Saeimas lēmums par maksimāli pieļaujamo algu fonda pieaugumu
2,6% apmērā valsts un pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās samazina ne
vien algu palielināšanas iespējas, bet arī ierobežo jaunu darbinieku pieņemšanu
– tā valsts uzņēmumā “Augstsprieguma tīkls” (AST) pamato lēmumu prasīt izņēmumu
ierobežojošajai normai. Un AST nav vienīgais šāds nozarē strādājošais uzņēmums.
Tādēļ atbildīgās ministrijas plāno valdībai prasīt, lai enerģētikas jomā
strādājošajās kapitālsabiedrības darbiniekiem varētu maksāt vairāk, vēsta
Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Tas tādēļ, ka līdz ar februārī plānoto atslēgšanās no BRELL
elektrotīkla, kas Latviju savieno ar Krieviju un Baltkrieviju, un pilnīgu
iekļaušanos Eiropas tīklā, prasa vairāk darbaroku.

“Mums ir vajadzīgi papildu cilvēki dispečerdienestā, balansu
plānošanas dienestā, tie ir elektroinženieri un speciālisti, kas ir vajadzīgi
attiecīgi jaunajos tirgus apstākļos,” stāsta AST valdes priekšsēdētājs Rolands
Irklis.

Turklāt viņš norāda: “Papildu izaicinājumu mums rada tas, ka
mums ir diezgan slikta bāze, ja tā var teikt – tiem 2,6%. Tos rēķina pret
iepriekšējā gada faktu. Un pagājušajā gadā mums bija lielāka kadru mainība un
vairākas neizpildītas vakances.” 

Šī iemesla dēļ šogad algu budžets ir mazāks, nekā būtu tad,
ja jau pērn visas vakances būtu aizpildītas. Un no politiķu noteiktā
ierobežojuma izriet, ka ierobežotas ir ne vien algas palielināšanas iespējas,
bet arī jaunu darbinieku pieņemšana.

“Tas risks ir tāds, ka, ja mēs labāk aizpildīsim vakances
šogad, nerunājot par jaunām amata vietām, tad mēs jau faktiski to 2,6%
pieaugumu iztērējam uz labāku vakanču aizpildījumu,” skaidroja Irklis.

Šī iemesla dēļ uzņēmums grib izmantot Budžeta likumā
paredzēto iespēju – prasīt Ministru Kabinetam noteikt izņēmumu, lai atalgojuma
fondu palielinātu vairāk. Tas būtu jāprasa caur šajā gadījumā atbildīgo Klimata
un enerģētikas ministriju. “Sākumā jāiepazīstas ar tām detaļām detalizācijā,”
par to saka ministrs Kaspars Melnis (ZZS), norādot, ka izvērtējams un iespējamā
virzība uz valdību būs jau tuvākajā laikā.

<h3>Izņēmumam pieteikušies arī citi uzņēmumi</h3>

Tikmēr Ekonomikas ministrijā, kuras pārziņā ir citi
elektroenerģijas sektora uzņēmumi – “Latvenergo” ar to saistītajiem “Sadales
tīkliem”, attiecīgi dokumenti ierobežojuma pārskatīšanai jau esot sagatavoti un
ir saskaņošanā ministrijas iekšienē.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda: “Tie nav
tikai “Augstsprieguma tīkli”, tur ir virkne iesaistīto uzņēmumu, kas pakļaujas
zem šī uzdevuma, kuriem šī situācija tāda ir izveidojusies. Bet tas ir saistībā
ar mūsu energodrošības izaicinājumiem, kas tieši 2025. gadā sasniedz
kulmināciju.”

Ja valdība neļaus plašāku rīcības brīvību šiem uzņēmumiem,
tad citi risinājumi varētu būt sāpīgāki. “Tad būs no kaut kā jāatsakās. Tāpēc
arī ir tas, ka mēs, šis ir kā galējais solis tad, kad uzņēmums saviem spēkiem
vairs to nespēj izdarīt vai tas var ietekmēt 
uzņēmuma darbību. Visi šie plusi un mīnusi ir jāsaliek un valdībai ir
jāpieņem kopīgi lēmumi. Vai mēs esam
gatavi attiekties no tiem uzdevumiem, kurus esam šiem konkrētajiem uzņēmumiem
uzdevuši… nu, es stipri apšaubu,” sacīja Valainis. 

Ekonomikas ministrs turklāt pauž pārliecību, ka
elektroenerģijas sektora uzņēmumi būs tikai sākums un vēlāk šādu
kapitālsabiedrību būs vairāk. Un, kā noskaidroja “de facto”, arī citās valsts
un pašvaldību kapitālsabiedrībās sākusi gruzdēt neapmierinātība, īpaši tajās,
kas, kā uzsver pašas – ir pelnītājas, piemēram, “Latvijas Valsts mežos”: “(..) “Latvijas
Valsts mežu” ieskatā valsts iejaukšanās komercdarbībā ar ierobežojumiem, kas
pasliktina komersanta pozīciju darba tirgū, neveicina uzņēmuma attīstību, nesekmē
peļņas palielināšanu un rada papildus riskus.”

Bet arī nodokļu maksātāju dotētajos uzņēmumos pauž, ka 2,6%
ierobežojums konkurencē par darbiniekiem nāk par sliktu.

“Rīgas Satiksmē”, piemēram, norādīja: “Ar šādu ierobežojumu
darbinieki, kuriem ir potenciāls pāriet darbā pie citiem darba devējiem
privātajā sektorā, visdrīzāk to pēc kāda laika arī izdarīs, jo valdība ir
devusi skaidru signālu, ka, strādājot pie darba devēja, kas pieder valstij vai
pašvaldībai, viņa darba vērtība ir zemāka un nav nekāda ticība, ka kaut kādā
nākotnē atlīdzība tiks adekvāti palielināta.”

<h3>Finanšu ministrija uzskata, ka algas valsts sektorā kāpušas
pārāk strauji</h3>

Finanšu ministrijā gan uzstāj, ka algas publiskajā sektorā
līdz šim kāpušas strauji un bijusi vajadzība to piebremzēt. Tādēļ budžeta
diskusijās arī pieņemts lēmums par attiecīgo ierobežojumu gan valstij un
pašvaldībām piekritīgajās iestādēs, gan uzņēmumos.

“Publiskajam sektoram ekonomikā, nu, tas ir vienīgais
instruments, kur valdība var kaut kādā veidā iejaukties,” skaidroja finanšu
ministrs Arvils Ašeradens (JV), “un šobrīd publiskajā sektorā darba samaksa
pārsniedz privātā sektora darba samaksu. Nu īsti, teiksim tā, labi vadītās
ekonomikās tā nenotiek. Mēs esam aizgājuši garām, un šobrīd publiskajam
sektoram ir tomēr jāsaprot, ka nodokļus rada privātais sektors un publiskajam
sektoram nevajadzētu iet darba samaksā agresīvāk, nekā privātajam sektoram.”

Par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību pārvaldības politiku
atbildīgais Valsts kancelejas direktora vietnieks Pēteris Vilks atzīst, ka šāds
valdības rosinātais un Saeimas pieņemtais ierobežojums uzņēmumiem nav ierasta
prakse, un par to diskutēts jau to pieņemot.

“Un tāpēc arī ir šis instruments, kur kapitālsabiedrības var
pieteikt izņēmumu. Jo ir kapitālsabiedrības, kuras ir straujāk augošas nekā
citas, ir kapitālsabiedrības, kur ir 
liela daļa minimālās algas saņēmēju, jo minimālā alga pieauga krietni
straujāk, nekā 2,6%. Kapitālsabiedrības atrodas dažādās izaugsmes fāzēs,
kapitālsabiedrībām var nākt klāt jauni deleģētie uzdevumi, sekojoši tas ir
paredzēts, bet tad šiem uzņēmumiem caur kapitāldaļu turētājiem būs jāatnāk un
jāpasaka, ka būs lielāks kā 2,6%, bet tas būs tad jāpamato,” viņš skaidroja.

Par uzņēmumiem, kas ir vistuvāk izņēmuma lūgumam, atbildīgās
ministrijas pat neformāli vēl neesot informējušas valdību. Vienlaikus Valainis
uzsvēra, ka jautājuma virzīšana Ministru kabinetā esot tuvāko nedēļu jautājums.

Saeima

Algas

Politika

Bizness

Saeimas lēmums par maksimāli pieļaujamo algu fonda pieaugumu 2,6% apmērā valsts un pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās samazina ne vien algu palielināšanas iespējas, bet arī ierobežo jaunu darbinieku pieņemšanu – tā...

Valsts sektora algu pieauguma ierobežojums negatīvi ietekmē ne tikai esošos, bet arī potenciālos darbiniekus

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...