Kad debesis rūc un uguņi sprakšķ: kā palīdzēt savam mīlulim nebaidīties no trokšņiem

Lai gan pēdējos gados arvien vairāk pašvaldību atsakās no svētku uguņošanas un priekšroku dod videi un dzīvniekiem draudzīgākām alternatīvām, uguņošanas entuziasti joprojām atrod veidu, kā iedegt debesis pašu spēkiem. Un, kamēr vairumam krāsainās uguntiņas sagādā lielu prieku, to pavadošais troksnis, līdzīgi kā pērkondārdi, rada ne mazums stresa mūsu četrkājainajiem draugiem. Kāpēc dzīvnieki tik ļoti baidās no trokšņiem, kā pamanīt, ka mīlulis izjūt bailes, un kā palīdzēt pārciest uguņošanas un pērkona radīto troksni, skaidro klīnikas “Kavet” zoopsiholoģijas speciālisti.

Kā pēkšņs un skaļš troksis ietekmē mājdzīvnieku veselību?

Uguņošana, pērkons un cits pēkšņs un skaļš troksnis rada lielu stresu suņiem, kaķiem un citiem mājdzīvniekiem. Šajos brīžos dzīvnieki nereti kļūst nemierīgi, slēpjas un var pat piedzīvot panikas lēkmi. Īpaši jutīgi uz troksni ir mazie dzīvnieki, piemēram, truši. Viņu nervu sistēma ir ļoti trausla, un, kā liecina klīnikas ārstu pieredze, daži trušu saimnieki pat rūpīgi plāno, lai mazuļu dzimšana nesakristu ar svētku uguņošanas laiku (18. novembri vai Jauno gadu), un salūta troksnis neradītu draudus trušu mātēm un jaundzimušajiem.

Zoopsihologs skaidro, kāpēc dzīvnieki baidās no trokšņiem?

Bailēm ir vairāki iemesli. Pirmkārt, tās sakņojas dabiskajos instinktos, kas signalizē par iespējamām briesmām. Otrkārt, dzīvnieku dzirde ir ievērojami jutīgāka nekā cilvēkiem, jo viņu ausis uztver daudz plašāku frekvenču diapazonu, tāpēc skaņas, kas mums šķiet mērenas, dzīvniekiem var būt pārāk skaļas vai pat izraisīt sāpes. Treškārt, bailes nereti saistītas ar negatīvu pieredzi, ko izraisījis skaļš vai pēkšņs troksnis. Visbeidzot, jāņem vērā arī iedzimtība, proti, dažas dzīvnieku sugas un suņu šķirnes vienkārši ir jutīgākas pret skaņām un reaģē uz tām daudz spēcīgāk nekā citas.

Kā atpazīt bailes?

Dzīvnieki bailes var izpaust dažādos veidos. Suņi var trīcēt, elsot, skrāpēt durvis vai logus, nemitīgi meklēt vietu vai atteikties no ēdiena. Kaķi baiļu brīžos parasti paslēpjas, uzmet kūkumu, kļūst tramīgi, var šņākt, skriet pa māju vai izvairīties no cilvēkiem. Šādas uzvedības pārmaiņas liecina par stresu vai trauksmi, un tās nevajadzētu ignorēt, jo dzīvnieks šādā stāvoklī jūtas apdraudēts.

Ko darīt pirms trokšņu situācijas?

Dzīvnieka emocionālā labklājība ir tikpat svarīga kā fiziskā veselība. Tāpēc ieteicams ar mīluli sākt strādāt jau laikus. Viens no efektīvākajiem veidiem ir pakāpeniska pieradināšana pie trokšņiem, izmantojot skaņu ierakstu treniņus ar pozitīvu pastiprinājumu. Tas nozīmē, ka dzīvniekam drošā vidē tiek atskaņoti ieraksti ar skaņām, no kurām dzīvnieki baidās. Sākumā ierakstu atskaņo klusi, un, kad mīlulis paliek mierīgs, viņš tiek apbalvots ar kārumiem, rotaļām vai uzmanību, tā mācoties saistīt trokšņus ar pozitīvām pieredzēm. Treniņus pakāpeniski var padarīt skaļākus, līdz dzīvnieks spēj saglabāt mieru arī īstā trokšņa situācijā. Tāpat ieteicams izveidot “drošu vietu” ar segu, spilvenu un mīļāko rotaļlietu, kur dzīvnieks var paslēpties un justies droši. Turklāt svarīgi pārliecināties, ka mājdzīvniekam ir mikroshēma un kakla siksniņa ar kontaktinformāciju, kas palīdzēs mīluli atrast, ja rodas situācija, kurā dzīvnieks no trokšņa sabīstas un bailēs aizbēg.

Kā rīkoties trokšņa laikā?

Trokšņa laikā vissvarīgākais ir saglabāt mieru, jo dzīvnieks ļoti jūt arī cilvēka emocijas. Ja saimnieks ir mierīgs, arī mīlulis jutīsies drošāk. Daži dzīvnieki vēlas patvērumu un klusumu, citi meklē saimnieka tuvumu, tāpēc svarīgi ļaut viņiem izvēlēties un neuzspiest kontaktu. Lai mazinātu trokšņa ietekmi, vēlams aizvērt logus un aizkarus, ieslēgt fona mūziku vai televizoru, kas palīdz noslāpēt ārējās skaņas. Papildu nomierinošu efektu var radīt arī difuzori vai nomierinošas smaržvielas, piemēram, lavandas eļļa.

Zoopsihologa palīdzība klīnikā “Kavet”

Ja dzīvnieks atkārtoti un intensīvi reaģē uz trokšņiem, pat pēc tam, kad saimnieks ir izmēģinājis dažādas nomierināšanas metodes, ieteicams vērsties pie zoopsihologa. Speciālists palīdzēs saprast, kāpēc dzīvnieks izjūt trauksmi, un kopā ar saimnieku izstrādās piemērotu pieeju, izmantojot gan pakāpenisku pieradināšanu, gan uzvedības korekcijas metodes. Savlaicīga konsultācija ar uzvedības speciālistu var palīdzēt novērst stresu, atjaunot mieru un harmoniju ģimenē, kurā ir gan cilvēki, gan viņu četrkājainie draugi.

Veterinārās klīnikas “Kavet” zoopsiholoģe, dzīvnieku uzvedības medicīnas speciāliste un sertificētas suņu trenere Irina Azina palīdzēs diagnosticēt trauksmes cēloņus un risināt baiļu, agresijas, separācijas trauksmes un citu uzvedības problēmu gadījumus, izmantojot zinātnē balstītas un dzīvniekam saudzīgas metodes.