Nākamgad klīniskās universitātes slimnīcas nevarēs paļauties uz iespējamiem līdzekļu piešķīrumiem gada beigās, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.

Viņš uzsvēra, ka klīnisko universitāšu slimnīcu budžetu nākamgad būs jāplāno precīzi jau no gada sākuma, balstoties Nacionālā veselības dienesta (NVD) sākotnējā paziņojumā, jo nākamgad klīniskās universitātes slimnīcas vairs nevarēs paļauties uz papildlīdzekļiem. Kņigins piebilda, ka inflācija un izmaksu kāpums gadiem ir veicinājis to, ka par to pašu naudu vairs nevar paveikt iepriekšējo gadu apjomus, tāpēc faktiskie sniegto pakalpojumu skaits sarūk.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Vadims Beļuns atbalstīja priekšlikumu slimnīcām pašām iekšienē plānot līdzekļus, nevis balstīties sešu vai deviņu mēnešu līdzekļu pārplānošanā. Viņš arī atbalstīja nepieciešamību pēc atsevišķa klīnisko universitāšu slimnīcu likuma.

VM informēja, ka 10. novembrī darba grupā tiks apspriests klīnisko universitāšu slimnīcu likumprojekts, kas jau esot uzrakstīts. Tiek strādāts arī pie tā, lai paredzētu plašāku slimnīcu rīcības brīvību - tostarp iekšējo līdzekļu elastīgāku pārdali gada griezumā un iespējas operatīvāk nodrošināt medikamentu iegādes procesus.

Pēc vienošanās ar iesaistītajiem likumprojektu par klīnisko universitāšu slimnīcām plānots nodot sabiedriskajai apspriešanai un pēc tam virzīt uz Saeimu.

Savukārt no Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētāja Jevgēnija Kalēja puses izskanēja aicinājums mazināt NVD radīto birokrātisko slogu. Arī viņš atbalstīja priekšlikumu slimnīcu vadītājiem dot brīvību darboties patstāvīgi viena gada budžeta ietvaros.

"Pārsteidz, kā NVD ražo birokrātiskus aktus, ko slimnīcām jārisina," izteicās Kalējs.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) atzina, ka "visām nepieciešamībām līdzekļu nepietiek" ne šogad, ne nākamgad.

VM komisijā prezentēja likumprojektu par nozares budžetu 2026. gadam un ietvaru 2026.-2028. gadam. Pēc VM datiem, kopējie izdevumi 2026. gadā pieaugs par 27,4 miljoniem eiro jeb 1,4% - līdz 1,965 miljardiem eiro (šogad ir 1,938 miljardi eiro), bet pēc tam stabilizēsies ap 1,95 miljardiem eiro gadā.

Vienlaikus VM paredz pastāvīgu administratīvo izdevumu samazinājumu - 4,6 miljonus eiro gadā no 2026. gada, kā arī papildu 2,043 miljonu eiro samazinājumu no 2027. gada, atceļot novērtēšanas prēmijas.

"Samazinājums netiks īstenots uz pacientu rēķina - to nodrošināsim, pārskatot administratīvās funkcijas, apvienojot līdzīgās un novēršot dublēšanos," sacīja Kņigins.

Saeimas deputāte un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska (ZZS) sēdē izteicās, ka veselības aprūpes nozares budžets nākamajam gadam un vidējā termiņa ietvars ir "dramatisks", un, turpinoties lejupejošai finansējuma līknei, valsts apmaksāto pakalpojumu apjoms ar katru gadu samazināsies.

Kozlovskas vērtējumam piekrita arī deputāte Ingrīda Circene (JV), kā arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa.

Bāriņa un Kalējs minēja, ka nākotnes VM plānos nav ietverts cilvēkresursu jautājums.

Bāriņa norādīja, veselības aprūpē nākamais un aiznākamais gads būs drīzāk mirstības, nevis izaugsmes gads. Viņa vaicāja, kāpēc tiek dots papildu finansējums pakalpojumiem, ne cilvēkresursiem. Atbildot uz šo repliku, Abu Meri sacīja, ka "finansējums pakalpojumiem ietver arī cenas un atalgojumu", proti, pakalpojumu cenā ietilpst arī atalgojums.

Kalējs minēja, ka slimnīcām pieaug izdevumi saistībā ar minimālās algas palielināšanos.

Kozlovska rosināja arī neaizmirst par lauku koeficientu jeb "lauku piemaksām", lai jaunos ārstus mudinātu strādāt reģionos.

Abu Meri norādīja, ka pieaug iedzīvotāju sūdzības par pakalpojumu kvalitāti, kas liecina vai nu par kļūdām vai par personāla un resursu trūkumu.

Deputāte Ramona Petraviča (LPV) jautāja, cik ilgi vēl būs jāmaksā par Covid-19 vakcīnu uzglabāšanu un utilizāciju. VM skaidroja, ka 2026. gadā Covid-19 saistības tiks noslēgtas.

Covid-19 saistību noslēgšanai paredzēti ap pieciem miljoniem eiro šogad un pieciem miljoniem eiro nākamgad. Pēc VM skaidrotā, 2026. gads ir pēdējais centralizētā līguma gads, nākamā gada budžetā vēl rezervēti 5 330 508 eiro no Covid-19 ierobežošanas līdzekļiem, bet no 2027. gada šādas pozīcijas vairs nebūs.

VM pārstāvji uzsvēra, ka Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā vidējais gaidīšanas laiks uz sekundāro ambulatoro konsultāciju sarucis no 77 dienām 2021. gadā līdz 55 dienām 2024. gadā.

Deputāte Zane Skujiņa-Rubene (JV) vaicāja par 3,7 miljonu eiro pārdali bērnu rindu mazināšanai - vai tās īsinās vienmērīgi starp speciālistiem vai mērķēti.

Viņa rosināja arī paplašināt krūts vēža skrīninga pieeju, tostarp nodrošinot sonogrāfiju jaunākām sievietēm (līdz 45 līdz 50 gadu vecumam) un skaidras rīcības shēmas ģimenes ārstiem, ja atklāts veidojums.

VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka informēja, ka tiks vērtēta skrīninga vecuma pārskatīšana, primāri sākot ar mamogrāfijas izmeklējumiem. Klīniskie ceļi un algoritmi tiek pilnveidoti, tostarp augsta ģenētiskā riska pacientēm, kurām svarīga pastāvīga novērošana.

Janka norādīja, ka tiek vērtēta valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas vecuma robežas iespējamā palielināšana līdz 43 gadiem atbilstoši medicīniskiem kritērijiem un iespēja nodrošināt trešo procedūru, ja divas bijušas veiksmīgas.

Saeimas deputāte Alīna Gendele (JV) aktualizēja bērnu zobārstniecības pakalpojumu pieejamības problēmu un rindām Latgalē un Saldū, kā arī nepietiekamu finansējumu Sporta medicīnas centram un tā filiālēm.

Komisija vienojās nosūtīt veselības budžeta ietvaru pavadošo vēstuli Saeimas Budžeta komisijai.