Viens no jaunās valdības deklarācijas punktiem ir apņemšanās
pabeigt žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju līdz šā gada beigām.
Faktiski tas sakrīt ar augusta beigās valdībā pieņemto lēmumu mobilizēt papildu
spēkus, lai lielāko daļu žoga pabeigtu vēl šogad, bet daļu, kā arī
infrastruktūras objektus – nākamā gada vidū. Šādi soļi tika sperti, jo robežas
izbūve iekavējusies, un, ja to nedarītu, tad process iestieptos vēl 2025. gadā,
ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Turklāt, no jauna pieaugot migrācijas riskiem, nolemts
mainīt prioritāri izbūvējamos objektus, darbu augšgalā paceļot žogu.

Kādā no gaisa uzņemtā kadrā uzskatāmi redzams, cik lielā
grupā Baltkrievijas pusē sapulcējušies cilvēki, lai nelegāli mēģinātu šķērsot
Latvijas robežu. Pēdējā laikā tās ne reti ir grupas ar piecdesmit un vairāk
cilvēkiem. Un ne visi tiek apturēti pie robežas – par to liecina arī spraigie
notikumi piektdien Aglonā, kur tika aizturēta grupa ar 21 latvijā nelegāli
ieceļojušu cilvēku, galvenokārt – no Indijas. 

Pēdējo divu nedēļu laikā mēģinājumi nelegāli šķērsot
Latvijas robežu strauji pieauguši – par to liecina arī Valsts robežsardzes dati
par atturēto personu skaitu, kas robežai nav tikušas pāri – līdz pat 256
cilvēkiem diennakts laikā. Uz robežas
fiksēti arī centieni izrakties pa žoga apakšu. 57 vietās žogs sabojāts, mēģinot
izlauzties tam cauri. Kāds izmantojis improvizētas kāpnes.

“Laiks, atslēgas punkts ir laiks. Proti - žogs jebkurā
gadījumā, ja tā ir ļoti liela grupa, pa vienam lienot cauri, tas prasa diezgan
lielu laiku, un, protams, tas dod mums iespēju reaģēt un pārkāpējus notvert
tuvā robežai attālumā,” uzsver Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Ja pērn visa gada laikā novērsti 5286 migrantu mēģinājumi
nelegāli šķērsot robežu. Tad šogad tādu bijis jau vairāk nekā astoņi tūkstoši.
Lai ar situāciju tiktu galā, piesaistīta armija, policija un kaimiņvalstu
robežsargi. Žoga visā robežas garumā vēl nav, tomēr tā tapšanai seko arī
hibrīdkara organizētāji. “Jā, viennozīmīgi pretējā puse seko situācijas
attīstībai arī no mūsu puses, arī infrastruktūras izbūves posmiem un vietām. Jo,
kas par to liecina, ir tie fakti, ka tomēr mēģinājumi izstumt personas uz mūsu
teritoriju, uz Latvijas teritoriju visbiežāk tiek konstatēti tajās vietās, kur
vēl nav izbūvēts pastāvīgais žogs,” saka 
Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks Raimonds
Kublickis.

Jaunais žogs uzstādīts dažādās vietās aptuveni 78 kilometru
kopgarumā, piebraucamie ceļi vietām ir, vietām vēl top. Robežsargi ar
nepacietību gaida, kad varēs sākt izmantot tuneli zem dzelzceļa, kas ļaus
šķērsot sliedes, nemetot pārdesmit kilometru līkumu. Šai vietā piebraucamie
ceļi vēl top. Bija plānots, ka tie būs gatavi šovasar, taču termiņi pārcelti. 

Pie žoga uz Baltkrievijas robežas Latvija mēģina tikt jau
vairāk nekā sešu gadu garumā. Tāpat procesu apvija vairāki skandāli, lai tiktu
pie pagaidu žoga brīdī, kad jau pāri robežai gāzās migrantu plūsma. Un tikpat
grūti gāja ar mēģinājumiem tikt pie īstā žoga. Iesākto darbu apturēja pēc
Valsts kontroles kritiska ziņojuma. Iekšējās drošības birojs ierosināja arī
krimināllietas, no kurām daļa izbeigtas. Tagad, jau kopš aizvadītās vasaras
process notiek, bet arī tas nenotiek tik ātri kā varbūt gribētos.

Par to, ka darbi, iespējams, neiet pārāk raiti, liecināja
neparasts <a target="_blank" href="https://www.facebook.com/vnilv/posts/pfbid02phiZKLA2RdYazn6fPbs7dfwbDnyfNicidtg3wYZXcomCNHJXpB4QL2M1yGAtkLS9l">sludinājums</a>
šovasar. Pasūtītājs - “Valsts nekustamie īpašumi”, meklēja būvfirmas, kas
varētu kļūt par apakšuzņēmējiem pagājušajā gadā par aptuveni 92 miljoniem eiro
nolīgtajam ģenerāluzņēmējam “Citrus Solutions”. 


“Iezīmējas noteiktas problēmas jeb izaicinājumi - kā jebkurā
citā būvniecības projektā, arī šis projekts nav unikāls un “Citrus Solutions”
ir problemātiski piesaistīt apakšuzņēmējus (..)<a target="_blank" >
Apzinoties projekta nozīmīgumu, arī riskus valsts aizsardzībai, mūsu pienākums
ir domāt radoši, </a>ko tad mēs maksimāli vēl varam izdarīt, kā varam palīdzēt,
un šis ir iekšējais uzņēmuma lēmums, kādā veidā mēs redzam, ko tad mēs varam
darīt, kā iesaistīt vietējās pašvaldības un kā varam uzrunāt varbūt papildus
uzņēmējus, ko Citrus nav spējis vai nav varējis kaut kādu apstākļu dēļ
mobilizēt,” saka “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs
Griškevičs.

Uz “Valsts nekustamo īpašumu” aicinājumu atsaukušies 30
būvuzņēmumi un informācija par tiem nodota “Citrus Solutions”. Pārrunas
notikušas ar trešdaļu no tiem, līdz līguma slēgšanai varētu tikt viens vai
divi, saka “Citrus Solutions” valdes
priekšsēdētājs Kārlis Kostjukovs. Par grūtībām piesaistīt darbu veicējus viņš
nerunā, bet sludinājumu vairākkārt nosauc par apsveicamu pasūtītāja iniciatīvu.
Un arīdzan uzsver, ka tagad strādnieku netrūkstot. 

Tomēr šai pavasarī, kad pilnā sparā bija atsākusies būvdarbu
sezona, no objekta aizgāja apakšuzņēmums no Lietuvas, kas žogu būvējis arī mūsu
kaimiņiem. “Jā, viņi bija rēķinājušies, ka darba fronte viņiem būs ātrāk, līdz
ar to tad, kad mēs nonācām pavasarī, viņi vairs nevarēja nodrošināt
nepieciešamo strādnieku kapacitāti, kas mums bija nepieciešama konkrēti šim
projektam (..) Viņi pabeidza darbus sausajās zonās. Par purva zonām mēs
vienojāmies, ka viņi neturpina, jo mēs redzējām, ka tie darbi neiet uz priekšu.
Tad mēs piesaistījām citus apakšuzņēmējus, kas šobrīd ļoti veiksmīgi darbus
pilda un mēs pabeigsim visus šos te purva zonas līdz šī gada beigām,” saka SIA
“Citrus Solutions” valdes priekšsēdētājs Kārlis Kostjukovs. 

Ar apakšuzņēmēju no Lietuvas vēl tiek diskutēts par
atsevišķu darbu kvalitāti. Tikmēr vairāki pakalpojumu sniedzēji Latgalē – viesu
nami, ēdinātāji un citi, meklē palīdzību gan pie pasūtītāja, gan
ģenerāluzņēmēja, jo pie viņiem izmitināti lietuviešu firmas nolīgtie
strādnieki, bet par pakalpojumu tā nav samaksājusi. Un tie ir vairāki desmiti
tūkstoši eiro.

<a target="_blank" >“Mēs arī par šo esam informēti, </a>tādēļ
mēs mūsu ģenerāluzņēmējam “Citrus Solution” esam lūguši izskatīt šo detalizēti,
lai šie norēķini ar viņu apakšuzņēmējiem tiktu veikti. Juridiski mums nav instrumentu, kādā veidā
mēs varam iesaistīties norēķinos, ja tur nebija līguma vai ka kāds no apakšuzņēmēju
apakšuzņēmējiem nav samaksājis. Bet tas, ko mēs varam un kur mums ir
līgumsaistības ar “Citrus Solution”, tad to mēs arī esam izrunājuši,
akcentējuši, un tur arī sagaidām aktīvu rīcību no viņu puses,” saka Griškevičs 

“Mēs šo informāciju zinām, mums arī šī informācija nonāca
caur pasūtītāju. Mēs šobrīd diskutējam par defektu novēršanu arī. Lūdzam šīm
apakšuzņēmējiem norēķināties ar šīm te viesu mājām. Bet līgumiski tā bija viņu
vienošanās ar šīm viesu mājām. No savas puses varam tikai viņus mudināt
norēķināties ar šīm te viesu mājām,” norāda Kārlis Kostjukovs.

Pērn, kad slēdza līgumu ar “Citrus Solutions”, bija
paredzēts, ka visu žogu un tam pieguļošos ceļus, laipas un pontonus uzbūvēs
līdz 2024. gada vidum. Darbu sākšana pērn aizkavējās par trim mēnešiem -
saistībā ar zemju atsavināšanu un nepieciešamo mežu izciršanu. Tad uznākusi
ziema un izrādījies arī, ka jālabo kļūdaina topogrāfija. Rezultātā kā
prognozētais būvdarbu gala termiņš parādījies jau 2025.gada vidus.

Renārs Griškevičs saka: “Tas, ko izdarījām mēs - apzinoties
riskus uz robežas, Latvijas valstij izstrādājām mobilizācijas plānu ar “Citrus
Solutions”, kas arī tika akceptēts un mobilizēja tehniku un arī darbiniekus,
tad jaunais plāns ir pabeigt žoga izbūvi uz sauszemes līdz šā gada beigām un
attiecīgi pie publiskajiem ūdeņiem pabeigt žogu nākošgad līdz jūlija beigām.”

Būvuzņēmējs sola, ka šoreiz ziema nebūs traucēklis darbiem.
“Plāns ir, ka mēs pavasarī tiekam klāt šiem te posmiem, būvēt un pabeidzam
darbus līdz vasaras vidum. Tur es neredzu nekādas problēmas. Mēs esam mobilizējuši
ļoti lielu cilvēku skaitu,” saka Kārlis Kostjukovs.

Nu jau bijušais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis uzskata,
ka šobrīd robežas izbūvi vairs nekas nevar traucēt: “Šobrīd visi šķēršļi ir
noņemti. Visi mehānismi, kādi valstij ir iespējami, šobrīd ir iedarbināti,
tāpēc nekādu traucējošo faktoru nav, ja neskaita jautājumu, kāpēc nebija vakar,
kāpēc šodien, kāpēc nav jau rīt.” 

Valstij šī mobilizācija papildus izmaksās aptuveni trīs
miljonus eiro.

Baltkrievija

Politika

Iekšlietu ministrija

Valsts robežsardze

Sabiedrība

Viens no jaunās valdības deklarācijas punktiem ir apņemšanās pabeigt žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju līdz šā gada beigām. Faktiski tas sakrīt ar augusta beigās valdībā pieņemto lēmumu mobilizēt papildu...

Žoga būvēšana uz robežas ar Baltkrieviju ieilgst; tempu kāpināšana izmaksās ap 3 miljoniem

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...