Saeima trešdien pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz valdībai noteikt skolēnu skaitu klašu grupās un skolu finansēšanas kārtību.

Grozījumi Izglītības likumā dos iespēju Ministru kabinetam (MK) sadarbībā ar sociālajiem partneriem un izglītības iestāžu dibinātājiem izstrādāt MK noteikumus un noteikt kritērijus izglītības pieejamībai. Valdība noteiks izglītības iestāžu, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, klašu grupu sadalījumu un skolēnu skaita kvantitatīvos rādītājus klašu grupās kā vienu no priekšnosacījumiem izglītības kvalitātei.

Izglītības likuma grozījumos noteiktais ir attiecināms uz pašvaldību, valsts augstskolu, citu juridisku personu un privātpersonu dibinātām vispārējās izglītības iestādēm, kā arī pašvaldību dibinātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno arī vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.

Likumprojekts paredz deleģējumu MK noteikt kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās izglītības iestādēs vispārējās izglītības programmu īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neatbilst MK noteiktajiem skolēnu skaita kvantitatīvajiem rādītājiem klašu grupās.

Likumprojekts paredz, ka pedagogu darba samaksu nenodrošinās no valsts budžeta līdzekļiem, ja pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās izglītības iestādēs skolēnu skaits attiecīgajā klašu grupā neatbildīs MK noteiktajiem skolēnu skaita kvantitatīvajiem rādītājiem. Šādā gadījumā pedagogu darba samaksu attiecīgajā klašu grupā nodrošina no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta līdzekļiem, bet valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā, ievērojot MK noteiktos kritērijus un kārtību.

Ja skolēnu skaits neatbildīs MK noteiktajiem skolēnu skaita kvantitatīvajiem rādītājiem klašu grupā, pašvaldībai būs jānodrošina pedagogu darba samaksa tās dibināto izglītības iestāžu attiecīgajā klašu grupā vismaz tādā pašā apmērā, kādā tā tiktu nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidro, ka, nodrošinot MK noteikumos noteikto skolēnu skaitu klašu grupā, izglītības iestāde var mērķtiecīgi plānot savus resursus, tajā skaitā veidot plašāku un daudzveidīgāku izglītības piedāvājumu, piemēram, radot izvēles iespējas skolēniem svešvalodu, padziļināto kursu izvēlē, tostarp STEM jomā.

IZM norāda, ka izglītības iestāžu dibinātāji, jo sevišķi pašvaldības, paļaujas uz principu, ka finansējums pedagogu darba samaksai no valsts sekos neatkarīgi no tā, vai izglītības tīkls konkrētajā pašvaldībā ir sakārtots, proti, vai izglītības iestāžu tīkls ir veidots no labas pārvaldības viedokļa - efektīvas cilvēkresursu, finanšu resursu un infrastruktūras plānošanas, kā arī vai tas nodrošina izglītības piedāvājuma daudzveidību.

IZM ieskatā esošais izglītības iestāžu tīkls veicina pedagogu slodžu sadrumstalotību, un pedagogu zemākās darba algas likmes celšana nenodrošina katram pedagogam jūtamu darba samaksas pieaugumu.

Lai nodrošinātu izglītības kvalitāti vidēji ļoti mazās klasēs un noturētu pedagogus šajās izglītības iestādēs, ir nepieciešams liels skaits pedagogu un attiecīgi daudz lielāks un vienlaikus sadrumstalotāks finansējums skolotāju līmenī.

Šī brīža izglītības iestāžu tīkla izmaksas ir augstas, un tās pieaug, samazinoties dzimstībai un apdzīvotās vietas urbanizācijai, secina IZM.