Obligātā elektrovelosipēdu reģistrācija sniegtu iespēju identificēt šos transportlīdzekļus un īpašniekus, tādējādi sekmējot negadījumu izmeklēšanu, zādzību novēršanu un atbildības noteikšanu, ceturtdien sanāksmē par Satiksmes ministrijas (SM) virzītajiem grozījumiem likumdošanā sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.

Viņš uzsvēra, ka CSDD arvien vairāk saņem sūdzības par to, ka pa gājēju ietvēm brauc dažādu mikromobilitātes rīku lietotāji, apdraudot gājējus.

Tādējādi reģistrācijas uzdevums būtu nevis ierobežot elektrovelosipēdus, bet noteikt skaidru šo transportlīdzekļu izmantošanu ceļu satiksmē un sniegt iespēju uzraugošām institūcijām pašgājējvelosipēdus un mopēdus nošķirt no elektroskrejriteņiem, informēja Aksenoks.

Tāpat valsts reģistrācijas uzlīmes piešķiršana nodrošinās vizuālu kontroli policijai un pašvaldību uzraudzības institūcijām, neradot pārmērīgu administratīvo slogu īpašniekiem.

Vienlaikus satiksmes ministrs Atis Švinka (P) uzsvēra, ka uz gājēju ietvēm galvenajam ir jābūt gājējam, tādējādi ir jānosaka, kas var atrasties uz ietves un ar kādu ātrumu pārvietoties. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka paredzētā reģistrācija būtu ātra un vienkārša.

Aksenoks informēja, ka elektrovelosipēds ir velosipēds, kas papildus aprīkots ar elektromotoru, kura jauda ir līdz 250 vatiem, kā arī tas atslēdzas, sasniedzot 25 kilometrus stundā (km/h). "Tāpat ir vēl jaudīgāki velosipēdi - pašgājējvelosipēdi, kuru jauda var sasniegt līdz 1000 vatu, kā arī tie atslēdzas, sasniedzot 25 km/h. Tādēļ arī šiem velosipēdiem ir paredzēta obligāta reģistrācija, kā arī tiem papildus būtu nepieciešama transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana," informēja Aksenoks.

CSDD vadītājs uzsvēra, ka ir vairākas velosipēdu kategorijas, un problēma ir tās atšķirt, tāpēc ir plānota reģistrācija. "Gadījumā, ja tiks noteikts, ka pa ietvi nevarēs braukt pašgājējvelosipēdi, tad nebūs iespējams to izkontrolēt, jo īpašnieks varēs pateikt, ka tas ir parasts velosipēds," viņš salīdzināja.

Plānots, ka reģistrācijas laikā būs iespējams pārbaudīt elektrovelosipēdu dokumentus un jaudu. Īpašniekiem būtu jāatsūta elektrovelosipēdu bildes noteiktos leņķos, dokumentus un identifikācijas numuru, savukārt CSDD informāciju pārbaudītu un tad nosūtītu uzlīmi pa pastu, pakomātu vai to varētu saņemt klātienē.

Komentējot, kādēļ Latvijā ir jāievieš šādas prasības, ja tās nav noteiktas citur Eiropā, Aksenoks skaidroja, ka Eiropā tiek izstrādāts regulējums par mikromobilitāti, jo tā ir problēma visā pasaulē. Savukārt Švinka piebilda, ka šo jautājumu var skatīt divējādi - vai tas ir papildu slogs, vai tā ir iespēja pastiprināt aizsardzību un drošību.

Apvienības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvji sanāksmes beigās rekomendēja pārdomāt piedāvātās izmaiņas, vai tās tiešām uzlabos situāciju.

Jau ziņots, ka "Pilsēta cilvēkiem" iestājas pret SM ierosinājumu Latvijā ieviest e-velosipēdu obligātu reģistrāciju, aģentūru LETA informēja biedrības valdes loceklis Brunis Ķibilds.

Pēc apvienības paustā, ministrija izstrādājusi grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz obligātu visu elektrovelosipēdu reģistrāciju.

Biedrība uzskata, ka tas būtu nepareizs solis, kas neatbilst Eiropas Savienības (ES) praksei un varot kaitēt elektromikromobilitātes attīstībai Latvijā. Organizācija klāsta, ka saskaņā ar ES regulu standarta elektrovelosipēdi ar motora jaudu līdz 250 vatiem un ātruma ierobežojumu līdz 25 kilometriem stundā tiekot pielīdzināti parastiem velosipēdiem, tādējādi nav nepieciešama to reģistrācija, apdrošināšana vai vadītāja apliecība.

Latvija būtu vienīgā ES dalībvalsts, kas pieņemtu tik radikālu un pretrunīgu regulējumu, iebildumus pauž "Pilsēta cilvēkiem". Tas radīšot nopietnas problēmas uzņēmējdarbībai, tūrismam un pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesībām. Biedrības ieskatā obligāta šo divriteņu reģistrācija radīšot nevajadzīgu birokrātisku slogu gan pilsoņiem, gan valsts institūcijām.