Kvalitatīvs miegs ir viens no būtiskākajiem
priekšnoteikumiem, lai cilvēks nākamajā dienā justos labi un saglabātu augstas
darbaspējas, taču miega kvalitāte un dziļums mēdz ievērojami atšķirties. Kādēļ
citi guļ cieši un dziļi, bet dažiem miegs ir trausls un saraustīts, skaidro
Epilepsijas un miega medicīnas centra (Bērnu klīniskā universitātes slimnīca)
miega speciāliste Dr. Marta Celmiņa, bet aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā
farmaceite Amanda Ozoliņa stāsta, kādus preparātus ņemt talkā no aptieku
piedāvājuma.

<h3>Miega fāzes un to nozīme</h3>

Miegs sastāv no divām galvenajām fāzēm - REM (angliski - rapid
eye movement) un NREM (angliski - non-rapid eye movement), kas
sadalās sīkākās apakšfāzēs.

"NREM1 ir pāreja no nomoda uz miegu - šajā fāzē cilvēks
ir īpaši jutīgs pret apkārtējiem trokšņiem un kustībām. NREM2 ir dziļāks miegs,
kurā jutība pret ārējiem stimuliem samazinās. Savukārt NREM3, ko sauc arī par
dziļo miegu, ir vissvarīgākā fāze atpūtai un organisma atjaunošanās
procesiem," skaidro Dr. Marta Celmiņa.

REM fāzē smadzeņu aktivitāte ir līdzīga nomoda stāvoklim,
bet ķermenis paliek nekustīgs, lai nepieļautu sapņu "izdzīvošanu"
realitātē. Šajā fāzē cilvēks ir visvieglāk pamodināms. Ja dažādu iemeslu dēļ ir
grūtības pāriet dziļākā miega fāzē, miegs būs saraustītāks un mazāk
kvalitatīvs.

<h3>Kāpēc dažiem miegs ir trauslāks?</h3>

Miega kvalitāti ietekmē vairāki faktori, piemēram, stress,
trauksme, fiziskās aktivitātes trūkums, apkārtējā vide, uzturs, kā arī dažādas
slimības.

"Tas, ka nakts laikā vairākas reizes īslaicīgi
pamostamies ir dabiski - visbiežāk tas notiek REM fāzē, kad smadzenes ir
aktīvākas, vai arī tās beigās, lai varētu atkal uzsākt nākamo miega
ciklu," stāsta Dr. Marta Celmiņa.

Taču, ja cilvēks bieži pamostas un viņam ir grūtības atkal
iemigt, tas var liecināt par miega traucējumiem, piemēram, obstruktīvu miega
apnoju (jeb krākšanu), nemierīgo kāju sindromu, sāpēm vai hronisku stresu.
Grūtības atkal aizmigt var veicināt arī neērti apstākļi, troksnis, alkohols.

"Arī vecumam ir liela nozīme - bērniem ir īsāki miega
cikli, bet vairāk dziļā miega, savukārt pēc 60 gadu vecuma dziļā miega apjoms
ievērojami samazinās, kas nozīmē, ka pieaugušie un seniori biežāk mostas un var
sajust, ka miegs nav tik kvalitatīvs," piebilst Dr. Marta Celmiņa.

<h3>Kāpēc viens aizmieg jebkur, bet cits - tikai ideālos
apstākļos?</h3>

Spēja iemigt ir individuāla un atkarīga no dažādiem
iekšējiem un ārējiem faktoriem. "Iekšējie faktori ietver melatonīna līmeni
organismā, bioloģisko pulksteni, miega spiedienu, vecumu un pat personības
iezīmes - cilvēkiem ar augstāku trauksmes līmeni biežāk ir grūtības
iemigt," skaidro miega speciāliste.

Savukārt ārējie faktori ietver vides apstākļus, trokšņu
līmeni, istabas temperatūru un gaismu. Tie cilvēki, kuriem ir augstāka jutība
pret ārējām izmaiņām, bieži nespēj aizmigt jebkurā vietā vai laikā.

Ja cilvēkam ir grūtības aizmigt pat tad, kad viņš ir ļoti
noguris, tas var liecināt par miega traucējumiem vai hronisku stresu, un tad ir
ieteicams konsultēties ar ārstu. Speciālista padoms ir nepieciešams arī, ja
ilgstošākā laika periodā aizmigšana ir nedabiska, piemēram, cilvēks guļ dienas
laikā, lai gan naktī jau gulēts pietiekami daudz.

<h3>Nogurums un miegainība - divas dažādas lietas</h3>

Lai gan bieži uzskata ka nogurums un miegainība ir viens un
tas pats, patiesībā tās ir atšķirīgas sajūtas. Nogurums ir fizisks vai mentāls
spēku izsīkums, taču tas nenozīmē, ka cilvēks uzreiz spēs aizmigt. Savukārt
miegainība ir tendence negaidīti aizmigt, piemēram, dienas laikā. To var
izraisīt nepietiekams miega daudzums vai slikta tā kvalitāte, tas var būt arī
miega traucējumu simptoms.

Ja dienas laikā pastāvīgi piedzīvo miegainību, speciāliste
iesaka pārskatīt miega režīmu un pārbaudīt, vai nav kādas citas slimības -
piemēram, vairogdziedzera problēmas, obstruktīva miega apnoja, kustību
traucējumi miegā u.tml.

Lai uzlabotu miega kvalitāti, Dr. Marta Celmiņa iesaka
izveidot stingru miega režīmu - iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā
-, izvairīties no ekrānu zilās gaismas vismaz stundu pirms gulētiešanas,
regulēt telpas temperatūru - vislabāk gulēt vēsākā telpā (ap +18°C) -,
samazināt kofeīna un alkohola lietošanu vakara stundās, kā arī nodrošināt klusu
un tumšu vidi.

<h3>Pastaigas un zāļu tējas</h3>

Ja miega traucējumi ir īslaicīgi, tos var mazināt ar
pastaigu svaigā gaisā pirms gulētiešanas, relaksācijas tehnikām, piemēram,
meditāciju, maigu apgaismojumu guļamistabā, kā arī nomierinošām zāļu tējām un
dabīgiem uztura bagātinātājiem.

"Dažādi ārstniecības augi spēj pozitīvi ietekmēt miega
kvalitāti un samazināt trauksmi. Vieglu nemieru mazina, piemēram, piparmētras,
vilkābeles, baldriāna, apiņu, melisas, vīgriezes un kumelītes tējas. Vieglāki
uzlējumi būs piemēroti arī bērniem. Efektīvāku iedarbību nodrošina augu
kompleksi, kuros apvienoti vairāki augi, lai panāktu maksimālu nomierinošo
efektu. Augu ekstraktus var atrast sīrupu, tablešu un kapsulu veidā, kas
atvieglo to lietošanu un veicina ātrāku uzsūkšanos. Ja iemigšanai traucē gaisma
vai troksnis, aptiekās ir iegādājami arī ausu aizbāžņi," stāsta aptieku
tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

Tāpat aptiekās var iegādāties arī nomierinošus līdzekļus
aerosolu veidā, ko izsmidzinot zem mēles, iespējams labāk iemigt. Internetā vai
specializētos veikalos, kas piedāvā miega un relaksācijas preces, pieejamas arī
iemigšanai paredzētas acu maskas.

Ja miega traucējumi saglabājas ilgstoši, ieteicams
konsultēties ar speciālistu, lai novērtētu iespējamos cēloņus un risinājumus.

Sleep

Health Care

Bezmiegs

Health

Kvalitatīvs miegs ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai cilvēks nākamajā dienā justos labi un saglabātu augstas darbaspējas, taču miega kvalitāte un dziļums mēdz ievērojami atšķirties. Kādēļ citi guļ cieši un...

Kāpēc citiem miegs ir trauslāks un kā uzlabot naktsmieru?

1188.lv

Similar news

Loading...