība

Saglabājoties esošajām demogrāfiskajām tendencēm, paredzams, ka 2050. gadā summa, ko valsts senioriem varēs izmaksāt no pensiju 1. līmeņa, sastādīs tikai aptuveni 25% no cilvēka saņemtās pēdējās darba algas, kas absolūti...

Vai var paļauties uz pensiju un vai obligāti jāveido papildus uzkrājumi?

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...