You are using an old version of browser and some interface won't work. We recommend you to update your browser!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Atkarība: vai 10 kausi ir par daudz?

Alus, attēls no Unsplash.com

Alus, attēls no Unsplash.com

Tūlīt jau visi svinēsim Līgo un Jāņus – vienus no mūsu tautas tradīcijām bagātākos svētkus, kuri nav iedomājami bez ugunskura kuršanas, vainagu pīšanas, tautasdziesmu dziedāšanas, papardes ziedu meklēšanas, Jāņu siera siešanas un, tostarp arī alus kausa likšanas pie lūpām. Lai arī putojoša alus kausa pacelšana jau izsenis ir neatņemama Līgo svētku tradīcija, alum simbolizējot ražu un saimnieka darba sparu, apstrādājot laukus, iesējot labību un novācot ražu, alus ir un paliek alkoholisks dzēriens. Tā pārmērīga lietošana, kā jebkura cita alkoholiska dzēriena lietošana, var izraisīt nopietnu atkarību. Turklāt, alkohola lietošana neaprobežojas tikai ar svētkiem – diemžēl ļoti daudziem tā ir ikdiena. Kopā ar diennakts narkoloģiskās klīnikas “Lasa Med” speciālistiem skaidrosim, kad ir pamats bažām par atkarību.

Iedomāsimies situāciju ģimenē, kurā vīrs katru nedēļu izdzer līdz desmit alus kausiem. Kamēr pašam vīram ar šo faktu nav nekādu problēmu, tikmēr viņa sieva par to ļoti uztraucas. Sieva pārdzīvo, kā par vīra veselību, tā par kopīgo ģimenes dzīves laimi. Jāņem vērā, ka alkohola lietošana atstāj sekas ne tikai uz pašu lietotāju, bet arī uz viņa tuvākajiem cilvēkiem, negatīvā ziņā ietekmējot visu iesaistīto cilvēku dzīves. Ko sievai darīt šādā gadījumā? Vai ir pamats bažām par atkarību no alkohola?

Kā skaidro medicīnas centra “Lasa Med” speciālisti, visa sākums meklējams epizodiskā iedzeršanā. Alkohols ir tik viltīga slimība, ka pārmērīga alkohola lietošana sākas no mērenības. Neskatoties uz to, ka iedzerts tiek tikai pa svētkiem, ne biežāk kā reizi mēnesī, konkrēta iemesla dēļ un kopumā tieksme pēc alkohola nav novērojama, jau šajā – epizodiskas dzeršanas stadijā – cilvēka organisms pakāpeniski pierod pie alkohola, un ar laiku tieksme pēc tā tikai aug lielumā. Tālāk seko jau sistemātiska iedzeršana. Atkarība no alkohola jeb alkoholisms progresē tieši spirtoto dzērienu sistemātiski pārliekas lietošanas rezultātā.

Ko nozīmē sistemātiska dzeršana?

Narkologi uzsver, ka ja alkohols tiek lietots ne retāk kā divas reizes nedēļā, bet vēlāk jau katru dienu, tā ir sistemātiska dzeršana. Arī desmit alus kausi nedēļā ir sistemātiska dzeršana, kuru nevar atstāt bez ievērības. Tāpēc svarīgi zināt, kādas pazīmes raksturīgas atkarībai no alkohola. Speciālisti izdala trīs alkoholisma stadijas:

  • alkoholisma sākums jeb pirmā stadija;
  • otrā, izvērstā alkoholisma stadija;
  • alkoholisma sākuma trešā stadija.

Alkoholisma sākumam jeb pirmajai stadijai raksturīgi, ka veidojas tādas pazīmes kā:

  • Tolerances pieaugums. Sadzīviska iedzeršana pāriet alkoholismā un zūd vemšana kā aizsargmehānisms. Spirtoto dzērienu panesamības pieaugums.
  • Psihiskā atkarība – patoloģiska tieksme pēc alkohola. Cilvēks nespēj pārvarēt uzmācīgo ideju par iedzeršanu un no tās viņu neattur nekas – nedz naudas trūkums, nedz risks zaudēt darbu, nedz attiecību pasliktināšanās ar tuviniekiem. Dzeršana kļūst par svarīgāko dzīvē, un cilvēks vairs nevēlas pretoties tieksmei pēc alkohola un, pat gribēdams, to nevarētu izdarīt bez ārsta palīdzības.
  • Kontroles pār izdzertā alkohola daudzumu trūkums. Pēc pirmās spirtotā dzēriena glāzītes palielinās vēlēšanās turpināt – un tā līdz stipra reibuma stadijai. Tas nozīmē, ka cilvēks zaudē spēju dzert “mēreni.”
  • Mainās reibuma veids. Cilvēks neatceras, ar ko un kā beidzās viņa iedzeršana – rodas reibuma noslēguma aizmiršana. Alkohola toksiskā deva (0,5 l un vairāk) nereti izprovocē dusmas, agresiju, kauslīgumu, bet pēc atskurbšanas cilvēks neko neatceras un netic, ka ir varējis uzvesties tā, kā to atstāsta citi.

Otrajā atkarības stadijā jau esošajām pazīmēm pievienojas jaunas:

  • Alkohola abstinences sindroms – nepieciešamība “salāpīt paģiras”, lai uzlabotu fizisko un psihisko stāvokli. Ja sākumā nepieciešamība “salāpīt paģiras” rodas tikai pēc ļoti lielas spirtoto dzērienu devas, tad ar laiku jau 200-300 ml dzēriena pietiek, lai cilvēkam izraisītu “lomkas”. Sākotnēji paģirām raksturīgas galvassāpes, vemšana, vispārējs vājums, roku un ķermeņa trīcēšana, sirds pārsitieni, taču vēlāk pievienojas arī psihiskie traucējumi: bezmiegs, trauksmainība, depresija, histērija, pēkšņi dusmu uzliesmojumi.
  • Alkoholisko dzērienu pārliekas lietošanas ierastā režīma veidošanās: pastāvīgā, intermitējoša dzeršana, “plosts”. Pastāvīgais režīms nozīmē iedzeršanu no dienas dienā nedēļām un mēnešiem, piemēram, katru dienu pēc darba. Ja arī gadās pārtraukumi, tie ir piespiedu un īsi, pēc tam cilvēks atkal atgriežas pie ierastās alkohola devas. Intermitējošās dzeršanas režīmam ir savs cikliskums: pēc ilgstošas pastāvīgas dzeršanas uznāk stiprākas tieksmes periods, tad var būt īss pārtraukums organisma novājinātības dēļ, pēc kura atkal seko salīdzinoši mērenas dzeršanas posms. Bet ar “plosta” režīmu saprotama alkoholisko dzērienu lietošana vairākas dienas un pat nedēļas pēc kārtas, turklāt novērojama tieksme izdzert pēc iespējas vairāk. Pēc tam seko “apgaismības” periods, kurš ilgst no nedēļas līdz mēnesim.
  • Personības degradācija. Pārlieku lielā alkohola lietošana negatīvi ietekmē cilvēka personību. Cilvēks nepievērš uzmanību iepriekšējām interesēm un vaļaspriekiem, zaudē interesi par dzīves notikumiem un apkārtējiem cilvēkiem. Personības degradācija būtiski ietekmē uzvedību, garastāvokli, pavājina intelektu, atmiņu, uzmanību, spēju uztvert informāciju.

Kas attiecas uz alkoholisma sākuma trešo stadiju, tad šajā stadijā tiek novērota spilgti izteiktas organisma novājināšanās pazīmes. Izturība pret spirtotajiem dzērieniem strauji samazinās, noreibšanai pietiek ar pavisam nelielu alkohola daudzumu. Psihes traucējumu rezultātā var attīstīties psihozes, kuru vidū visizplatītākā ir alkohola delīrijs – traucēta apziņa, kā rezultātā, atkarīgajam rādās šausmīgas redzes un dzirdes halucinācijas. Patstāvīga pārlieka alkohola lietošana rada smagus nervu sistēmas un iekšējo orgānu bojājumus.

Būtiski apzināties, ka uz pārmērīgu alkohola lietošanu un atkarību no tā, var pamudināt ļoti daudzi faktori – kā ārēji, tā iekšēji. Tāpat alkoholisms saistīts ar ģenētiku. Taču eksperti norāda, ka atkarība veidojas ilgu gadu laikā un tieksme pēc grādīgajiem dzērieniem attīstās gandrīz nemanāmi. Sieva var gadiem nenojaust par vīra problēmu, tās smagumu apjaušot vien brīdī, kad alkoholisms pārvēršas stipri psihofizioloģiskā atkarībā.

Bet ko darīt sievai, kura satraucas par vīru, kurš nedēļā izdzer desmit alus kausus? “Lasa Med” klīnikas pārstāvji aicina tuviniekus nepalik malā un palīdzēt spert pirmo soli laicīgi, ja ir novērotas alkoholismam raksturīgās pazīmes un slimīga tieksme pēc dzeršanas. Kā norāda pieredzējuši narkologi, cilvēks, kurš pārmērīgi dzer, parasti neuzskata sevi par atkarīgu. Tieši tuvinieku rokās ir spēt pārliecināt doties pie ārsta, bet tas jādara pārdomāti. Ikviens ir aicināts konsultēties par iedarbīgākajām metodēm ar centra speciālistiem, kuri labprāt palīdzēs un dalīsies savās zināšanās. Tāpat speciālisti silti iesaka nepaļauties uz paša atkarīgā solījumiem atmest dzeršanu vai uz tautas līdzekļiem, bet vērsties pēc palīdzības pie profesionāļiem. Ārsts narkologs var palīdzēt cīņā ar atkarību un atgriezt cilvēku pilnvērtīgā dzīvē.

Alus, attēls no Unsplash.com

Alus, attēls no Unsplash.com

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Similar news

Loading...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas